Publicēts: 03.07.2023.
2022. gada 29. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā.
Saskaņā ar grozījumiem likumos no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra – pievienosies arī 3., 6. un 9. klases.
Jau šobrīd 1. – 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā, bet vidusskolas posmā jaunieši latviešu valodā apgūst visus mācību priekšmetus.
Vienotas skolas norise un izglītības pārvalžu aptaujas datu apkopojums par 2023./2024. mācību gada pirmo pusgadu
Iespēja apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi tiek saglabāta
Vienlaikus pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē mazākumtautību izglītojamie interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas un mācību līdzekļu iegādes finansēšanā piedalīsies valsts, kā arī pašvaldības.
Ieguvumi no pārejas uz mācībām valsts valodā īstenošanas
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, bet nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot jauniešu integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt valsts valodu, lai nodrošinātu viņiem:
- iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā, kultūras un ekonomiskajā dzīvē;
- iespējas turpmākas izglītības iegūšanu;
- mazākumtautību valodas un kultūvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmi un starptautiskajam tiesībām.
