Eiropas Padome (Council of Europe), iestāšanas gads – 1995.gads.
Eiropas Padome ir dibināta 1949.gadā, tās mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību (cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma) ievērošanu un aizsardzību. Šobrīd Eiropas Padomē ir 46 dalībvalstis. Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli 1995.gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijas darbojas dažādos Eiropas Padomes formātos izglītības, zinātnes, sporta un valodas jomās, tajā skaitā pārstāvot Latvijas intereses Izglītības politikas un prakses koordinācijas komitejā, Starptautiskā darba grupā holokausta izglītībā, piemiņā un pētniecībā, Izglītības politikas padomnieku tīklā, Jaunatnes politikas vadības komitejā, Antidopinga konvencijas Nr.135 uzraudzības komitejā, Eiropas Moderno valodu centra valdē u.c.
LATVIJAS PREZIDENTŪRA EIROPAS PADOMES MINISTRU KOMITEJĀ
Latvijas prezidentūra Eiropas Padomes Ministru komitejā notiek no 2023. gada maija līdz novembrim. Tās uzdevums ir veicināt Eiropas Padomes noteikto stratēģisko prioritāšu sasniegšanu, stiprināt cilvēktiesību standartu ievērošanu Eiropas Padomes dalībvalstīs, sekmēt Eiropas Padomes aktivitātes un atpazīstamību, kā arī stiprināt organizācijas reputāciju.
Latvijas prezidentūras prioritātes ir:
- kopējo demokrātisko vērtību un principu stiprināšana;
- plašsaziņas līdzekļu brīvības, vārda brīvības veicināšana un turpmāka virzība Eiropas Padomes digitālajā programmā;
- Eiropas Padomes reformu virzība.
Izglītības un zinātnes ministrijas organizētie un saistītie pasākumi Latvijas prezidentūras ietvaros:
Eiropas jaunatnes politikas universitāte 2023. gada 28.-30. jūnijā (Rīgā)
Eiropas Jaunatnes politikas universitāte Rīgā pulcēja 35 par jaunatnes jomu atbildīgos Eiropas Padomes un 14 tās dalībvalstu ministriju un jaunatnes organizāciju pārstāvjus no Armēnijas, Čehijas, Somijas, Francijas, Gruzijas, Grieķijas, Islandes, Ziemeļmaķedonijas, Melnkalnes, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Ukrainas un Latvijas. Eiropas Padomi Eiropas Jaunatnes politikas universitātē pārstāvēja Demokrātiskās līdzdalības direktorāta vadītājs, Eiropas Jaunatnes vadības komitejas priekšsēdētājs un tā biroja pārstāvji, Eiropas Padomes Jaunatnes konsultatīvās padomes pārstāvji, kā arī Eiropas Padomes Jaunatnes jomas departamenta pārstāvji.
Eiropas Jaunatnes politikas universitātes 2023 galvenā tēma bija darba ar jaunatni loma demokrātijas stiprināšanā. Galvenie jautājumi, kas tika izskatīti pasākuma laikā bija jauniešu piekļuve tiesībām, jauniešu un to pilsoniskās sabiedrības aizsardzība, kā arī atbalsts viņu līdzdalībai demokrātijas procesos. Tāpat liela uzmanība no dalībnieku puses tika veltīta 4. Eiropas Padomes dalībvalstu vadītāju samita deklarācijai un tā ietekmei uz jaunatnes jomu Eiropā.
Eiropas Jaunatnes politikas universitātes 2023 laikā tās dalībnieki uzlaboja savu izpratni par Eiropas Padomes un tās jaunatnes departamenta vērtībām, mērķiem, programmām, struktūrām un dalībvalstīm pieejamiem jaunatnes politikas atbalsta instrumentiem. Pasākuma ietvaros dalībnieki dalījās ar zināšanām un viedokļiem par jaunatnes politikas jautājumiem, kas ir aktuāli jaunatnes jomā Eiropā, kā arī iepazinās ar jaunatnes jomas aktualitātēm Latvijā.
Eiropas Padomes 26. Izglītības ministru konference “Izglītības pārveidojošais spēks: vispārīgas vērtības un pilsoniskā atjaunošana” 2023. gada 28.-29.septembrī (Strasbūrā)
Izglītības ministru konference bija būtisks Latvijas Prezidentūras pasākums, kurā piedalījās vairāk kā 200 Eiropas Padomes dalībvalstu un partneru pārstāvji. Konferenci vadīja izglītības un zinātnes ministre A.Čakša.
Konferences virstēma bija izglītības pārveidojošais spēks: vispārīgas vērtības un pilsoniskā atjaunošana un trīs apakštēmas bija (1) izglītības pilsoniskās misijas atjaunošana, (2) izglītība ārkārtas situācijās un krīzes laikos, (3) izglītības digitālā transformācija un mākslīga intelekta ietekme.
Konferences rezultātā tika apstiprinātas rezolūcijas, kas nosaka ministru apņemšanos konferences jomās, kā arī Eiropas Padomes Izglītības Stratēģija 2030:
- Rezolūcija Nr.1 par izglītības pilsoniskās misijas atjaunošanu;
- Rezolūcija Nr.2 par izglītību ārkārtas situācijās un krīzes laikos;
- Rezolūcija Nr.3 par mākslīgā intelekta potenciāla izmantošanu izglītībā ārkārtas situācijās un krīzes laikos;
- Rezolūcija Nr.4 par Eiropas Padomes Izglītības Stratēģiju 2030 “Izglītojamais pirmajā vietā - izglītība šodienas un rītdienas demokrātiskām sabiedrībām”;
- Rezolūcija Nr.5 par Eiropas Digitālās pilsonības izglītības gada pasludināšanu 2025. gadā visās Eiropas Padomes dalībvalstīs.
Starptautiskā konference “Tiesības uz taisnīgu procedūru antidopinga lietu izskatīšanā” 2023. gada 3. oktobrī (Rīgā), organizators: Latvijas Antidopinga birojs
Konferencē piedalījās ap 100 dalībnieku no Eiropas Padomes dalībvalstīm un starptautiskajām institūcijām.
Atklāšanas sesijā dalībniekus uzrunāja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs, akcentējot tiesību uz taisnīgu procedūru antidopinga lietu izskatīšanā nozīmi mūsdienīgajā sportā.
Konferences mērķis bija apzināt progresu, galvenos šķēršļus un labo praksi, īstenojot Eiropas Padomes ieteikumus “Pamatprincipi, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu uzklausīšanu antidopinga jomā”, kā arī vajadzību pēc līdzīgiem ieteikumiem, lai risinātu citus integritātes jautājumus sportā.
Konferences ietvaros galvenie diskutējami jautājumi:
- sportistu tiesību aizsardzība un taisnīgs sports;
- piekļuve objektīvai, neatkarīgai un kompetentai antidopinga lietu izskatīšanai;
- procesa publiskais raksturs un efektīva aizsardzība;
- taisnīga procedūra antidopinga lietu izskatīšanā kā realitāte;
Dalībniekiem arī bija iespēja dalījās pieredzē, apspriežot labo praksi un izaicinājumus antidopinga lietu izskatīšanā.