Izglītības un zinātnes ministrija ievieš INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektu “Baltic Science Network”.
Projekta risināmās problēmas izklāsts
Baltijas jūras reģions ir viens no vadošajiem reģioniem pētniecības un inovāciju jomā pasaulē, taču reģiona valstu sniegums inovāciju jomā ir krasi atšķirīgs. 2016. gadā Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Vācijas sniegums bija visaugstākais Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Tai pat laikā Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas sniegums joprojām ir pieticīgs. Pie tam arī valstu ietvaros reģionu sniegums ir atšķirīgs, un tādējādi reģions kopumā neizmanto efektīvi tā attīstības potenciālu.
Lai veidotu Baltijas jūras reģionu par vienu no vadošajiem inovāciju reģioniem pasaulē, ir jāpalielina reģiona kopējais sniegums. Pilnvērtīga visu reģiona valstu iesaistīšana pētniecības un inovāciju sadarbībā, kā arī normatīvā regulējuma un citu faktoru radīto šķēršļu novēršanā ir priekšnoteikums reģiona kopējā snieguma uzlabošanai. Tāpēc, lai izveidotu vienotu Baltijas jūras valstu pētniecības telpu, kā arī stiprinātu Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību un kopīgus pasākumus pētniecībā un inovācijās, ir izstrādāts INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekts “Baltic Science Network”. Izglītības zinātnes ministrija ir viens no projektā iesaistītajiem partneriem.
Projekta mērķis: veicināt Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību un izcilību pētniecībā un inovācijās.
Projekta uzdevumi:
- nodrošināt Baltijas jūras reģiona valstu zinātnes un pētniecības ministrijām vispārēju koordinācijas ietvaru, lai veidotu zinātnes politiku makroreģionālā dimensijā un nodrošinātu labāku makrolīmeņa interešu reprezentāciju pārstāvniecību ES līmenī;
- veidot starpvalstu stratēģijas, stimulus un programmas augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju infrastruktūras atbalstam.
Projekta galvenās aktivitātes:
- izstrādāt kopīgu Baltijas jūras reģiona stratēģiju zinātniskās izcilības veicināšanai konkrētās jomās;
- apzināt iesaistīto valstu mobilitātes finansēšanas instrumentus, paplašinot ieinteresēto pušu līdzdalību;
- sagatavot rīcības plānus “Pētniecības un inovāciju izcilība”, “Mobilitāte pētniecībā un augstākajā izglītībā,” kā arī “Līdzdalības paplašināšana”
Izglītības un zinātnes ministrijas īstenojamās projekta aktivitātes:
- veikt pētījuma par aktuālajiem izaicinājumiem dalības paplašināšanai pētniecībā un inovācijās (veicama 01.03.2016.-28.02.2017.).
- izstrādāt Baltijas jūras reģiona esošās un plānotās pētniecības un inovāciju infrastruktūras ceļa karti, kas ietver informāciju par esošo un plānoto pētniecības un inovāciju infrastruktūru, kā arī konkrētus pasākumus, kā atbalstīt esošo pētniecības un inovāciju infrastruktūru (veicama 01.03.2017.-31.08.2018).
Projekta vadošais partneris ir Hamburgas Zinātnes, pētniecības un līdztiesības ministrija (Vācija).
Pārējie iesaistītie partneri: Šlesvigas-Holšteinas Sociālo lietu, veselības, zinātnes un līdztiesības ministrija (Vācija), Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija (Igaunija), Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrija (Lietuva), Polijas Zinātnes un augstākās izglītības ministrija (Polija), Dānijas Zinātnes un inovāciju aģentūra (Dānija), Zviedrijas Pētniecības padome (Zviedrija), Turku Universitāte (Somija), Baltijas jūras valstu starptautiskais pastāvīgais sekretariāts (Zviedrija), Abo Universitāte (Somija) un Pētniecības un augstākās izglītības monitoringa un analīzes centrs (Lietuva).
Kopējais budžets: 2 994 500,00 EUR (78,4 % jeb 2 348 325,00 EUR - ERAF finansējums, 21,6 % jeb 646 175,00 EUR – nacionālais līdzfinansējums).
Izglītības un zinātnes ministrijas kopējais budžets: 230 000,00 EUR, no kuriem 85% jeb 195 500,00 EUR - ERAF finansējums, 15% jeb 34 500,00 EUR - nacionālais līdzfinansējums.
Projekta īstenošanas laiks ir no 2016. gada 1.marta līdz 2019. gada 29. februārim.