Eiropas Izglītības telpa

Izglītība ir Eiropas Savienības dalībvalstu kompetencē esoša joma. Savukārt Eiropas Savienībai ir būtiska atbalstoša loma, izvirzot kopīgus uzdevumus un mērķus un veicinot labo praksi un tās apmaiņu.

Eiropas Savienības līmeņa darba programmā:  “Izglītība un apmācība 2010” (ET 2010) un Stratēģiskais ietvars Eiropas sadarbībai izglītībā “Izglītība un apmācība 2020” (ET 2020) ir veicinājis dalībvalstu savstarpēju sapratni un uzticēšanos, atbalstot arī pirmās Eiropas Izglītības telpas iniciatīvas. Tādējādi ideja par Eiropas Izglītības telpa sakņojas desmitiem gadu ilgā Eiropas Savienības līmeņa sadarbībā izglītības jomā.

Sadarbība ET 2020 desmit gadu laikā ir veicinājusi labu praksi izglītības jomā, dodot iespēju apkopot un izplatīt zināšanas, kā arī veicinājusi izglītības politikas reformas valstu un reģionu līmenī. ET 2020 pamatā bija mūžizglītības pieeja; mūžizglītību uzskatot par pamatprincipu, uz kura balstās visa sistēma, kurā paredzēts ietvert visa veida mācīšanos, – gan formālu, gan neformālu izglītību, gan arī ikdienējo mācīšanos visos līmeņos: no agrīnas pirmsskolas izglītības un skolām līdz augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai līdz pat pieaugušo izglītībai.

ET 2020 četri Eiropas Savienības stratēģiskie mērķi bija:

1. stiprināt mūžizglītību un mobilitāti
2. nodrošināt izglītības kvalitāti
3. veicināt pilsonisko aktivitāti
4. sekmēt jaunradi visos izglītības līmeņos

Eiropas Savienības kopīgie mērķi izglītības jomā, lai pilnībā izmantotu izglītības potenciālu radīt darbvietas, ekonomikas izaugsmi, sociālo taisnīgumu, kā arī stiprināt Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā, kā arī ciešā sadarbība ET 2010 un ET 2020 ietvaros – kopīgie stratēģiskie mērķi, sasniegtie rezultāti un kopīgās iniciatīvas izglītības jomā – ir bijis pamats mērķim līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu.

2017.gada 17.novembrī Sociālajā samitā Gēteborgā Eiropas Savienības valstu vadītāji īpaši uzsvēra gatavību stiprināt Eiropas Savienības kopīgos centienus izglītības un kultūras jomā, vienlaikus paužot politisku atbalstu virzībai uz kopīgu redzējumu par Eiropas izglītības telpu, kas jāizveido līdz 2025. gadam, vienlaikus pilnībā respektējot subsidiaritāti. 

Gēteborgā arī Eiropas Komisija iepazīstināja ar Komisijas paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” un izklāstīja savu redzējumu par to, kā līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu.

Ņemot vērā Gēteborgas Sociālajā samitā notikušās diskusijas, tika sagatavoti un  apstiprināti Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumi, kuros dalībvalstu sadarbībai izglītībā ir noteikta augstas prioritāte Eiropas Savienības dienas kārtībā.

Eiropas Savienības Padome 2018. gadā apstiprināja secinājumus par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu, kurā ir noteikti galvenie mērķi un iniciatīvas tās sasniegšanai. Padomes secinājumos ir uzsvērts, ka Eiropas izglītības telpai jābūt balstītai uz mūžizglītības principu, sākot ar pirmskolas izglītību līdz pat augstākajai izglītībai, ietverot arī profesionālo un pieaugušo izglītību. Tai jāveicina mobilitāte un sadarbība izglītības jomā, kā arī jāpalīdz dalībvalstīm modernizēt savas izglītības sistēmas. Programma ERASMUS+, digitālās prasmes, Eiropas Universitāšu alianšu veidošana, augstas kvalitātes un iekļaujošas izglītības nodrošināšana, valodu apguves veicināšana un automātiska savstarpēja diplomu un ārvalstīs pavadīto mācību periodu atzīšana ir būtiskākie Eiropas izglītības telpas ietvaros atbalstāmie un attīstāmie virzieni izglītības jomā Eiropas Savienības līmenī.

Eiropas Komisija 2020. gada 30. septembrī publicēja Paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025.gadam, kurā izklāstīta pieeja Eiropas Izglītības telpas izveides nodrošināšanai līdz 2025. gadam.

Eiropas Savienības Padome 2021. gada 18. februārī apstiprināja Rezolūciju par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030). Rezolūcija nosaka, ka stratēģiskajā satvarā Eiropas sadarbībai izglītībā un mācībās nākamajā desmitgadē paredzēts īstenot piecas stratēģiskās prioritātes:

• uzlabot kvalitāti, taisnīgumu, iekļautību un panākumus izglītībā un mācībās ikvienam;
• mūžizglītību un mobilitāti padarīt par realitāti ikvienam;
• uzlabot kompetences un palielināt motivāciju pedagoga profesijā;
• stiprināt Eiropas augstāko izglītību;
• atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos izglītībā un mācībās un ar izglītības un mācību palīdzību.

Rezolūcijā ir noteikti septiņi indikatīvi ES līmeņa mērķi:

• tādu 15 gadus vecu personu īpatsvaram, kurām ir sliktas sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, līdz 2030. gadam vajadzētu būt mazākam par 15 %;
• tādu astotklasnieku īpatsvaram, kuriem ir sliktas sekmes datorpratības un informācijpratības jomā, līdz 2030. gadam vajadzētu būt mazākam par 15 %;
• līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir iesaistīti vismaz 96 % bērnu vecumā no 3 gadiem līdz vecumam, kad jāsāk obligātā sākumskolas izglītība;
• līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka izglītību un mācības priekšlaicīgi pametušo īpatsvars ir mazāks par 9 %;
• līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka 25–34 gadus vecu personu vidū vismaz 45 % ir ieguvuši augstāko izglītību;
• līdz 2025. gadam būtu jāpanāk, ka vismaz 60 % profesionālās izgltības  iestādes nesen absolvējušo cilvēku profesionālās izglītības un mācību laikā ir ieguvuši ar darba vidē balstītām mācībām saistītu pieredzi;
• līdz 2025. gadam būtu jāpanāk, ka 25–64 gadus vecu personu vidū pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz 47 % ir piedalījušies mācībās.

Eiropas izglītības telpas izveides pirmajam ciklam (2021–2025) ir noteiktas piecas prioritārās jomas:

• kvalitāte, taisnīgums, iekļautība un panākumi izglītībā un mācībās;
• mūžizglītība un mobilitāte;
• skolotāji un pasniedzēji;
• augstākā izglītība;
• zaļā un digitālā pārkārtošanās.

Eiropas Savienības Padome 2021. gada 29. novembrī apstiprināja Rezolūciju par pārvaldības struktūru stratēģiskajam satvaram Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030). Rezolūcijas mērķis ir noteikt Eiropas izglītības telpas stratēģiskā satvara pārvaldības struktūru, kas koordinēs un virzīs Eiropas izglītības telpas izveidi. Pārvaldības struktūra arī paredz, ka jau bez iepriekš izveidotajiem sadarbības formātiem, piemēram, Augsta līmeņa grupas izglītības un mācību jautājumos, ģenerāldirektoru sanāksmēm skolu, profesionālā izglītības un augstākās izglītības jautājumos, Eiropas Komisijas ekspertu grupām, kas ietver stratēģiskā satvara darba grupas, kā arī mācīšanos no līdzbiedriem saistītiem instrumentiem un aktivitātēm, papildus izveido Augsta līmeņa grupas izglītības un mācību jautājumos koordinācijas padomi, kuras būtiskākie uzdevumi ir nodrošināt informācijas apriti starp stratēģiskā satvara pārvaldības struktūrām, kā arī atbalstīt gan Eiropas Savienības Padomi, gan Augsta līmeņa darba grupu izglītības un mācību jautājumos Eiropas izglītības telpas izveidē.

2022. gada 18. novembrī Eiropas Komisija apstiprināja progresa ziņojumu par Eiropas izglītības telpas izveidi, kas ir Eiropas Komisijas ieguldījums 2023. gada vidusposma pārskatā, kura mērķis ir izvērtēt un saglabāt virzību, apņemšanos un visu dalībnieku līdzdalību Eiropas izglītības telpas izveidē. Ziņojumā Eiropas Komisija sniedz informāciju par līdzšinējo progresu ceļā uz Eiropas izglītības telpu – īstenotajām ES iniciatīvām un Eiropas Savienības finansētām Eiropas izglītības telpas darbībām, Eiropas izglītības telpas stratēģiskā satvara pārvaldības mehānisma izvērtējumu, progresu Eiropas Savienības līmeņa mērķrādītāju sasniegšanā un izglītības stāvokli Eiropas Savienībā, kā arī turpmākiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai līdz 2025. gadam izveidotu Eiropas izglītības telpu. Ziņojuma galvenie konstatējumi:

• Eiropas izglītības telpas izveides sākumposms ir bijis veiksmīgs;
• spēcīgāka pārvaldība ir stiprinājusi stratēģisko satvaru Eiropas sadarbībai;
• lai gan vairākos Eiropas Savienības līmeņa mērķrādītājos novērojamas pozitīvas tendences (izglītības priekšlaicīgas pamešanas gadījumu skaits samazinās, augstākās izglītības ieguve un līdzdalība pirmsskolas izglītībā un aprūpē pieaug), ir nepieciešams strādāt pie izglītības un mācību kvalitātes un taisnīguma uzlabošanas;
• turpmākajos gados galvenā uzmanība tiks pievērsta Eiropas izglītības telpas stratēģisko iniciatīvu turpmākai īstenošanai valsts līmenī, kvalitatīvām investīcijām, līdzekļu apguvei un stingrai progresa uzraudzībai.

Progresa ziņojums par Eiropas izglītības telpas izveidi ir savstarpēji papildinošs ar 2022. gada Izglītības un mācību pārskatu, jo ziņojumā tiek sekots līdzi īstenošanas progresam, bet pārskatā — ES līmeņa mērķrādītāju sasniegšanas progresam. Pārskatā ir atspoguļoti arī galvenie konstatējumi par Eiropas Komisijas jauno papildu Eiropas Savienības līmeņa rādītāju kopumu attiecībā uz taisnīgumu izglītībā. Izglītības un mācību pārskata ziņojums par valstīm atspoguļo neseno un pašreizējo politikas attīstību visos izglītības līmeņos 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā. Valstu ziņojumi sagatavoti, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem datiem.

2023. gada 15. maijā Eiropas Savienības Padome apstiprināja Rezolūciju par Eiropas izglītības telpa: Raugoties līdz 2025. gadam un pēc tam. Rezolūcija ir Padomes atbilde uz Eiropas Komisijas sagatavoto 2022. gada progresa ziņojumu par Eiropas izglītības telpas izveidi. Rezolūcija atzīst un piekrīt Eiropas Komisijas secinājumiem 2022. gada progresa ziņojumā par Eiropas izglītības telpas izveidi. Rezolūcija arī nosaka, ka Eiropas izglītības telpas izveidei līdz 2025. gadam, īpaša uzmanība būtu jāpievērš četrām jomām:

• uzlabot taisnīgumu, iekļautību, kā arī sekmes ikvienam izglītībā un mācībās un pamatkompetenču apguvē, tostarp pamatprasmju apguvē, lai dotu iespēju visu Eiropas pilsoņu pilnīgai personīgajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai izaugsmei;
• uzlabot skolotāja profesiju un risināt skolotāju trūkuma problēmu; sekmēt skolotāju profesionālo izaugsmi, mobilitātes iespējas, darba apstākļus un labbūtību, jo tie ir svarīgi faktori profesijas pievilcības uzlabošanā;
• novērst atlikušos šķēršļus mobilitātei, vienlaikus veicinot iekļaujošu, ilgtspējīgu un līdzsvarotu mobilitāti Eiropas Savienībā, tostarp, panākot automātisku savstarpēju atzīšanu izglītībā un mācībās;
• sekmēt mūžizglītību, tostarp pieaugušo izglītību, prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, īpaši uzsverot prasmes un kompetences zaļās un digitālās pārkārtošanās procesiem.

Rezolūcijā Eiropas Komisija tiek aicināta sagatavot priekšlikumu par Eiropas skolotāju gadu, kā arī strādāt pie priekšlikumiem par iespējamiem rādītājiem vai Eiropas Savienības līmeņa mērķrādītājiem iekļautības un taisnīguma jomā, skolotāja profesijas jomā, kā arī attiecībā uz mācīšanos ilgtspējas sekmēšanai.

2023. gadā Eiropas Komisija aicinās dalībvalstis un citas ieinteresētās personas iesaistīties Eiropas izglītības telpas vidusposma novērtēšanas procesā. Mērķis būs analizēt pirmajos gados gūto pieredzi un radīt stimulu un apņemšanos rīcībai līdz 2025. gadam.

Paredzēts, ka 2025. gadā tiks publicēts pilnais ziņojums par Eiropas izglītības telpu.

Vairāk informācijas par Eiropas izglītības telpu pieejama Eiropas Komisijas izveidotajā tīmekļa vietnē.

Eiropas izglītības telpas izveide notiek sinerģijā ar Eiropas Prasmju programmu, Eiropas Sociālo tiesību pīlāru, atjaunoto profesionālās izglītības politiku, Eiropas pētniecības telpu un Digitālās izglītības rīcības plānu (2021-2027).

Papildu informācijai:

1999.gada 19. jūnijā Eiropas Savienības 29 valstu, tajā skaitā arī Latvija, izglītības ministri parakstīja Boloņas deklarāciju (turpmāk - Deklarācija) par Eiropas augstākās izglītības telpas izveidi līdz 2010. gadam. Deklarācijas parakstīšana aizsāka Boloņas procesu, kas ir Deklarācijā noteikto mērķu sasniegšanai veicamie uzdevumi. 2010. gada ministru konferencē Budapeštā un Vīnē ministri apstiprināja, ka Eiropas Augstākās izglītības telpa ir izveidota, taču viņi nolēma, ka process jāturpina vismaz līdz 2020. gadam, savukārt 2020. gada 19. novembrī Romas tiešsaistes ministru konferencē izglītības ministri nolēma Boloņas procesu turpināt līdz 2030. gadam, lai Eiropas augstākās izglītības telpu padarītu daudz iekļaujošāku, inovatīvāku, savstarpēji saistītāku un noturīgāku.