Lai stiprinātu valsts ģimnāziju lomu, aktualizētu nosacījumus valsts ģimnāziju darbībai un ģimnāziju tīkla turpmākai attīstībai, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu noteikumu projektu par kritērijiem un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss.
Pašreiz spēkā esošie valsts ģimnāziju noteikumi apstiprināti 2001.gadā, un pēdējie grozījumi veikti pirms 5 gadiem. Jaunie noteikumi izstrādāti Latvijā notiekošās vispārējās izglītības satura reformas kontekstā, nosakot, ka valsts ģimnāzija nodrošina kvalitatīvu vispārējo izglītību, veicina skolēnu izcilību, īsteno reģionālā metodiskā un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.
Jaunajos noteikumos valsts ģimnāziju kvantitatīvie rādītāji (skolēnu skaits) ir noteikti četros blokos. Ņemot vērā pašreizējo skolēnu skaitu valsts ģimnāziju 10.-12.klasēs, Rīgā kā viens no statusa iegūšanas kritērijiem ir noteikts paaugstināts minimālais skolēnu skaits salīdzinājumā ar pašreiz noteikto, savukārt pārējās valstspilsētās un citās administratīvajās teritorijās, ņemot vērā demogrāfisko faktoru ietekmi, prasība par minimālo skolēnu skaitu samazināta. Statusu jau ieguvušai valsts ģimnāzijai ikgadējās darbības izvērtēšanas ietvaros skolēnu skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.-12.klašu grupā varēs būt par 10% mazāks nekā noteiktais minimālais skaits, pretendējot uz valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu.
Lai nodrošinātu skolēnu spējām un interesēm atbilstošas vispārējās izglītības apguves iespējas, valsts ģimnāzijām jāpiedāvā vairāk mācību kursu komplektu nekā citās vispārizglītojošajās vidusskolās. Uz valsts ģimnāzijas statusu pretendējošai vai valsts ģimnāzijas statusu jau ieguvušai izglītības iestādei būs jāīsteno ne mazāk kā trīs padziļināto kursu komplekti, ne mazāk kā pieci padziļinātie kursi un ne mazāk kā divi specializētie kursi. Kā svarīgs kritērijs izvirzīts obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indekss, kas pēdējo trīs mācību gadu laikā nevarēs būt mazāks par 65 procentiem. Šai normai gan plānots pārejas periods, un pilnīga atbilstība šim kritērijam būtu nodrošināma no 2029.gada 1.augusta, bet līdz tam valsts ģimnāzijai jāuzrāda pakāpeniski pieaugošs valsts pārbaudes darbos uzrādīto mācību sniegums.
Jaunie noteikumi īpaši akcentē pedagogu un izglītības iestāžu sadarbību. Valsts ģimnāzijai jāorganizē pedagogu radoša sadarbība gan iestādes līmenī, gan ar citu vispārējās, tostarp valsts ģimnāziju, un augstākās izglītības iestāžu pedagogiem mācību satura un mācību metodikas aktuālajos jautājumos. Prioritāri tas nozīmē izstrādāt un piedāvāt metodiskās izstrādnes, paņēmienus, inovatīvās pieredzes un labās prakses piemērus darbam ar spējīgajiem un talantīgajiem skolēniem dažādās jomās, kā arī metodiskos risinājumus skolēnu jaunrades un pētniecības darbības vadīšanā un attīstīšanā.
Valsts ģimnāzijas ir nozīmīgs valsts atbalsts talantīgajiem un spējīgajiem skolēniem, kas savukārt labvēlīgi ietekmē izglītības procesa kvalitāti un rezultātu, jo spējīgāko skolēnu sasniegumiem ir būtiska ietekme uz valsts konkurētspēju un starptautiskajiem sasniegumiem. Vispārējā izglītībā ir nepieciešams mērķtiecīgi organizēts darbs mācību procesa pilnveidē, tai skaitā radot iespējas spējīgo skolēnu talantu savlaicīgai atklāšanai un izkopšanai, nodrošinot kvalitatīvu mācību darbu un individualizētu atbalstu skolēnu izcilībai.
2019./2020.mācību gadā Latvijā darbojās 30 valsts ģimnāzijas ar kopējo skolēnu skaitu 10.-12.klasēs – 7149.
Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, lai nodrošinātu valsts ģimnāziju darbības pilnveidi, līdz 2023.gada 31.decembrim valsts ģimnāzijas statusu jaunām izglītības iestādēm nepiešķirs.
Noteikumi stājas spēkā 2020.gada 1.septembrī, vienlaikus atsevišķām normām paredzot spēkā stāšanās pārejas periodu.
Ar 2020.gada 11.augustā valdībā apstiprināto noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss" var iepazīties MK tīmekļvietnē.