Nepieciešams pakāpeniski vienādot pirmsskolas pedagoga un vispārējās pamata un vidējās izglītības pedagoga vienas stundas izmaksu, bet ikdienas darbu katrai pirmsskolas izglītības iestādei ļaut organizēt atbilstoši savai specifikai un iespējām. Savukārt visu pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojums pakāpeniski jāfinansē no valsts budžeta. Tie ir tikai daži no priekšlikumiem, kas izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadītajā pirmsskolas izglītības darba grupā.
Darba grupā izstrādātie priekšlikumi tiks izmantoti, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos pirmsskolas izglītības iestāžu darba organizācijas, pedagogu darba samaksas un pedagogu darba slodzes pilnveidei.
Šā gada sākumā izveidotajā darba grupā strādāja pārstāvji gan no IZM, Valsts izglītības satura centra (VISC), Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Universitātes, kā arī dažādu novadu pirmsskolas izglītības iestādēm un izglītības pārvaldēm.
Šodien, 2020. gada 3.novembrī, gan darba grupas pārstāvji, gan izglītības eksperti un izglītības darbinieki bija aicināti uz tiešsaistes konferenci “Pirmsskolas izglītība pārmaiņu laikā”, kuras laikā iepazinās gan ar darba grupas priekšlikumiem, gan citām pirmsskolas izglītības aktualitātēm.
No 2019./2020.mācību gada pirmsskolas izglītībā tiek īstenotas jaunās vadlīnijas un kompetencēs balstītais mācību saturs. Pēc gada darba veiktais monitorings ļauj secināt, ka pārmaiņas izdevies īstenot veiksmīgi – par to liecina izglītības iestāžu paustais viedoklis, ka 75% vecāku pozitīvi novērtējuši ieviestās pārmaiņas. Aptaujā piedalījās 788 pirmsskolas izglītības iestādes (81% no iestāžu kopskaita).
Savukārt no 2018.gada nogales līdz 2021.gadam valsts valodas pētījumu programmas “Latviešu valoda” ietvaros tiek īstenots pētījums par latviešu valodas apguvi izglītības iestādēs, tajā skaitā - kā latviešu valodu apgūst pirmsskolas vecuma bērni. Kā uzsvēra Liepājas Universitātes profesore Dace Markus, pētījuma laikā iegūtie dati ļauj secināt, ka citu tautību bērniem pirmsskola bieži vien ir vienīgā vieta, kur trenēties latviešu valodas lietojumā, tāpēc mazākumtautību bērnu grupās reāla bilingvisma vide valodas apgūšanai ir ļoti svarīga.
Šodienas konferencē IKVD pārstāvis informēja par aktualitātēm pirmsskolas iestāžu vadītāju vērtēšanā, bet VISC – par izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku pirmsskolās. Dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar labās pieredzes stāstu par digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrādi inovatīvu pirmsskolas izglītības programmu nodrošināšanai, kā arī saņemt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Pirmsskolas posmā Latvijā šobrīd ir 99 tūkstoši bērnu, no tiem 42 tūkstoši ir 5-6 gadu vecumā. Pedagogu darba samaksu 5-6 gadus veco bērnu pirmsskolas grupās finansē valsts. Pirmsskolas pedagogu atalgojumam 2019. gadā valsts novirzīja 40 milj. eiro. No 11 tūkstošiem pirmsskolās strādājošo pedagogu gandrīz 4 tūkstoši ir 5-6 gadīgu bērnu grupās. Valsts arī finansē logopēda, asistenta u.c. papildu darbu.