Digitālā drošība ir kļuvusi par absolūtu nepieciešamību gan Latvijā, gan visā Eiropā. Sabiedrībai ir jāpievērš īpaša uzmanība jaunu digitālo prasmju apguvei, kas dod iespēju kritiski izvērtēt internetā pieejamo informāciju, kā arī efektīvi izmantot visus pieejamos digitālos rīkus un tehnoloģiskās iespējas. Ar šādu atziņu izskanējusi ikgadējā informatīvi izglītojošā kampaņa “Digitālā nedēļa 2022”, kuras mērķis bija rosināt Latvijas iedzīvotājus pievērsties digitālajai drošībai un kritiskajai domāšanai.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotās diskusijas:
- Diskusija "Digitālā infrastruktūra izglītības un prasmju attīstībai"
- Diskusija "Iekļaujošais digitālais darbs ar jaunatni"
- Diskusija “Atvērtā zinātne Latvijā”
Centrālo pasākumu tiešraides ir iespējams skatīties:
- Digitālās nedēļas atklāšana;
- Prasmes biznesam un nodarbinātībai;
- Digitālo pakalpojumu neredzamā puse;
- CERT.LV statistika par iedzīvotāju paradumiem internetā
- CERT.LV – Piegāžu ķēžu uzbrukumi
- Nepieciešamās prasmes informācijas pārbagātības laikā.
“Lai mūsdienās spētu kritiski izvērtēt informāciju un izmantot visas tehnoloģiju sniegtās iespējas, būtisks priekšnoteikums ir digitālo prasmju apgūšana. Digitālā attīstība ir nepieciešama ne tikai katram iedzīvotājam, bet arī uzņēmumiem un publiskajam sektoram. “Digitālās nedēļas” laikā esam plaši diskutējuši par Eiropas “Digitālās desmitgades” un Digitālās transformācijas prioritātēm Latvijā, un tagad mūsu visu uzdevums ir šīs vadlīnijas iedzīvināt praksē,” uzsver Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, profesore Signe Bāliņa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs uzsver, ka laiks, kad savu attīstību varējām balstīt uz zināšanu un tehnoloģiju pārnesi no citiem, ir pagājis. „Tagad pārliecinoši jāiesoļo jaunā laikmetā, kur mums kā valstij un sabiedrībai arvien aktīvāk jāstrādā pie inovāciju radīšanas, mūsdienīgu tehnoloģisko risinājumu ieviešanas un jaunu zināšanu apguves pašmājās. Tiesa, cerot, ka iespējas materializēsies pašas no sevis, varam palaist garām izdevību kļūt par pirmrindniekiem inovāciju ieviešanā. Darba priekšā ir daudz, un ikvienam nozares pārstāvim, ikvienai organizācijai un komersantam, protams, ir sava loma digitālā izrāviena veicināšanā. Lai sasniegtu šajā “Digitālajā desmitgadē” noteiktos mērķus, aktīvi jāstrādā arī pie iedzīvotāju digitālo prasmju līmeņa celšanas, kas tostarp vairos ne vien Latvijas konkurētspēju, bet arī valsts drošību digitālajā telpā,” saka ministrs.
“Ja vēlamies pilnvērtīgi attīstīties kā ilgtspējīga sabiedrība un nostiprināt savas pozīcijas ekonomikā, kultūrā, valsts drošībā vai jebkurā citā nozarē arī starptautiski, Latvijai ātri un efektīvi jāveic visu jomu digitālā transformācija. Viena no Izglītības un zinātnes ministrijas šī brīža prioritātēm ir ne tikai vidēja un augsta līmeņa digitālo prasmju kāpināšana, bet arī kvalitatīvas sadarbības nodrošināšana starp valsti, izglītības iestādēm un industriju. Jēgpilnu sadarbību un visplašākās sabiedrības iesaisti lieliski attīsta un sekmē “Digitālā nedēļa”, kas ir apliecinājusi sevi kā gaidīts notikums ar plašu rezonansi un kas arī šogad sniedza ārkārtīgi plašas izziņas iespējas un ļāva ieraudzīt ikvienas nozares attīstības virzienus, integrējot digitālo komponenti,” norāda izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces padomnieks Jānis Ozols.
““Digitālā nedēļa” parādīja, ka mūsu sabiedrībai ir interese un motivācija uzlabot savas digitālās prasmes. Mēs to redzējām gan Tet rīkotajā pasākumā, kur runājām gan par digitāli prasmīgiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem, gan par ceļu uz šo digitālo pasauli, gan partneru pasākumos par kiberdrošības un mūsdienu IT infrastruktūras pilnveidi skolās. Mēs Tet turpināsim darīt visu, lai veicinātu sabiedrības digitālo iekļaušanu, attīstot infrastruktūru un tās pieejamību visā Latvijā un līdzdarbojoties izglītības politikas veidošanā, kā arī palīdzot noteikt nozares, kurām jāpievērš lielāka uzmanība. Tāpat mēs turpināsim pievērst sabiedrības uzmanību kiberdrošības jautājumiem, aktualizējot šo tēmu un palīdzot cilvēkiem izprast tās nozīmīgumu,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.
“Digitālā transformācija iet roku rokā ar zināšanu pilnveides procesu, kas tiešā mērā nepieciešams tās īstenošanai. Redzam, ka visas tautsaimniecības nozares aktīvi pilnveido savu IKT saimniecību, un tas iespējams tikai nemitīgi paplašinot redzesloku un attālinot horizontu, kas vēl nesen licies sasniedzams. Sarežģītā ģeopolitiskā situācija, kurā atrodamies, ir likusi katrai iestādei un organizācijai kritiskāk palūkoties uz savu resursu aizsardzību, turpmākās attīstības nosacījumiem, kā arī pieejamības un integritātes prasībām. Digitālā nedēļa ir veicinājusi diskusiju arī par neērtiem jautājumiem, kuru risināšanu daudzi IKT atbildīgie speciālisti ir atlikuši, jo ikdienā bijušas citas prioritātes. Šobrīd skaidrāk kā jebkad varam precizēt prioritātes un darāmos darbus,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
Arī šogad “Digitālās nedēļas” laikā Latvijas pašvaldību publiskās bibliotēkas ar savu aktivitāti, plašo iesaisti un atbalstu nedēļas pasākumu rīkošanā un popularizēšanā demonstrēja atbildīgu izpratni par tehnoloģiju un e-pakalpojumu nepieciešamību sabiedrības dzīvē, kā arī par pašu bibliotekāru lielo nozīmi šo prasmju un zināšanu tālākā nodošanā ikvienam iedzīvotājam. „Uzturot valsts mēroga informācijas sistēmas, izstrādājot un piedāvājot e-pakalpojumus, esam sapratuši, cik būtiski šajā darbā izprast nākotnes vajadzības, lai e-pakalpojuma izstrādes laikā tas nekļūtu jau novecojis, atpaliekot no modernākajām tehnoloģiju tendencēm. Uzskatu, ka arī šajā procesā mums var palīdzēt bibliotēkas, proaktīvi piedāvājot iedzīvotājiem izmantot jaunākās valsts pārvaldes e-vides piedāvātās iespējas un veidojot atgriezenisko saiti par to, cik ērti izmantojami un saprotami lietotājam ir dažādie e-pakalpojumi,” uzsver Kultūras informācijas sistēmu centra direktora vietnieks IKT jautājumos Jānis Ziediņš.
“Digitālās nedēļas 2022” ietvaros notika ap 170 dažādu pasākumu un diskusiju. Ikviens interesents varēja sekot tiem līdzi TVNET portālā un interneta tiešraidēs. Diskusijas ietvēra nozīmīgas tēmas: kā attīstīt digitālās prasmes biznesam un nodarbinātībai, kā aktīvāk izmantot digitālās tehnoloģijas un pakalpojumus, vienlaikus pievēršot uzmanību digitālajai identitātei, drošībai un kritiskajai domāšanai. Līdztekus centrālajiem pasākumiem risinājās kampaņas partneru organizēti pasākumi visos Latvijas reģionos – skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos –, kas bagātināja “Digitālās nedēļas” norisi. Tās organizēšanā Latvijā bija iesaistījušies 150 reģionālie un nacionālie partneri – novadu, pilsētu un pašvaldību iestādes, bibliotēkas, skolas un nevalstiskās organizācijas, kā arī IKT uzņēmumi, ministrijas un valsts organizācijas.
Ikviens interesents aicināts arī turpmāk sekot digitālo prasmju aktualitātēm un noderīgiem resursiem Latvijas digitālo prasmju partnerības mājas lapā: eprasmes.lv.
“Digitālā nedēļa” Latvijā notika jau 13. reizi un tika organizēta sadarbībā ar Eiropas mēroga kampaņu „ALL Digital Week 2022”. Kampaņu organizē LIKTA sadarbībā ar galvenajiem partneriem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Tet, Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un Kultūras informācijas sistēmu centru.