Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd īsteno projektu "Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2022-2024", kuru līdzfinansē Eiropas Komisija. Eiropas Jaunatnes dialoga mērķis ir kļūt par forumu, kurā kopīgi tiek apsvērtas prioritātes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tās īstenošanai un pārraudzībai.
Projekta uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES dalībvalstīs, ES Jaunatnes konferencēs, kā arī Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā. Eiropas jaunatnes dialogs ir ES jaunatnes līdzdalības instruments un Strukturēta dialoga pēctecis. Projekta pasākumu īstenošanu konsultē Eiropas Jaunatnes dialoga Nacionālā darba grupa.
Eiropas Savienības Jaunatnes dialoga (EJD) 9. cikla, kurš norit Francijas, Čehijas un Zviedrijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras trio ietvaros, mērķis ir sasniegt tādu sabiedrību, kurā visi jaunieši ir videi draudzīgi, izglītoti un spēj mainīt savu ikdienas dzīvi, un tiek veicināta un nodrošināta visu jauniešu iekļaušana sabiedrībā (Eiropas Jaunatnes mērķis Nr.3 “Iekļaujoša sabiedrība” un Nr.10 “Ilgtspējīga zaļā Eiropa”). Prezidentūras trio valstis uzskata, ka tieši paaudžu dialogam ir jābūt instrumentam, kas veicina ne tikai jauniešu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā, tādejādi stiprinot viņu līdzdalību demokrātiskajos procesos, bet arī jēgpilna un atvieglota viedokļu apmaiņu starp jauniešiem un citām paaudzēm. Eiropas Jaunatnes dialoga 9. ciklā ir iekļautas apakštēmas izglītība un apmācība, iniciatīva un pilnvarošana, pārvaldība, mobilitāte un solidaritāte, kā arī piekļuve infrastruktūrai.
Eiropas labās prakses piemēru atskaites kopsavilkuma ziņojumā Latvijas piemēri tika izcelti vairākās apakštēmās – iniciatīva un pilnvarošana – Jaunatnes likumā noteiktie mehānismi (jauniešu līdzdalība jauniešu organizāciju valdē, Jaunatnes konsultatīvā padome); pārvaldībā - digitālā iniciatīvu platforma Manabalss.lv; mobilitāte un solidaritāte – atlaides sabiedriskajā transportā ar Goda ģimenes apliecību, atlaides cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ar citiem labās prakses piemēriem iespējams iepazīties šeit.
9. cikla konsultāciju posms norisinājās no 2022. gada janvāra līdz augustam. Šis 9. cikla konsultāciju rezultātu kopsavilkums aptver konsultācijas, ko veica valstis (tajā skaitā Latvija). Šajā rezultātu kopsavilkumā iekļauti arī Eiropas Jaunatnes konferences Prāgā Čehijā sniegtie ierosinājumi un cikla vidusposma labo prakšu piemēru secinājumi.
Latvijā konsultācijas notika no 2022. gada 28. jūlija līdz 12. augustam 20 dažādās vietās visā Latvijā (Rēzeknes, Ogres, Tukuma, Saldus, Limbažu, Bauskas, Krāslavas, Jelgavas, Kuldīgas un Olaines novados, kā arī Liepājas, Daugavpils, Rīgas, Valmieras un Jūrmalas pilsētās), konsultācijas organizēja Eiropas Jaunatnes dialoga jaunieši - vēstnieki, iesaistot 404 jauniešus.
Lai palielinātu mācību iespējas par ilgtspējību, tika ierosināts, ka skolām jāizmanto šīs tēmas arī mācību programmās. Lai gan skolas bija visvairāk ieteiktais formāts, tomēr arī pilsoniskā sabiedrība, jauniešu klubi, jaunatnes organizācijas, digitālie rīki un jaunietis - jaunietim programmas ir plaši ieteiktas formas. Nepieciešams papildu finansējums darbam ar jaunatni un jaunatnes organizācijām, lai paplašinātu jauniešu informēšanu un izglītošanu.
Konsultāciju dalībnieku vidū bija izplatīts viedoklis, ka politikas veidotāji un politiķi ir parādījuši rīcības trūkumu ilgtspējības un vides jautājumos, kā arī jauniešiem ir ļoti ierobežoti veidi, kā likt lēmumu pieņēmējiem ņemt vērā jauniešu pausto. Skaidri izgaismojās neuzticēšanās politiķiem un neapmierinātība. Daudzi, bet ne visi jaunieši, bija spējīgi identificēt dažādus pieejamos līdzdalības mehānismus (piemēram, protestus, petīcijas, nevalstiskās organizācijas), tomēr kopumā tika teikts, ka šie mehānismi nedarbojas, lai ietekmētu politikas veidotājus. Neviens mehānisma veids netika plaši atzīts par efektīvāko. Jauniešu padomēm un konsultatīvajām padomēm ir zināma ietekme, tomēr daudzi jaunieši nezina par šiem līdzdalības mehānismiem.
Jauniešu maldināšanu līdzdalības mehānismos var samazināt, nodrošinot jauniešiem atgriezenisko saiti par veiktajām darbībām pēc līdzdalības pasākumiem, publiski ziņojot par noteiktajos termiņos panāktajām izmaiņām vai skaidrojot izmaiņu neesamību, kā arī iesaistoties pastāvīgā dialogā ar jauniešiem.
Jaunieši izceļ nepieciešamību palieliniet publicitāti un informētību starp jauniešiem ar ierobežotām iespējām, tostarp nodrošinot mobilitātes iespējas skolās, kā arī sadarbojoties ar organizācijām, profesionāļiem, kuriem ir “uzticības saites” ar marginalizētiem jauniešiem.
Finansiālie ierobežojumi tika izvirzīti kā vieni no galvenajiem faktoriem, kas jauniešiem neļauj izvēlēties ilgtspējīgāku dzīvesveidu. Konsultācijās izskanēja aicinājums attīstīt jauniešiem pieejamu ilgtspējīgu infrastruktūru, īpaši lauku apvidos.
Lai jauniešu idejas nepaliktu tikai ideju līmenī, dalībvalstīm šī projekta ievaros ir jādomā, kā konsultāciju laikā izteiktās idejas ieviest dzīvē. IZM Eiropas Jaunatnes dialoga vēstnieki dažādos Latvijas reģionos 2023. gada janvārī uzsākuši īstenot iniciatīvas. Tā kā Latvijas jaunieši konsultācijās secināja, ka veiksmīga metode, kurā tiek ņemtas vērā jauniešu vajadzības, ir jauniešu un politiķu savstarpējie pasākumi, vēstnieki Zemgales reģionā organizēja volejbola spēli un diskusiju, kurā pārrunāja jauniešiem aktuālus jautājumus. Pasākumā piedalījās Bauskas novada lēmumu pieņēmēji, domes deputāti, kā arī 14. Saeimas Zemgales reģionā ievēlētie deputāti. Savukārt vēstnieki no Latgales reģiona rīkoja simulācijas pasākumu “Pielaiko deputāta krēslu”. Pasākuma laikā jaunieši iejutās deputātu lomā, bet deputāti - jauniešu, pārrunājot dažādus jautājumus saistībā Latgales reģionu. Dalībnieku vidū bija Daugavpils domes, Rēzeknes un Krāslavas novada pašvaldību deputāti, kā arī vairāki 14. Saeimas Latgales reģiona deputāti.
Konsultācijās piedalījās arī jaunieši ar ierobežotām iespējām Viņi atzina, ka dalība dažādos Eiropas līmeņa mobilitātes pasākumos saistībā ar vidi palīdz justies iekļautam, un nepieciešama plašāka informācija par šādām iespējām. Tāpēc Vidzemes reģiona jaunieši sadarbībā ar Valmieras novada fondu, Eurodesk tīkla pārstāvjiem Limbažu jauniešu centru organizēja informatīvu pasākumu Valmieras SOS bērnu ciemata jauniešiem, lai informētu jauniešus par mobilitātes iespējām.
Tāpat jaunieši konsultācijās secināja, ka esošie informācija avoti par klimata pārmaiņu tēmu un saikni ar sociālo nevienlīdzību ir garlaicīgi, informācija jāveido interesantāk. Tāpēc Rīgas reģiona vēstnieki īsteno informatīvo kampaņu “Stilīgi zaļš”, pašiem radot interaktīvu saturu.
Lai izvairītos no jauniešu maldināšanas līdzdalības mehānismos (youthwashing), liekot politikas veidotājiem būt atbildīgiem par jauniešu ierosinājumu īstenošanu, regulāri jāsniedz atgriezeniskā saite par ierosinājumu īstenošanu, kā arī jāveido jauniešu domes katrā pašvaldībā. Plānots, ka Kurzemes reģiona vēstnieki līdz 2023. gada martam izstrādās ieteikumus pašvaldībām, kā veicināt jauniešu domju izveidi.