Šodien, 2022. gada 3. martā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kaslīdzšinējo profesionālo kvalifikāciju sistēmu tuvinās Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai un veicinās iespējas cilvēkiem pilnveidot savas prasmes visa mūža garumā. Tādējādi tiks nodrošināta uz katra indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības sistēmas, kas veicina tautsaimniecības attīstību un atbilst nozaru vajadzībām.
Ņemot vērā Eiropas kredītsistēmas profesionālai izglītībai un mācībām (ECVET) principus, profesionālā izglītībā tiek noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt, tādējādi nodrošinot elastīgu mācīšanos jebkurā vietā un laikā, un saņemt valsts atzītus dokumentus par attiecīgas profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi. Tāpat, izmantojot ECVET formālās, neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātus, izglītības dokumentu atzīšana tiek veidota, lai nodrošinātu to salīdzināmību starp dažādām profesionālās izglītības iestādēm, kā arī starp valstīm, veidojot pakāpeniskas uzkrāšanas mehānismu kvalifikācijas iegūšanai. Svarīgi arī tas, ka, ļaujot savienot formālajā un neformālajā izglītībā apgūto, tiek paplašinātas mūžizglītības iespējas. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ikvienam pieaugušajam būtu iespējas pilnveidot vispārējās un profesionālās prasmes, kā arī pārkvalificēties – mainīt savu dzīves ceļu - profesiju.
Ar grozījumiem no pieciem līdzšinējiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem tiek pāriets uz astoņiem, tādējādi nodrošinot salīdzināmību un caurskatāmību ar citu valstu kvalifikāciju sistēmām vai ietvarstruktūrām.
Grozījumi arī sistematizē profesionālās izglītības iestādes, izveidojot profesionālās izglītības iestāžu tipoloģiju. Tas nozīmē, ka profesionālās vidējās izglītības iestādes turpmāk būs tehnikumi, mākslu izglītības kompetences centri un profesionālās vidusskolas, kā arī profesionālās tālākizglītības centri. Tāpat tiek noteikta pāreja uz profesionālās izglītības iestāžu institucionālās akreditācijas sistēmu no 2024.gada. Akreditācijas procesā tiks izvērtēta gan iestādes darbības kvalitāte, gan atbilstība dibinātāja noteiktajam iestādes statusam.
Grozījumi Profesionālās izglītības likumā arī paredz, ka audzēknis varēs saņemt valsts atzītu dokumentu ne tikai par visas profesionālās izglītības programmas apguvi, bet arī par atsevišķu programmas daļu apguvi. Tādējādi tiek mainīta līdzšinējā pieeja un, vērtējot mācību rezultātus, tiks novērtēts sasniegtais, nevis konstatēts nepietiekami paveiktais. Tas ļaus profesionālās izglītības sistēmu veidot elastīgāku un orientēties uz katra konkrēta cilvēka vajadzībām un spējām, ātrāk reaģējot arī uz nozaru vajadzībām darba tirgū.
Pieņemtie grozījumi Profesionālās izglītības likumā paredz turpināt un pilnveidot profesionālās izglītības satura reformu, tai skaitā saistībā ar profesionālām kvalifikācijām Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā. Grozījumi pilnveido arī regulējumu attiecībā uz modulārajām profesionālās izglītības programmām. Ieviešot modulārās profesionālās izglītības programmas, būtiski samazināsies laiks, lai operatīvi reaģētu uz darba tirgus prasībām. Izstrādāto modulārās profesionālās izglītības programmu saturs ir elastīgs, un to ieviešana tiks nodrošināta profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmās. Tāpēc ir definēti termini – “saistītā profesija” un “specializācija”, veidojot vienotu izpratni par nozares līdzīgu profesionālo kvalifikāciju īsāku apguvi mūžizglītības kontekstā.
Vien no būtiskākajiem jaunumiem ir plānotā profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa datu apstrāde, kā arī audzēkņu apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem visā profesionālās izglītības programmas apguves laikā.
Grozījumi likumā stāsies spēkā 1.aprīlī.