Ceturtdien, 8.aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā, iekļaujot vairākas ar izglītības kvalitāti saistītas normas. Izglītības kvalitātes valsts dienests aktīvi piedalījās grozījumu izstrādē un atbilstoši Izglītības likuma 20.panta jaunajai redakcijai turpmāk izstrādās vadlīnijas vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, sniegs ieteikumus izglītības kvalitātes pilnveidei, organizēs izglītības kvalitātes datu ieguvi un analīzi, kā arī sagatavos ikgadēju izglītības kvalitātes izvērtējumu.
Likuma vispārīgajos noteikumos iekļauta izglītības kvalitātes definīcija, nosakot, ka izglītības kvalitāte ir izglītības process, saturs, vide un pārvaldība, kas ikvienam nodrošina iekļaujošu izglītību un iespēju sasniegt augstvērtīgus rezultātus atbilstoši sabiedrības izvirzītajiem un valsts noteiktajiem mērķiem. Uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību ir tiesības ikvienam, tādēļ valstij jāveido sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai. Īpaša atbildība par izglītības kvalitāti noteikta izglītības iestādei un tās dibinātājam.
Saeima deleģējusi Ministru kabinetam noteikt prasības sistēmiskai izglītības kvalitātes nodrošināšanai, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots plānot, izvirzīt un pilnveidot izglītības kvalitātes mērķus, veikt izglītības kvalitātes monitoringu, apkopot un uzkrāt datus par izglītības kvalitāti, identificēt un novērtēt riskus izglītības kvalitātei un sagatavot ikgadēju izglītības kvalitātes novērtējuma ziņojumu.
Izglītības likuma grozījumos ir nostiprināta arī pašvaldību loma izglītības attīstības plānošanā un kvalitātes nodrošināšanā. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem pašvaldībām ir jāizstrādā izglītības attīstības stratēģija, jāsniedz atbalsts izglītības iestāžu darbības kvalitātes nodrošināšanai, jāapkopo un jāanalizē informācija par izglītības kvalitāti savā teritorijā, jāorganizē metodiskais, zinātniskais, informatīvais un intelektuālais atbalsts izglītojamiem, pedagogiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm izglītības kvalitātes nodrošināšanai.
Būtiski ir papildināts izglītības iestādes dibinātāja kompetences regulējums. Izglītības iestādes dibinātājam jāatbild par izglītības kvalitāti un jānodrošina atbalsts izglītības procesa kvalitatīvai īstenošanai un pilnveidošanai, kā arī reizi trijos gados jāizvērtē izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķi un sasniedzamie rezultāti un jānovērtē izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība.
Savukārt izglītības iestādes vadītājam saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm un dibinātāja noteiktajiem mērķiem jāveido un jāattīsta izglītības iestādes kvalitātes sistēma un jānodrošina ikgadēja izglītības iestādes pašvērtēšana, tai skaitā analizējot datus par izglītības procesu, saturu, vidi un pārvaldību.