Attēlā (no kreisās): EST sekretārs Alfredo Kalots Eskobars (Alfredo Calot Escobar),
EST Vispārējās tesas tiesnese Inga Reine, EST tiesnese Ineta Ziemele,
IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa, izglītības un zinātnes ministres biroja vadītāja Karīna Caunīte-Orupe
Trešdien, 2023. gada 8. februārī, Izglītības un zinātnes ministrijas vadība tikās ar delegāciju no Eiropas Savienības tiesas. Tikšanās dalībnieki diskutēja par diviem galvenajiem jautājumiem - Latvijas pašreizējo praksi svešvalodu apguvē un nepieciešamo atbalstu, lai mācību procesā nostiprinātu gan vairāku svešvalodu apguvi, gan tādu skolēnu kompetenču attīstību, kas saistītas ar tiesiskuma izpratni Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ietvaros.
Sarunas laikā īpaši tika izcelta nepieciešamība pēc tematiskām profesionālās pilnveides iespējām pedagogiem un mācībspēkiem, tajā skaitā, izmantojot Eiropas Savienības tiesas (EST) piedāvātās iespējas.
EST pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas skolēnu un skolotāju sniegumu šā gada ietvaros notikušajās EST virtuālajās tikšanās[1]. Virtuālās tikšanās ES dalībvalstu jauniešiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem sniedz izpratni par EST iestādes misiju un tās judikatūras ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi, dod iespēju izprast savas kā Eiropas pilsoņu tiesības un ES demokrātiskās vērtības. No Latvijas EST virtuālajās tikšanās piedalījās trīs skolas - Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, Teikas vidusskola un Rīgas 2.ģimnāzija.
Vienlaikus EST uzsvēra salīdzinoši nelielo Latvijas pārstāvju līdzdalību ES institūcijās, jo īpaši EST struktūrā, aicinot Latviju stiprināt vairāku svešvalodu apguves iespējas formālajā izglītībā. Īpaši EST kontekstā uzmanība tika pievērsta franču valodas apguves paplašināšanas iespējām. Pašlaik Latvijas skolās franču valodu kā otro svešvalodu apgūst 2% skolēnu.
Tāpat būtiska sarunas daļa tika veltīta mācību saturam. Pilnveidotā mācību satura sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā ir noteikti specifiski mācību rezultāti, kas mērķēti uz skolēnu kompetenču attīstību saistībā ar izpratni par Latvijas Satversmi, pilsonisko līdzdalību, likumdošanas, izpildvaras un tiesu sistēmas lomu mūsdienu sabiedrībā.
Runājot par turpmākajām sadarbības iespējām, abas puses pozitīvi raugās uz kopīgu darbu pie mācību resursu un atbalsta nodrošināšanas pedagogiem un mācībspēkiem, gan veidojot interaktīvus mācību līdzekļus, gan īstenojot pedagogu profesionālo pilnveidi, gan arī organizējot sociālo zinību skolotāju savstarpējo tīklošanos Latvijas un ES mērogā.