Šonedēļ valdībā ir apstiprināts pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma indikatīvais grafiks laika posmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, kā arī grozījumi divos Ministru kabineta (MK) noteikumos - par pedagogu darba samaksu un valsts budžeta mērķdotācijas sadali pašvaldībām. Līdz ar to ir izpildītas streika pieteikuma prasības – nodrošināt pedagogu zemākās darba samaksas paaugstināšanos un sabalansēt darba slodzi visiem pedagogiem.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsver, ka zemākās darba samaksas paaugstināšana un darba slodzes sabalansēšana paredzēta pilnīgi visiem pedagogiem – gan pirmsskolā, vispārējā un profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, gan augstskolās un koledžās. “Pēc šīs dokumentu paketes apstiprināšanas vairs nav pamata streika rīkošanai, jo valdība ir apliecinājusi, ka pedagogu atalgojuma palielināšana ir svarīga prioritāte, kas minēta gan valdības veidojošo partiju priekšvēlēšanu laikā, gan valdības deklarācijā, gan valdības rīcības plānā,” saka ministre.
Vienlaikus IZM atzīst, ka vienīgā streika prasību neizpilde ir bijusi formāla – proti, tika pagarināti termiņi par grozījumu veikšanu normatīvajos aktos, kas garantētu streika prasību izpildi, un galīgie lēmumi valdībā pieņemti tikai šodien, 21. aprīlī. Taču arī šādā situācijā ar pedagogu zemākās algas finansējumu un slodžu sabalansēšanu saistītās izmaiņas stājas spēkā tikai pēc 4 mēnešiem – šā gada 1. septembrī.
Piesakot izglītības un zinātnes nozares darbinieku streiku 2022.gada 12.septembrī, tika izvirzītas šādas prasības (citāts no LIZDA 14. aprīlī iesniegtā streika pieteikuma):
“1) Izglītības likuma 53.panta trešās daļas, kas nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā, izpilde. Pedagogu darba samaksas grafiks jāizstrādā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. - 2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023.gada 1.septembra, valdībai, paredzot finansējumu 2023.gada un vidēja termiņa budžeta projektā;
2) darba slodzes sabalansēšanu visiem pedagogiem no 2023. gada.”
Ir acīmredzami, ka abas prasības ir izpildītas.
Svarīgi atgādināt, ka 2023. gada valsts budžetā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildus piešķirtie 45,5 milj. eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 milj. eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022. gada 1. septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai. Papildus tam valdība lēma par 61,6 milj. eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi, un šī summa pašvaldībām tika sadalīta jau no 2023. gada 1.janvāra, ļaujot uzsākt pedagogu darba slodzes sabalansēšanu. Līdz ar to kopējais resurss 2023. gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro - nevienai citai nozarei tik būtiska pieauguma nav bijis.
Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka, lai iestādes ietvaros nodrošinātu pedagogam pilnas slodzes darbu un konkurētspējīgu atalgojumu, ir nepieciešams veidot reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstošu izglītības iestāžu tīklu, ņemot vērā kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, piemēram, minimālais izglītojamo skaits 1.-6. klasē, 7.-9. klasē un 10.-12. klasē, maksimālais attālums starp izglītības iestādēm, izglītojamo blīvums pašvaldībā, skolēnu īpatsvars ar augstiem un zemiem sasniegumiem centralizētajos eksāmenos un pārējos eksāmenos, kā arī obligāto centralizēto eksāmenu indekss.
Tāpat ministrija atgādina, ka valdība nosaka pedagoga zemākā atalgojuma līmeni, par kuru mazāk darba devējs – pašvaldība – pedagogam nedrīkst maksāt. Valsts nenosaka konkrētu algu līmeni skolās, tā ir pašvaldības kompetence. 2022. gada 1. septembrī stājās spēkā jaunais izglītības iestāžu finansēšanas modelis – “skolēns pašvaldībā”, kas skolu dibinātāju – pašvaldību rokās nodod iespēju un atbildību izlemt - kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem attīstīt un kā veidot optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu.
