Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests intensīvos koprades darbnīcu ciklos jeb inovācijas sprintos[1] attīstīs cilvēkorientētus risinājumus rīcībpolitikas projektu pilnveidošanai. Valsts kancelejas organizētajos sprintos dalībnieki ekspertu vadībā izmēģinās dažādas inovatīvas dizaina domāšanā un kopradē balstītas problēmrisināšanas metodes. Šīs programmas mērķis ir, izmantojot inovatīvas pieejas, uzlabot publiskās pārvaldes darba metodes, procesus un kultūru.
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē. Tās organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.
2023. gada inovācijas sprintu konkursa komisija no 15 pieteikumiem izvēlējās trīs pārliecinošākos projektus, kuriem sniegs metodoloģisku atbalstu darbnīcu formātā. Šogad atbalstu saņems Tieslietu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un Izglītības un zinātnes ministrija.
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta mērķis ir izstrādāt valsts augstākās izglītības standartu – jaunu noteikumu struktūru, kas definētu studiju programmu satura veidošanas pamatprincipus un sasniedzamos rezultātus. “Ministru kabineta noteikumu izstrāde, izmantojot inovācijas sprintu, ir jauna pieeja, kas ļaus izglītības standarta sagatavošanā iesaistīt visas ieinteresētās puses – augstskolas, koledžas, valsts pārvaldes iestādes, studentus un darba devējus. Standarta izstrādē jāņem vērā arī plašais jautājumu loks – studiju programmas dizaina principi, tostarp, studiju moduļu un mikrokvalifikāciju ieviešana visos studiju līmeņos, prakses organizēšana studiju procesā un obligātās satura prasības, piemēram, caurviju prasmes – digitālās, inovāciju, uzņēmējspējas un citas kompetences,” stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Inta Jaunzeme.
Tieslietu ministrijas iesniegtais problēmjautājums saistīts ar nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību un tās aktualizēšanu. “Kadastrālo vērtību aktualizēšana ir ilgstoši nerisināta, samilzusi problēma, kas skar ikvienu sabiedrības locekli. Mēs ceram, ka inovācijas sprintā mums izdosies atrast jaunu modeli, kas ļaus šo jautājumu risināt efektīvāk,” komentē Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar projektu “Cilvēks pirmajā vietā” vēlas uzlabot fizisko personu apkalpošanos sistēmu. “Lai mēs varētu efektīvi apkalpot VID klientus – fiziskas personas, mums ir ļoti labi jāzina klientu vēlmes un arī paradumi – kā visveiksmīgāk nodrošināt VID pakalpojumus klientiem ērtā veidā un likuma prasību ietvaros. Mēs no inovāciju sprinta sagaidām profesionāļu atbalstu šī jautājuma risināšanā,” atklāj Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Attīstības daļas Plānošanas un uzraudzības nodaļas galvenā nodokļu inspektore Vita Kazakeviča.
“Valsts pārvaldē strādā gaiši prāti ar patiesu vēlmi padarīt pakalpojumus efektīvākus, pieejamākus un saprotamākus cilvēkiem,” uzsver komisijas locekle, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne. Atlases skatē dzirdēto atzinīgi vērtē arī komisijas pārstāve no Tieslietu ministrijas – Stratēģijas departamenta direktore Agnese Rācene-Krūmiņa: “Priecē, ka konkursa dalībnieki ir sava darba pilnveides entuziasti, izrāda iniciatīvu un gatavību tiekties uz izcilību, lai sniegtu pēc iespējas labāku pakalpojumu sabiedrībai.”
Konteksts:
Inovācijas sprinti tiks īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros.
Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.) un no 2024. gada arī pašvaldībām būs iespēja startēt sprintu uzsaukumos.
[1] Inovācijas pasaulē par "sprintu" tiek dēvēts intensīvs darba posms – aptuveni 1,5 – 3 mēneši, kura laikā pieteiktajai problēmai tiek meklēts risinājums un noslēgumā izveidots prototips ar potenciālu būt testētam un mērogotam.