2021.gada 10.novembrī Parīzē notika UNESCO Globālās izglītības sanāksmes 2021 Augsta līmeņa segments, kas bija nozīmīgākais izglītības notikums UNESCO Ģenerālkonferences 41.sesijas dienaskārtībā un kas tika organizēts sadarbībā ar Francijas Republikas valdību. Pasākuma vadmotīvs “Ieguldījumi izglītībā – globāla mobilizācija atjaunotnei no Covid-19 un izglītības nākotnei” izteica aicinājumu uz globālu solidaritāti un mērķtiecīgiem ieguldījumiem izglītības atjaunotnei no Covid-19 krīzes un tās nākotnei.
Augsta līmeņa segmentā piedalījās UNESCO Dalībvalstu valdību vadītāji, izglītības ministri, starptautisko organizāciju, privātā un nevalstiskā sektora pārstāvji. Pasākuma noslēgumā tika pieņemta Parīzes deklarācija, kurā pausts aicinājums valdībām ieguldīt izglītībā vismaz 4 – 6% no IKP un / vai vismaz 15-20% no kopējiem publiskajiem izdevumiem, paredzēt samērīgu finansējuma daļu izglītībai nacionālajās atjaunošanās programmās, palielināt izglītības budžetu, ieviešot taisnīgas nodokļu sistēmas un radot jaunus, inovatīvus finansēšanas mehānismus, stimulējot publiskās un privātās partnerības, kā arī palielināt starptautiskās palīdzības finansējumu izglītībai.
Tāpat Parīzes deklarācija aicina mērķtiecīgi ieguldīt skolotāju profesionālajā apmācībā, stiprināt izglītojamo emocionālo labklājību un atbalstīt mazāk neaizsargātās grupas, veicināt jaunatnes nodarbinātības un digitālo prasmju attīstību un īstenot citus pasākumus virzībā uz Apvienoto Nāciju Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 4 “Kvalitatīva izglītība” (IAM4), kura sasniegšanā līdz 2030.gadam nopietnu apdraudējumu rada Covid-19 pandēmija.
Globālās izglītības sanāksmes 2021 Augsta līmeņa segments ir nozīmīgs atskaites punkts pilnveidotā IAM4-Izglītība 2030 Globālās koordinācijas mehānisma īstenošanai, kurā iesaistīties arī Latvija.
Ar mērķi stiprināt stratēģisko virsvadību 2030.gada izglītības dienaskārtības īstenošanā pasākuma ietvaros tika oficiāli atklāta UNESCO IAM4 – Izglītība 2030 Augsta līmeņa rīcībkomiteja, kurā no UNESCO 2. reģionālās jeb Austrumeiropas grupas ievēlēta arī Latvijas izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Uzrunājot pasākuma dalībniekus tiešsaistē, Latvijas ministre akcentēja, ka jēgpilniem ieguldījumiem izglītībā ir nepieciešami kvalitatīvi dati un stabilas uzraudzības sistēmas. Ņemot vērā Latvijas mērķi ieviest visaptverošu nacionālo izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, ministre rosināja pierādījumos balstītu pieredzes apmaiņu, kā novērtēt kvalitāti un ieguldījumu vērtību izglītībā. Tāpat ministre aicināja uz politikas dialogu, kā pārvarēt snieguma atšķirības starp pilsētas un lauku skolām, kā arī akcentēja skolotāju digitālās prasmes kā ieguldījumu prioritāti, lai skolotāji ietu kopsolī ar tehnoloģiju attīstību.
Latvijas ministre ir pievienojusies tām UNESCO Dalībvalstu amatpersonām, kas ir paudušas atbalstu Parīzes deklarācijai, un uzsāks darbu Augsta līmeņa rīcībkomitejā 2022.gadā.
Plašāk par pasākumu:
GEM 2021 Augsta līmeņa segmenta atklāšanā UNESCO Ģenerāldirektore Audrey Azouley pasvītroja, ka par spīti progresam, kas panākts kopš 2020.gadā sasauktās Globālās izglītības sanāksmes ar mērķi aizsargāt izglītību, 750 miljoniem bērnu visā pasaulē joprojām nav iespējas pilnvērtīgi mācīties. Pandēmijas ietekmē ieilgušais skolu darbības pārtraukums palielinājis nevienlīdzību valstīs un starp valstīm, vissmagāk skarot neaizsargātākos. Pieaugusi nevienlīdzība dzimumu aspektā, jo 11 miljons meiteņu, iespējams, nekad neatgriezīsies skolā. Pieaugusi nevienlīdzība starp pasaules reģioniem, jo puse no 65 valstīm, kurās joprojām pilnībā vai daļēji ir slēgtas skolas, atrodas Latīņamerikā un Dienvidaustrumāzijā. Nevienlīdzība pieaugusi arī digitālā aspektā, jo vairāk kā 500 miljoniem nav piekļuves attālinātajām mācībām. Ir nepieciešama jauna sociālā vienošanās izglītībā, jauns daudzpusējās sadarbības modelis, nodrošinot, ka izglītība ir globāls publisks labums, kas pieejams visiem. Tas ir arī starptautiskās komisijas Futures of Education nupat publicētā ziņojuma temats.
Runājot par globālo situāciju izglītības finansēšanā, UNESCO vadītāja uzsvēra, ka finansējums izglītībai ir prioritāte un nākotnes atslēga. Tikai puse no visām valstīm iegulda izglītībā vismaz 4% no IKP, un mazāk kā pusē valstu vismaz 15% no publiskajiem izdevumiem tiek novirzīti izglītībai. Zemu un vidēju ienākumu valstīs mazāk kā 1% valstu atjaunošanās programmās paredzēts izglītībai. Laiks rīcībai – neieguldot izglītībā tagad, nākošās paaudzes maksās daudz augstāku cenu. Parīzes deklarācijas galvenais vēstījums ir ieguldījumi izglītībā kā kopīga atbildība un valstu politisko dienaskārtību prioritāte - ieguldīt vairāk un labāk nacionālā un starptautiskā līmenī.
Etiopijas Federālās Demokrātiskās Republikas prezidente, Starptautiskās komisijas Futures of Education priekšsēdētāja Sahle Work Zewde, atsaucoties uz komisijas ziņojumu, aicināja uz globālu solidaritāti, visām izglītībā iesaistītās puses strādājot kopā, lai iedibinātu jaunu sociālo vienošanos izglītībā, kas ir balstīta fundamentālajās cilvēktiesībās un pārliecībā par izglītību kā kopīgu publisku labumu. Pat pirms pandēmijas piekļuve kvalitatīvai izglītībai nebija universāla, īpaši zemu ienākumu valstīs, visvairāk skarot neaizsargātos. Jaunatnes cilvēkkapitāla dramatiskie zaudējumi nav pieņemami, un šī izslēgšana turpinās par spīti 2030.gada dienaskārtībā nospraustajiem mērķiem par brīvu, vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai. Tikai izvērtējot, kas ir esošo asimetriju un nevienlīdzības pamatā, un radot jaunu sociālo vienošanos izglītībā, var novērst izslēgšanas kultūru izglītībā un veicināt iekļaujošu, ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā klimata krīzi un tehnoloģiskos pārrāvumus.
Atklāšanas daļu noslēdza Francijas prezidents Emmanuel Macron, uzsverot starptautiskās solidaritātes lomu cīņā pret pandēmiju, kas ir pastiprinājusi jau tā pastāvošo nevienlīdzību izglītības pieejamības ziņā pasaulē. Francijas prezidents akcentēja cīņas par izglītību sakrālo un eksistenciālo raksturu. Terorisma uzbrukumos pirmais mērķis parasti ir skolas, kas ir zināšanu, demokrātijas un miera bastions. Francijas Republika ir celta uz izglītības pamatiem, nodrošinot ikvienam piekļuvi izglītībai, un Parīze ir cīņas pret tumsonību epicentrs un pasaules izglītības galvaspilsēta.
Līderu dialogā piedalījās OECD Ģenerālsekretārs Mathias Cormann, kas ir arī Augsta līmeņa rīcībkomitejas dalībnieks. Ietekmīgās starptautiskās organizācijas vadītājs akcentēja, ka šodienas skolas būs nākotnes sabiedrības un ekonomikas. Ir jāveido noturīgākas, inovatīvākas, efektīvākas izglītības sistēmas, kas sagatavo izglītojamos viņu nākotnei, nevis mūsu pagātnei. Tas prasīs resursus. Ir jāstiprina izglītības vērtības piedāvājums un izglītības efektivitāte, lai ģenerētu un pamatotu lielākus ieguldījumus izglītībā un padarītu prasmju attīstību par visas sabiedrības uzdevumu. Pamatā ir vienkārša loģika - ja investējam vairāk kvalitatīvā mācību procesā, tas nodrošinās labākas prasmes, labākas nodarbinātības izredzes, augstākus ienākumus un augstākas iemaksas nodokļos, ko valdības var ieguldīt labākai nākotnei. OECD ir ilgtermiņa UNESCO partneris IAM4 sasniegšanā, un valstis var paļauties uz OECD, lai Parīzes deklarācijas aicinājums kļūtu par realitāti un izglītības finansējums kļūtu par katras valsts prioritāti, atjaunojoties no krīzes un pēc tās.
Sesijā par jauno globālās koordinācijas mehānismu UNESCO Izglītības sektora vadītāja Stefania Gianinni uzsvēra jaunā IAM4 globālās koordinācijas mehānisma mērķi – spēcīgāka starptautiskā vienotība, rīcības koordinācija un efektivitāte, atbildība un orientācija uz rezultātu IAM4 sasniegšanā. Augsta līmeņa rīcībkomitejai, ko veidos ministri un citas augstas amatpersonas, būs nepieciešamā ietekme un uzticamība lēmumu pieņemšanā un stratēģiskas virsvadības un atbalsta nodrošināšanā starptautiskajai izglītības kopienai un valdībām. Tāpat viņa uzsvēra jaunatnes aktīvas līdzdalības lomu globālās izglītības dienaskārtības “Izglītība 2030” virzīšanā.
Sesijā par izglītības finansēšanu OECD Izglītības un prasmju direktors Andreas Schleicher analizēja, kā veidot efektīvākas un taisnīgākas nodokļu sistēmas izglītības budžeta palielināšanai un kā gudri ieguldīt izglītībā (value for money). No pandēmijas apkarošanai paredzētā papildu finansējuma nacionālajās atjaunošanās programmās izglītībai novirzīta salīdzinoši maza daļa, turklāt lielākoties uz attīstības valstu rēķina. Līdzekļi galvenokārt ieguldīti izglītības tehnoloģijās, daudz mazāk uzmanības pievēršot nevienlīdzības aspektiem. Tādējādi pandēmija ir palielinājusi nevienlīdzību ne tikai starp valstīm, bet arī valstu iekšienē.
OECD PISA dati liecina, ka ieguldījumu apjoms uz skolēnu ne vienmēr nozīmē kvalitatīvāku izglītību. Turklāt ieguldījumu struktūra veicina nevienlīdzību, jo visvairāk saņem labāk situēto ģimeņu bērni. Šī tendence ir īpaši izteikta zemu ienākumu valstīs. Nepieciešami finansēšanas modeļi, kas ļauj finansējumu novirzīt tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Ilgtermiņā ir jāveido tādas ekonomikas, kas balstās izpratnē par ieguldījumu izglītībā ekonomisko vērtību un cēloņsakarību ķēdi: kvalitatīvi dati par izglītību, ieguldījumu efektivitāte, kvalitatīvs izglītības process, labāki izglītības rezultāti, augstāki ienākumi un produktivitāte, augstākas iemaksas nodokļos, augstāki valdības ieņēmumi un jaunas investīciju iespējas.
Pasākumā uzrunas teica arī citas augstas amatpersonas un Augsta līmeņa rīcībkomitejā iesaistīto valstu ministri.
Latvijas izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces uzrunu var noklausīties H.E. Ms Anita Muižniece, Minister for Education and Science, Latvia - YouTube
OECD Izglītības un prasmju direktora Andreasa Šleihera prezentāciju var noskatīties Mr Andreas Schleicher, Director for Education and Skills, OECD - YouTube
Vairāk informācijas par UNESCO Globālās izglītības sanāksmes 2021 Augsta līmeņa segmentu ar saiti uz pilnu video ierakstu var atrast Invest now for the recovery and the futures of education - 2021 Global Education Meeting's High-Level Segment (unesco.org)
Ar Parīzes deklarāciju var iepazīties Global call to invest in the futures of education: Support the Paris Declaration | Education within the 2030 Agenda for Sustainable Development (sdg4education2030.org)