2021. gada 3. februārī notika pirmā neformālā Eiropas Savienības (ES) valstu pētniecības ministru videokonference Portugāles prezidentūrā ES padomē. Videokonferences galvenā diskusiju tēma bija pievilcīgas pētnieku karjeras veicināšana visā Eiropā, balstoties atjaunotā, aptverošā un iekļaujošā Eiropas pētniecības telpā.
Portugāle kā prezidējošā valsts aicināja ministrus izteikt viedokli par pētnieku karjeras veicināšanu uzņēmumos, finansējuma ilgstpējību, tajā skaitā saistībā ar zaļo kursu. Tika diskutēts arī par nepieciešamajiem uzlabojumiem pētnieku karjerās, atbalstu jaunajiem zinātniekiem un sabalansētu “prātu apriti” Eiropā. Svarīgs bija arī viedoklis par Eiropas valstu zinātni finansējošo institūciju sadarbību ar Eiropas Komisiju (EK), nepieciešamību pēc lielākas atvērtības un labāka monitoringa par pētnieku apriti un pētnieku karjerām institucionālā līmenī. Tāpat tika apspriesti jautājumi par sadarbību ar Eiropas Pētniecības padomi un vienota Eiropas mēroga darba tirgus veicināšanu jaunajiem zinātniekiem. Videokonferences noslēgumā tika debatēts par privāto fondu atbalstu – filantropijas lomu pētniecības karjeru veicināšanā.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, uzrunājot citu Eiropas valstu pētniecības ministrus, uzsvēra pētnieku karjeras aktualitāti Latvijā, īpaši saistībā ar EK “Apvārsnis 2020” Politikas atbalsta vienības 2019. gada pētījumu “Cilvēkkapitāla attīstība pētniecībai un inovācijām Latvijā”.
Pētnieku karjeras iespējas uzņēmumos ir aktuāls jautājums visā Eiropā, taču it īpaši Latvijā, kur uzņēmējdarbības sektorā nodarbināti tikai 20% pētnieku, kas ir viens no viszemākajiem rādītājiem ES, salīdzinājumam – Lietuvā (37%) un Igaunijā (41%). Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim uzņēmējdarbībā maz ņemta vērā ilgtspējas pieeja, kas prasītu augsti kvalificētu pētnieku iesaisti.
Lai piesaistītu pētniekus karjeras veidošanai Latvijā, ir veikti vairāki pasākumi, sākot ar atbalstu pēcdoktorantūras pētniecībai un beidzot ar pagājušā gadā uzsākto fundamentālo un lietišķo pētījumu zinātnieku individuālo projektu konkursu. Nacionālā līmenī visās lielākajās zinātniskās darbības programmās par obligātu noteikta jauno zinātnieku vai studējošo iesaiste.
Vienlaikus Latvija norādīja, ka tās pētniecības vidi apdraud augsti kvalificēta darbaspēka, it īpaši augsti kvalificētu zinātnieku aizplūšana, ko izraisa nepietiekamais zinātnes un inovācijas finansējums Latvijā un konkurence par labākajiem zinātniskajiem prātiem ES. “Apvārsnis Eiropa” programmā īpaši būtu jāatbalsta pētnieku stipendijas, kas būtu līdzīgas un līdzvērtīgas Marijas-Sklodovskas Kirī (Marie Skłodowska-Curie) stipendijām. Plānojot “Apvārsnis Eiropa” darba programmas, Komisijai arī būtu jāņem vērā pētnieku plūsmu monitorings, lai līdzsvarotu “prātu apriti” Eiropā. Arī nacionālajos Atjaunošanās un noturības mehānisma plānos primāri būtu jāatbalsta ilgtspējīgi pasākumi, kas veicinātu augsti kvalificēta personāla un pētnieku attīstību un iesaisti.
Latvija pauda uzskatu, ka Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas laikā uzsvars būtu jāliek uz tādām investīcijām, kas vienlaikus risina lielos izaicinājumus cilvēcei un tajā pašā laikā novērš pagātnes kļūdas un nevēlamas tendences. Pandēmijas laikā zinātne ir parādījusi nepieredzētu ietekmi, un tādēļ pētniecības attīstībai un pētnieku karjeru veicināšanai ir būtiska loma noturības un pretpandēmijas sistēmisko risinājumu izstrādē.
Saistīti ar ES valstu pētniecības ministru videokonferenci 2. februārī notika ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2021.–2027. gadam “Apvārsnis Eiropa” atklāšanas svinīgais pasākums ar ievērojamu zinātnieku, ieinteresēto pušu un ministru diskusijām. Pasākums bija pieejams plašai auditorijai un tā ieraksts ir publicēts Youtube.