Saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju un likvidāciju no 2022. gada 1. janvāra Latvijas Zinātnes padome (LZP) pārņems tās zinātnes un pētniecības politikas atbalsta funkcijas, kuras šobrīd īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Zinātnes un pētniecības politikas atbalsta departaments, tajā skaitā PostDoc programmas pārvaldību, starptautisko sadarbības programmu pētniecībā veidošanu un uzraudzību, Latvijas zinātnieku iesaisti Eiropas Komisijas finansētās partnerībās un ES ietvarprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Nacionālā kontaktpunkta funkcijas. Reorganizācija stiprinās un palielinās LPZ kopējo kapacitāti, pārņemot VIAA uzkrāto pieredzi programmu un projektu īstenošanā.
LZP galvenās 2022. gadam noteiktās prioritātes ir: cilvēkresursu attīstības veicināšana, IKT vides uzlabošanas pasākumi, t.sk. izveidojot jaunu mūsdienu prasībām atbilstošu un lietotājam draudzīgu projektu iesniegumu izvērtēšanas un projektu administrēšanas sistēmu, kas nodrošina iespējas iegūt un mainīt sistēmā uzkrātos datus, LZP normatīvo aktu bāzes pilnveidošana, kā arī sadarbības intensificēšana ar zinātnisko sabiedrību caur LZP ekspertu komisijām un Konsultatīvo zinātnieku padomi.
LZP Konsultatīvās zinātnieku padomes priekšsēdētājs Tālis Juhna norāda: “LZP apsaimnieko valsts lielāko zinātnes projektu budžetu, veidojot projektu uzsaukumus visās zinātnes jomās. Tāpēc LZP piedāvātie projektu veidi un to pārvaldība būtiski ietekmē Latvijas zinātnes un inovācijas attīstību. LZP līdz 2021. gadam ir veikusi daudzas svarīgas izmaiņas organizācijas struktūras pilnveidošanā un pētniecisko projektu konkursu organizēšanā, veidojot tos saskaņā ar Eiropas Savienības pētniecisko projektu principiem. Tiek nodrošināta starptautiska, neatkarīga projektu ekspertīze, projektu izvērtēšanas process ir ātrāks un ar zemākiem administratīviem izdevumiem kā citur. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu pieeju projektu administrēšanai citām programmām, ir jāturpina LZP veidot kā centrālo zinātnisko projektu ekspertīzes vietu. Vienlaicīgi ir nepieciešams uzlabot LZP iekšējās kontroles vadības procesus. Zinātniskā sabiedrība, sagaidot profesionālu, efektīvu un caurspīdīgu LZP darbību, nevar piekrist nelietderīgam birokrātijas pieaugumam. Kvalitātes kontrolei ir jābalstās uz sasniegto rezultātu pārbaudi pēc būtības, nevis uz projekta vadības procesu sarežģīšanu. Līdz ar to LZP projektu rezultātu un finansējuma kontroles pasākumi ir jāstiprina, veicinot audita un pašnovērtējuma principus. Tāpat būtiski jāpilnveido projektu informācijas sistēma, jo tā neatbilst mūsdienu prasībām attiecībā uz lietotāju ērtumu un datu drošību. Sistēmai ir jākļūst lietotājiem draudzīgākai un jānodrošina projektam nepieciešamo datu apmaiņa ar citām nacionālajām informācijas sistēmām. Tas palielinās LZP darbības efektivitāti un atvieglos projektu pieteicēju darbu”.
Vairāk: VIAA nodod zinātnes un pētniecības politikas atbalsta funkcijas LZP