2021. gadā mazākumtautību izglītības iestādēm ir jārisina divi galvenie uzdevumi - attālināto mācību iekļaušana klātienes izglītības procesā un valodas apguvei draudzīgas, radošas vides veidošana pirmsskolas izglītības iestādēs. Šīs un arī citas aktualitātes tika pārrunātas šā gada pirmajā Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvajā padomē mazākumtautību izglītības jautājumos.
Ievadot Konsultatīvās padomes sēdi, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska iepazīstināja ar Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Attālināto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtība”. Ministre rosināja diskutēt par mācību stundām tiešsaistē kā neatņemamu klātienes mācību procesa sastāvdaļu, kuru nākotnē nevajadzētu asociēt ar darbu ārkārtējās situācijas apstākļos, bet uzlūkot kā vienu no mācīšanās formām, kas ļaus efektīvāk apgūt mācību saturu.
Attālinātās mācīšanās elementu iekļaušana ikdienas klātienes mācībās uzlabo digitālās kompetences, sekmē atbildības nodošanu par mācībām pašiem skolēniem un personalizē zināšanu apguvi, stiprina pašvadītas mācīšanās iemaņas, digitālo pratību un kritisko domāšanu, radošumu, kā arī problēmrisināšanas un sadarbības caurviju prasmes. Pētnieki arī secinājuši, ka attālināto mācību elementi uzlabo adaptācijas spējas darbam dažādās situācijās, līdz ar to - mazina spriedzi un apjukumu iespējamo krīžu laikā.
MK noteikumu projektā paredzēts procentuāli maksimālais attālinātajās mācībās īstenojamais stundu skaits mācību gadā, kā arī vienā mācību priekšmetā, kursā vai modulī. Piemēram, vispārējā izglītībā orientējoši līdz 1 dienai mēnesī 2.-3. klasei, līdz divām dienām mēnesī 4.-6. klasei, līdz trim dienām mēnesī 7.-9. klasei, līdz četrām dienām mēnesī - vidusskolas posmā.
Ar pieredzi, organizējot mācību stundas tiešsaistē, dalījās Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs un pedagogi – fizikas un matemātikas skolotāji Veronika Makarčuka un Arturs Levikins.
Diskusijās par tiešsaistes mācību stundu norisi tika meklēti risinājumi vairākiem izaicinājumiem, ar ko līdz šim saskārušies pedagogi un skolēni: atšķirības vienas klases skolēnu darba tempā un digitālajās prasmēs, mācībām piemērota tehniskā aprīkojuma trūkums, grūtības organizēt efektīvu komunikāciju un motivēt skolēnus pašvadītām mācībām.
Spriežot par aktuālajiem jautājumiem mazākumtautību pirmsskolas iestādēs, Konsultatīvās padomes dalībnieki uzklausīja Rīgas 14. pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas Gunitas Grīnbergas pieredzi par valodas vidi un izaicinājumiem, ar ko saskaras bērni un viņu pedagogi. G.Grīnberga akcentēja, ka lingvistiski neviendabīgā vidē papildus uzmanība jāpievērš mācību satura plānošanai, it īpaši, lai nodrošinātu kvalitatīvu bilingvālo izglītību līdz 4 gadu vecumam. Latviešu valodas apguvē svarīga ir pirmsskolas un ģimenes sadarbība un mērķtiecīgi plānota valsts valodas apguve rotaļnodarbībās. Svarīgi, lai bērni, uzsākot mācības 1.klasē, būtu sagatavoti mācību satura apguvei latviešu valodā.
Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre – Lathere iepazīstināja ar Liepājas pozitīvo pieredzi pirmsskolas izglītības iestādēs, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, kur pirmsskolas izglītības programmu īstenošana nodrošināta gan latviešu, gan mazākumtautību valodā.
Konsultatīvajā padomē sprieda arī par atbalstu pedagogiem, skolēniem un vecākiem laikā, kad izjaukts ierastais dzīves ritms un jāievēro dažādi ar epidemioloģisko drošību saistīti ierobežojumi. Par pieejamo atbalstu pedagogiem un vecākiem informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, iepazīstinot arī ar projekta “PuMPuRS” ietvaros organizētajām supervīzijām pedagogiem, kas raisījušas lielu skolotāju interesi. Līdzšinējā pieredze liecina, ka visbiežāk supervīziju dalībnieki vēlas risināt jautājumus saistībā ar izdegšanu lielās darba slodzes dēļ, kā arī problēmām, veidojot sadarbību ar skolēniem un viņu vecākiem. Kopumā šogad plānots vadīt 233 supervīzijas skolotājiem, bet nākotnē šāds pakalpojums tiks piedāvāts arī vecākiem.