Konference

2021. gada 19. jūlijā klātienē Kranjā Slovēnijas prezidentūras ES padomē ietvaros notika neformālā Eiropas Savienības (ES) valstu pētniecības ministru konference. Tajā piedalījās Latvijas delegācija ar Izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci kā delegācijas vadītāju.

Slovēnija kā prezidējošā valsts aicināja padziļināti apspriest jaunākos Eiropas Komisijai iesniegtos pētniecības un inovācijas priekšlikumus, kas saistīti ar  ES pētniecības un inovācijas politikas vides galvenajiem jautājumiem un problēmām, uzsvaru liekot uz:

  • Eiropas pētniecības telpas attīstību: Kopīgo Eiropas mērķu pārnese nacionālā līmenī.
  • Līdzsvarotu atvērtību: Jaunā globālā pieeja starptautiskajai sadarbībai zinātnē un inovācijās.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, uzrunājot citu Eiropas valstu pētniecības ministrus, minēja, ka Latvija augstu vērtē Eiropas Komisijas dienestu analītisko un prognozējošo kapacitāti, izstrādājot plānus valstu ieguldījumiem, reformām un darbībām pētniecības un inovācijas jomā, jo ir nepieciešams Eiropas Komisijas plecs, aizstāvot lielākus ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, jo kā zināms, ka joprojām pastāv atšķirība starp dalībvalstīm, un tas ir īpaši pamanāms, ja runa ir par publiskiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, tāpēc Eiropas Komisijas analīze bieži vien ir spēcīgs arguments, lai veicinātu izmaiņas valstu līmenī. Viņa uzsvēra, ka nepieciešams uzlabot Eiropas pētniecības telpas pārvaldību pēc principa, ka tās „formai jāseko uzdevumam”. Viņa atzinīgi vērtēja ierosinātās izmaiņas, kas ļautu palielināt dalībvalstu iesaistīšanos un labāku saikni un saskaņotību starp reformām, uzraudzību un ziņošanu.

Latvijas ieskatā, Eiropas pētniecības telpas attīstībai Eiropas kopīgo mērķu sasniegšana pārneses veidā ir iespējama tikai tiešā sasaistē ar valstu aktivitātēm nacionālā līmenī pētniecības un inovāciju politikas īstenošanā. Visbūtiskākā komponente šādu mērķu sasniegšanā ir nepieciešamais finansējums, kur ERA (European Research Area) definētais mērķis kopējai ES virzībai uz pētniecības un attīstības (turpmāk - P&A) ieguldījumiem ir 3% apmērā no katras ES dalībvalsts IKP, un tās valstis, kuras no ES vidējā līmeņa šobrīd atpaliek (kuru skaitā ir arī Latvija), tiek aicinātas palielināt to P&A ieguldījumus par vismaz 50%. Nodrošinot Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam mērķu un apakšmērķu izpildei nepieciešamo finansējumu, Latvijai ir iespēja sasniegt šo ERA definēto mērķi - P&A ieguldījums ir 3% apmērā no Latvijas IKP .

Attiecībā par ERA mērķiem - Latvija atbalsta iekļaujošu ERA, kur Eiropas kopējo mērķu sasniegšanā piedalītos visa Eiropa, tādejādi nodrošinot Eiropas pētniecības un inovāciju plaisas samazināšanu. Latvijas ieskatā atbalstāma ir arī tādas ERA tālākā attīstība, kas visām dalībvalstīm sniedz vienādas iespējas augsti kvalificēta zinātniskā personāla piesaistei akadēmiskajā un uzņēmējdarbības sektorā. Asimetriska pētnieku pārvietošanās ES uzskatāma par būtisku risku P&A ekosistēmu progresam dalībvalstīs.

Latvijas delegācijā kopā ar ministri bija arī Dmitrijs Stepanovs, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors un Lauma Sīka, Izglītības un zinātnes ministrijas nozares padomniece zinātnes un kosmosa jautājumos.

Iepriekš šāda līmeņa tikšanās notika 2021. gada 28. maijā Portugāles prezidentūrā ES padomē. Toreiz galvenā diskusiju tēma bija Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveide, Eiropas Pētniecības telpas padziļināšana un atjaunošana un debates par virzību uz labākām ES pozīcijām kosmosa satiksmes pārvaldībā.