8.jūnijā Ministru kabinetā skatīs Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu “Par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi organizēšanu”, kurā rīkotāji piedāvā Svētku norisi dažādos e-formātos un uzsver, ka Svētku pārcelšana uz 2022.gadu nav lietderīga, jo līdzšinējo repertuāru bērni ir apguvuši un ir jāpabeidz iesāktais darbs ar kādu rezultātu, kas mācīšanās procesā ir būtisks nosacījums. Nākamo svētku sagatavošanas cikls (2022.-2025.gads) iezīmēs skolēniem atkal jaunus uzdevumus un izaicinājumus.
Balstoties uz Svētku Operatīvās vadības grupas ieteikumiem un epidemioloģisko prognozi, mākslinieciskās komandas un rīkotāji ir izstrādājuši maksimāli drošu Svētku norises scenāriju, kā pamatprincipu piedāvājo e-svētku konceptu, kura mērķis ir cieņpilni pabeigt Svētku procesu, neapdraudot klātienes izglītības procesa uzsākšanu 1.septembrī: plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos, veidojot drošus e-svētkus. Šo modeli ir atbalstījusi Svētku Rīcības komiteja un Dziesmu un deju svētku padome, uzsverot brīvprātības principa un epidemioloģiskās drošības nosacījumu un pasākumu ievērošanu . Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21.gadsimta liecība.
Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcija ir ierakstīta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, norādot, ka “...nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido viņās identitātes un pēctecības sajūtu.” Līdzdalība kultūras mantojuma apgūšanā, tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā sekmē bērnu un jauniešu pilsonisko aktivitāti un briedumu, stiprina viņu nacionālo un valstisko identitāti.
Izglītības un zinātnes ministrijai 2021.gada budžeta apakšprogrammā 42.03.00 "Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki" plānoti 4 180 883 euro, no tiem atlīdzībai 620 618 euro apmērā, precēm un pakalpojumiem 3 560 265 euro apmērā. Pārplānojot svētku norises uz e-dziesmusvētki koncepta īstenošanu, svētku nodrošināšanai nepieciešamais valsts budžets ir 2 046 967 euro: atlīdzība mākslinieciskajam, administratīvajam tehniskajam personālam, māksliniekiem, izpildītājiem, autoriem, režisoriem – 567 872 euro, mākslinieciski tehniskajam nodrošinājumam, t.sk.autortiesībām, dalībnieku reģistrācijai un uzskaitei, iespieddarbiem – 882 875 euro, papildus testēšanai un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem - 64 800 euro, audiovizuālās un audio pārraidīšanas un dokumentēšanas nodrošināšanai institūcijas: sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” 498 820 euro un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” 32 600 euro.