Kā vienu no svarīgākajām 2022. gada prioritātēm Izglītības un zinātnes ministrija izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieaugumu, kā arī finansējuma palielinājumu zinātnei un augstākās izglītības pieejamības veicināšanai. Ministrija ir gandarīta, ka nākamā gada budžeta sarunās valdība pieņēmusi nozīmīgus lēmumus, ministrijas prioritāri veicamajiem pasākumiem 2022. gadā piešķirot vairāk nekā 41 miljonu eiro.
Tādējādi ir izdevies panākt sen gaidīto atspērienu zinātnes jomā – zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai un fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai kopumā papildus piešķirti 10,6 miljoni eiro. Tas ļaus zinātnes bāzes finansējumu palielināt par ~ 32% salīdzinājumā ar šobrīd piešķirto finansējumu. Tas būtiski palielinās zinātnes kapacitāti Latvijā, kas ir viens no tautsaimniecības izaugsmes priekšnoteikumiem, un ministrija plāno nodrošināt atbilstošu šīs programmas finansējuma pieaugumu arī turpmākajos gados. Savukārt finansējuma palielinājums fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) veikšanai ļaus būtiski veicināt Latvijas zinātnes izcilību un, pateicoties FLPP iegūtajiem rezultātiem, nodrošināt pamatu nākotnes inovācijām un komercializējamu produktu un tehnoloģiju radīšanai.
Svarīgi ir rūpēties par pirmsskolas pedagogu darba samaksas pieaugumu, tāpēc ministrija nākamā gada budžetā panākusi papildu 2,3 milj. eiro finansējumu, kas pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmi ļaus palielinātu līdz 872 eiro. Savukārt pedagogu darba samaksas pieaugumam 2022. gadā papildus piešķirti 15,2 milj. eiro. Tas ļaus nodrošināt minimālās darba samaksas likmes palielināšanu līdz 900 eiro saskaņā ar indikatīvo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim. Algas pieaugums nepieciešams gan pedagogu konkurētspējas paaugstināšanai, gan jauno pedagogu piesaistīšanai, gan arī motivējot augsti kvalificētus pedagogus palikt strādāt izglītības sistēmā. Tas ir vitāli svarīgs solis visai izglītības jomai, lai saglabātu un turpinātu izglītības nozarē sāktās veiksmīgās iestrādnes.
Nozīmīgs solis augstākās izglītības pieejamības veicināšanā ir papildus piešķirtie 2,5 milj.eiro stipendijas apmēra un skaita palielināšanai. Studentu stipendijas nav pārskatītas ļoti ilgstoši, tāpēc piešķirtais papildu finansējums uzskatāms par svarīgu vēsturisku soli. Tas ļaus līdzšinējās stipendijas, kas ir 99 eiro mēnesī, palielināt par 40% - līdz 140 eiro mēnesī. Jāatgādina arī, ka vēl līdz šā gada beigām studenti turpina saņemt paaugstinās stipendijas 200 eiro apmērā, mazinot Covid-19 krīzes laika radītās sekas.
Ar gandarījumu jāatzīmē, ka valdība atbalstījusi vēl vienu pasākumu augstākās izglītības pieejamības veicināšanai - sociālo stipendiju nodrošināšanai studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm gan valsts, gan privātajās augstskolās. Šim mērķim 2022. gadā papildus piešķirti 3,7 miljoni eiro.
2022. gadā Latvijas dalībai asociētās dalībvalsts statusā Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) paredzēti 1 609 184 eiro, un šis finansējums ļaus turpināt sadarbību ar CERN kvalitatīvi jaunā pakāpē - paplašinās pētniecības un darba tirgus piedāvājumu zinātniekiem un augsta līmeņa nozares speciālistiem, kā arī pavērs plašākas eksporta iespējas Latvijas uzņēmumiem.
Savukārt sporta nozarei nākamā gada budžetā papildus piešķirtie 3 miljoni eiro ļaus nodrošināt valsts funkciju izpildei paredzēto finansējumu nemainīgā līmenī, nepieļaujot sporta nozares finansējuma samazinājumu un nodrošinot plānveidīgu darbu sporta nozares attīstības veicināšanu un investīciju ieguldīšanu valsts nozīmes sporta būvēs.
Novērtējot darba ar jaunatni nozīmīgumu jauniešu personīgās un profesionālās attīstības veicināšanā, sociālās iekļaušanās un aktīva pilsoniskuma vērtību sekmēšanā, jaunatnes jomai nākamā gada budžetā papildus piešķirti 0,75 miljoni eiro. Tas ļaus turpināt veidot kvalitatīvu un ilgtspējīgu sistēmu darba ar jaunatni attīstībai, tai skaitā jauniešu līdzdalības veicināšanai.
Turpinot mērķtiecīgu darbu iekļaujošās izglītības attīstībā, nākamajā gadā tiks nodrošināts papildu finansējums nepilna miljona eiro apmērā asistenta pakalpojuma nodrošināšanai izglītības iestādēs (912 408 eiro). Savukārt, lai nodrošinātu izglītības satura ieviešanas pārraudzību vispārējā un profesionālajā izglītībā, tajā skaitā pāreju uz jaunu valsts pārbaudījumu sistēmu, digitālo risinājumu uzturēšanu un attīstību, pārvaldības procesu digitalizāciju, nākamā gada budžetā tiks nodrošināts papildu finansējums 894 586 eiro apmērā.
Piektdien, 24. septembrī, Ministru kabinets apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem nākamajam gadam. Plašāka informācija pieejama Finanšu ministrijas tīmekļvietnē. Valsts budžeta likumprojekts jāapstiprina Saeimā.