Šodien, 2021. gada 8. aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā, kas precizē valodu lietojumu augstskolu programmu īstenošanā. Grozījumi nosaka, ka Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās studiju programmas augstskolās var īstenot gadījumos, ja tas noteikts starpvalstu līgumos un ES programmās paredzētās sadarbības ietvaros un ja studiju virziena akreditācijas procesā studiju virziena studiju programmas saņēmušas augstāko novērtējumu "labi" vai "izcili".
2020. gada jūnijā Satversmes Tiesa atzina, ka vairākas Augstskolu likuma normas attiecībā uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem saistībā ar valsts valodas lietojumu ir neatbilstošas Latvijas Republikas Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošas no 2021. gada 1. maija. Tiesa savā spriedumā secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju. Proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus. Kvalitātes kritēriji, kuriem izpildoties augstskolām tiktu piešķirtas tiesības īstenot studiju programmas svešvalodā, tiks attiecinātas gan uz privātpersonu, gan uz valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm.
Lai nodrošinātu spriedumā minēto, IZM, konsultējoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, izstrādāja grozījumus Augstskolu likumā. Tie nosaka, ka studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot ES oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.
ES oficiālajās valodās studiju programmas var īstenot šādos gadījumos:
- ja tas noteikts starpvalstu līgumos un Eiropas Savienības programmās paredzētās sadarbības ietvaros;
- ja studiju virziena akreditācijas procesā visas tās programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar ES valodā īstenojamo studiju programmu, ir saņēmušas augstāko novērtējumu: “labi” un “izcili”;
- ja tās ir kopīgās studiju programmas.
Citās svešvalodās drīkst īstenot studiju programmas, tajā skaitā kopīgās studiju programmas, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj studiju kvalitātes komisija.
Augstskola vai koledža ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu reflektantus studijām augstskolas vai koledžas studiju programmās.
Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus.
Ir paredzēts pārejas periods jauno normu piemērošanā studiju virzieniem, kuriem akreditācijas termiņš ir noteikts laika posmā līdz 2022.gada 30.jūnijam.
Iepriekšējie grozījumi Augstskolu likumā attiecībā uz studiju programmu īstenošanas valodu stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Augstskolām un koledžām, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst šā likuma 56. panta trešās daļas nosacījumiem, kas bija spēkā līdz 2021. gada 30. aprīlim, ir tiesības turpināt uzsākto studiju programmu īstenošanu attiecīgajā valodā līdz 2025. gada 31. decembrim. Pēc 2021.gada 1.maija studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst šā likuma 56.panta trešās daļas un ceturtās daļas nosacījumiem, nav atļauta.