No 2022. gada 1. septembra valsts finansējumu pedagogu darba samaksai plānots aprēķināt un pārskaitīt pašvaldībām, kuras to tālāk sadalīs savām izglītības iestādēm, nodrošinot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts par valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai aprēķina un sadales kārtību pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
Noteikumu projekts „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” šodien tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai, atsauksmes un priekšlikumus ikviens aicināt iesniegt TAP portālā līdz 14. martam.
Noteikumu projektā ietvertais finansējuma aprēķins paredz, ka finansējumu pedagogu algām aprēķina, izmantojot pašvaldības izglītības iestādēs reģistrēto kopējo skolēnu skaitu klašu grupās: 1.-6. klase, 7.-9. kase, 10.-12. klase, kā arī 5-6 gadīgo bērnu skaitu. Aprēķinu veic pašvaldībai, izmantojot mērķdotāciju vienam bērnam, kas ir atšķirīga katrai no klašu grupām.
Skolēniem, kas apgūst speciālās izglītības programmas, neklātienes programmas vai izglītības programmu tālmācības formā, pamatizglītības profesionāli orientētās programmas (mūzika, valodas, u.c.), kā arī valsts ģimnāziju 10-12.klašu skolēniem tiek piemēroti papildkoeficienti.
Lai mazinātu pašvaldību atšķirības pedagogu darba samaksas nodrošināšanā, noteikumu projektā paredzēti vairāki reģionālie koeficienti, par kuriem notikušas diskusijas ar pašvaldībām. Arī noteikumu saskaņošanas procesā ministrija tiksies gan ar sociālajiem un sadarbības partneriem, gan pašvaldībām, lai atkārtoti pārrunātu un izdiskutētu noteikumu projektā ietveros aprēķinus.
Nosacījumi pašvaldībām
Noteikumu projekts paredz arī noteiktus kritērijus, kas pašvaldībai jāievēro, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm. Tā, pašvaldībai būs pienākums un atbildība rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, nodrošinot noramtīvajos aktos paredzētās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu ikvienam pedagogam. Tāpat paredzēts, ka ne mazāk kā 7% no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas ir jāizlieto atbalsta personāla darba samaksai un ne vairāk kā 15 % - izglītības iestāžu administrācijas darba samaksai. Šie nosacījumi ar pašvaldībām ir pārrunāti un atbalstīti, un pēc individuālajām sarunām ar katru pašvaldību valdība pagājušā gada nogalē, 21. decembrī, izskatīja IZM sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei" , atbalstot finansējuma aprēķina modeli “Skolēns pašvaldībā”.
Vienlaikus jaunajā noteikumu projektā pašvaldībai ir noteiktas tiesības atbilstoši savas pašvaldības izstrādātajai izglītības attīstības stratēģijai noteikt kvalitātes kritērijus un piešķirt lielāku mērķdotāciju tām izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu. Līdz ar to šādas izglītības iestādes varēs paaugstināt pedagogu darba algas likmes vai nodrošināt piemaksas.
Noteikts pārejas periods
Noteikumu projektā paredzēts pārejas periods - 2022./2023. mācību gads, kura laikā tiek nostiprināts solidaritātes princips. Tas nozīmē, ka tām pašvaldībām, kurām aprēķina maiņas rezultātā finansējums samazinās, šajā mācību gadā pedagogu zemākās mēneša algas likme, salīdzinot ar 2021./2022. mācību gadu, pieaug par 8,4%, kā tas nostiprināts likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam";
Savukārt tām pašvaldībām kurās aprēķina maiņas rezultātā finansējums pieaug, un tas ir lielāks par 2,5%, salīdzinot ar budžeta likumā ieplānoto 8,4% pieauguma apmēru, 2022./2023, mācību gadā palielinājums tiek nodrošināts ne vairāk kā 2,5% apmērā.
Lai mazinātu pašvaldību atšķirības pedagogu darba samaksas nodrošināšanā, sarunās ar pašvaldībām tika diskutētas iespējas Rīgas, pārējo valstspilsētu (izņemot Jēkabpils, Ogres un Valmieras valstspilsētas) un Rīgas robežpašvaldību (izņemot Ropažu novadu) gadījumā nodrošināt pakāpenisku reģionālo koeficientu vienādošanu. Noteikumu projekta redakcijā ir izvēlēts valstspilsētu koeficients 1,07, kurš tiktu piemērots šo pašvaldību grupai mērķdotācijas aprēķinā no 2024. gada 1. septembra.
Papildu finansējums pašvaldībām
Sakārtojot skolu tīklu, jaunā pedagogu mērķdotācijas aprēķina un sadales kārtība mudinās pašvaldības pakāpeniski palielināt arī skolēnu un skolotāju skaita attiecību. Tāpēc noteikumu projektā paredzēts no 2023.gada 1.septembra aprēķināt papildu finansējumu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība kārtējā gada 1. septembrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī. Papildu finansējums paredzēts 0,5 % apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai.
Pašvaldībās, kurās skolēnu un skolotāju skaita attiecība ir lielāka, ir arī lielāks vidējais klases piepildījums. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka nepieciešams lielāks finansējums skolotāju papildpienākumu apmaksai un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.
Indikatīvais papildu nepieciešamais valsts finansējums vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas aprēķina pilnveidei 2022. gadā ir 2,4 milj. eiro (četriem mēnešiem, t.i. no 2022. gada 1. septembra līdz 31. decembrim), bet 2023. gadā – 7,4 milj. eiro. Savukārt līdz 1. maijam tiks precizēti modeļa aprēķini un iesniegti Finanšu ministrijai papildfinansējuma pieteikumam modeļa ieviešanai no nākamā mācību gada.