2022. gada 6. oktobrī Ivanofrankivskā, Vasilija Stefanika vārdā nosauktajā Piekarpatu universitātē, notika Ukrainas izglītības un zinātnes ministra Sergija Škarleta tikšanās ar ES valstu izglītības un zinātnes ministru delegāciju no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Čehijas. Tikšanās laikā apspriesti svarīgi izglītības un pētniecības jautājumi un saskaņotas kopīgās darbības, lai turpinātu atbalstīt uz laiku pārceļojušos Ukrainas bērnus, kā arī studentus un pētniekus.
Ukrainas izglītības un zinātnes ministrs Sergijs Škarlets pateicās kolēģiem par Ukrainai sniegto atbalstu, par iespēju Ukrainas bērniem un studentiem, kuri pašlaik spiesti uzturēties Eiropā, turpināt mācības. Ministrs informēja kolēģus par izglītības procesa stāvokli Ukrainā kara apstākļos, pastāstīja par prioritātēm, kas nepieciešamas, lai turpinātu nodrošināt izglītību, informēja par starptautiskās sadarbības rezultātiem.
“225 kara dienās ir bojātas 2 608 izglītības iestādes, no kurām 313 ir pilnībā sagrautas, no tām 50% ir skolas. Tomēr, par spīti Krievijas Federācijas agresijai, Ukrainas izglītība joprojām ir stabila. Vairāk nekā 5 miljoni skolas un pirmsskolas vecuma bērnu tiek mācīti un audzināti skolās un bērnudārzos. Izglītības process notiek speciālajās, pirmsskolas un augstākās izglītības iestādēs, kā arī ārpusskolas iestādēs. Tas nozīmē, ka visas izglītības jomas darbojas dažādos formātos, atkarībā no situācijas drošuma,” sacīja Sergijs Škarlets.
Pasākuma dalībnieki apsprieda jautājumus par Ukrainas bērnu integrāciju Eiropas valstu izglītības sistēmā, jo īpaši iespēju ieskaitīt iegūtās zināšanas, prasmes, novērtējumus un savstarpējās zināšanas ES un Ukrainas valstu izglītības sistēmās. Pārrunāja jautājumus par studentu un pētnieku socializāciju, Ukrainas skolotāju iesaistīšanu darbā izglītības procesā ES valstīs.
ES valstu izglītības likumdošana nedaudz atšķiras cita no citas, tāpēc nepieciešams rast risinājumus. “Mūsu stratēģiskais mērķis ir sinhronizēt savu izglītības telpu ar Eiropas Savienības valstīm. Lai to izdarītu, es vienojos ar kolēģiem izveidot izglītības programmu sinhronizēšanas darba grupu, lai Ukrainas un ārvalstu izglītības dokumenti būtu brīvi atzīti Eiropas Savienības valstīs," sacīja Sergijs Škarlets. Tāpat tika apspriests priekšlikums izveidot bērnu izglītības platformu, lai uzraudzītu katra bērna mācību formātu un sinhronizētu izglītības programmas.
Sergijs Škarlets pauda pateicību Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Čehijas tautām par nelokāmo nostāju attiecībā uz Ukrainas teritoriālo integritāti, kā arī pateicās valstu valdībām, saviem kolēģiem par Ukrainas bērnu, studentu, izglītības un zinātnieku atbalstu sarežģītā Krievijas Federācijas plašā iebrukuma laikā.
Latvijas izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs atkārtoti apliecināja Latvijas stingro atbalstu Ukrainai cīņā pret agresoru. Jau nedēļu pēc kara sākuma Latvijā tika pieņemts likums “Par Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstu”, kas nodrošona iespēju iegūt izglītību vai turpināt savu akadēmisko darbu bēgļiem, kas ieradušies no Ukrainas. Šis likums tiek regulāri aktualizēts atkarībā no situācijas un nepieciešamības. Šobrīd Latvijas izglītības iestādēs ir uzņemti vairāk nekā 4000 ukraiņu bērnu gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības iestāsdēs, gandrīz 100 jauniešu mācās profesionālās izglītības iestādēs. Augstākās izglītības iestādēs šobrīd studē aptuveni 316 jaunieši, kas ieradās Latvijā pēc iebrukuma sākuma, studējošiem un pētniekiem no Ukrainas ir iespēja pretendēt uz atbalstu Erasmus+ mobilitātes ietvaros vai arī uz valsts budžeta stipendiju, savukārt Ukrainas pētnieki var iesaistīties Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajos projektos. Tāpat Ukrainas civiliedzīvotāji var turpināt saņemt šā gada pavasarī izveidoto Pētniecības stipendiju.
„Latvijas atbalsts Ukrainai ir stabils, kā atspoguļots arī mūsu sniegtajā divpusējā palīdzībā, kas veido gandrīz 1% no mūsu IKP. Tas ietver humāno palīdzību un cita veida nepārtraukto palīdzību, tostarp izglītības un pētniecības jomā. Palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā nodrošina ar valsts un ES finansējuma atbalstu un ciešā sadarbībā ar Latvijas vietējām pašvaldībām, kuras demonstrē augstu solidaritātes līmeni, lai izmitinātu Ukrainas bēgļus. Šā mācību gada 4 mēnešos valdība ir atvēlējusi vairāk nekā 1,5 milj. eiro Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanai, atbalsts tiek sniegts arī ESF projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstīšanai” un “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai” ietvaros,” uzsver A.Muižniece. Tāpat īpaši jāuzsver darbības, lai atbalstītu Ukrainas skolotāju un augstskolu un zinātnisko institūciju akadēmiskā personāla integrāciju, dažādu administratīvo šķēršļu likvidēšana, lai veicinātu iepriekšējas kvalifikācijas atzīšanu, tāpat tiek nodrošināti tiešsaistes pedagoģiskie materiāli un atbalsts daudzvalodu izglītībai, kā arī bezmaksas latviešu valodas kursi.
Foto: Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrija
Ziņas tapšanā izmantota informācija no Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas.