Publicēts 14 Februāris 2020

javier allegue barros C7B ExXpOIE unsplash

Latvija ir palikusi pēdējā no Eiropas valstīm, kurā tiek diskutēts par ārējo ekspertu iesaisti augstskolu pārvaldībā, kamēr citās valstīs tās jau ir ieviestas. IZM ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas būs pamats nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu, likuma grozījumu sagatavošanai. Reglamentējošo dokumentu precizēšanā vitāli svarīgs būs turpmākais dialogs ar nozari un sociālajiem partneriem.

Līdz 30.janvārim nozares pārstāvji iesniedza priekšlikumus jaunākajai konceptuālā ziņojuma versijai, pieliekot punktu pirmā soļa – konceptuālā ziņojuma izstrādei, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt darbu pie nepieciešamo dokumentu izstrādes. Otrdien, 2020. gada 18. februārī, konceptuāls ziņojums "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" tiks skatīts valdībā.

‘’Samazinoties iedzīvotāju un studējošo skaitam, nav iespējams par valsts līdzekļiem uzturēt gandrīz 30 valsts dibinātu augstākās izglītības iestāžu, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu izglītības kvalitāti visās 54 Latvijas augstākās izglītības iestādēs. Ierobežota finansējuma apstākļos vispirms ir jāsāk ar sistēmas sakārtošanu, un tikai tad var domāt par papildu finansējumu, ko pieprasa augstākās izglītības nozares pārstāvji,’’ pauž Ilga Šuplinska.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā augstākās izglītības iestāžu skaits ir daudz lielāks, taču tajās mācās mazāk studentu. Latvijā uz 1,92 miljoniem iedzīvotāju ir 54 augstākās izglītības iestādes jeb viena augstskola uz 35 556 iedzīvotājiem. Igaunijā viena augstskola ir uz 63 095 iedzīvotājiem, Lietuvā – uz 63 477 iedzīvotājiem, Somijā – uz 143 243 iedzīvotājiem, bet Dānijā – uz 144 872 iedzīvotājiem. Studentu skaita ziņā vidēji vienā institūcijā 2017./18. mācību gadā Latvijā mācījās 1 511 studenti, Igaunijā 2 200 studenti, Lietuvā 2 677 studenti, Somijā 4 147 studenti un Dānijā 3 608 studenti. Latvijas augstskolu infrastruktūra veidota uz aptuveni 150–160 tūkstošiem studējošo, taču patlaban valstī ir aptuveni 80 tūkstoši studējošo.

Vienlaikus IZM strādā pie motivējošiem finanšu instrumentiem, kas veicinātu reformu virzību un piedāvātu atbalstu tām augstākās izglītības iestādēm, kuras apsver padomju izveidošanu un tam nepieciešamo iekšējo regulējumu sakārtošanu. Patlaban atbalsts reformai ir izskanējis no RTU, LU, RTU absolventu asociācijas; LLU būtiski neiebilst, ir gatavi konkrētu reglamentējošo dokumentu izstrādei, to publiski apliecinot arī 28.janvāra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Latvijas mākslas un kultūras augstskolas ir paudušas konceptuālu atbalstu reformas nepieciešamībai un tās virzībai, tomēr tām ir būtiski iebildumi par augstāko izglītības iestāžu tipoloģiju. 

IZM izstrādājusi konceptuālā ziņojuma projektu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem. .

Koncepcijā norādīts, ka atbilstoši pasaules labajai praksei AII pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt AII autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci. Analizējot kaimiņvalstu un reģiona AII pārvaldības tendences, padomes sastāvā vairākums būtu ārējie locekļi.

Savukārt finansējuma jomā ir jāparedz, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts izvirzītajām prioritātēm un AII tipoloģijas mērķiem. Papildus jāparedz garantēts līdzfinansējums AII piesaistītājiem līdzekļiem no ārējiem avotiem. Tas ļaus padomēm un AII vadībai efektīvāk piesaistīt ārējo finansējumu, tādējādi dažādot AII finansējuma avotus un nodrošināt stratēģisku ilgtermiņa attīstību neatkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas.

Jautājumu saistībā ar turpmāko valsts pārraudzībā esošo koledžu statusu nolemts izvērtēt un atsevišķā informatīvajā ziņojumā valdībai iesniegt līdz 2020.gada 30.jūnijam.

INFOGRAFIKA AII