Publicēts: 18.03.2025.

Izglītības likumā ir nostiprināts vispārējais algoritms rīcībai vardarbības gadījumos izglītības vidē, nosakot šādus iesaistīto pušu pienākumus:

  • pašvaldības pienākums: sniegt konsultatīvu palīdzību bērnu audzināšanā, kā arī nodrošināt atbalsta pasākumus izglītojamiem un viņu ģimenēm;
  • pašvaldības izglītības pārvaldes pienākums: sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām veidot atbalsta pasākumu sistēmu pašvaldības izglītojamiem un viņu ģimenēm;
  • izglītības iestādes dibinātāja pienākums: pēc tam, kad no izglītības iestādes vadītāja saņemta informācija par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, nodrošināt šīs informācijas izvērtēšanu un, ja nepieciešams, iesniegšanu tiesībaizsardzības institūcijām, kā arī sniegt atbalstu situācijas risināšanai izglītības iestādē;
  • izglītības iestādes vadītāja pienākums: izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē;
  • vecāka pienākums: informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām;
  • izglītojamā pienākums: neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību.

Izglītības iestādei ir tiesības izglītojamo un tajā nodarbināto personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā ierobežot izglītojamiem Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības — tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārvietošanās brīvību —, ciktāl tas nepieciešams apdraudējuma novēršanai. (Izglītības likuma 22.1 pants)

  • (36) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē.
  • (37) Izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir tiesības savas, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai izglītojamais uzrāda, un pārbaudīt izglītojamā personīgās mantas, kā arī ierobežot izglītojamā pārvietošanos.
  • (38) Izglītības iestādes vadītājs, uzņemot izglītojamo, tostarp no citas izglītības iestādes, pārbauda, vai Valsts izglītības informācijas sistēmā ir atzīme par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām. Ja šāda atzīme ir, uzņemošās izglītības iestādes vadītājs pieprasa un iepriekšējā izglītības iestāde nodod pieprasītājam attiecīgo tās rīcībā esošo aktuālo informāciju par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, kā arī informāciju par izglītības iestādes īstenotajiem atbalsta pasākumiem.
  • (39) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izglītības procesa nodrošināšanā ņemt vērā tā rīcībā esošo informāciju par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, kā arī nodrošināt attiecīgas atzīmes izdarīšanu un atcelšanu Valsts izglītības informācijas sistēmā.

Ministru kabineta 2023. gada 22. augustā noteikumi Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”

Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnijā noteikumi Nr. 325 “Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas un to vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”, paredz, ka, vērtē “Iekļaujošu vide”- pieejamība; drošība un psiholoģiskā labklājība; infrastruktūra un resursi. 

Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, ir izstrādājis jaunu vardarbības gadījumu risināšanas algoritmu izglītības iestādēs.  Algoritma mērķis ir sniegt vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu personālam papildus zināšanas vardarbības prevencijā un tās nozīmē. Tas palīdzēs izglītības iestāžu personālam savlaicīgi reaģēt uz vardarbības gadījumiem un novērst to rašanos. Papildus algoritmā ir izstrādāts rīcības plāns gadījumiem, kad nepilngadīgais izglītojamais izdara uzvedības pārkāpumu vai apdraud savu vai citu personu drošību, veselību un dzīvību.

Video : apmācības "Vardarbības gadījumu risināšanas algoritms izglītības iestādēs"​​

     

    Lai mazinātu ņirgāšanās izplatību izglītības vidē, ir izstrādātas vadlīnijas pedagogiem un izglītības iestāžu atbalsta personālam, kā arī rekomendācijas vecākiem.  Vadlīnijas un rekomendācijas izstrādātas Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.

    RSU pētījums "Ekspertīze par emocionālās labizjūtas sekmēšanas un novērtēšanas instrumentiem un programmām Latvijas izglītības iestādēs"

    Pētījuma mērķis bija veikt ekspertīzi, sistēmisku pārskatu par Latvijā pieejamo emocionālās labbūtības novērtēšanas un nodrošināšanas instrumentiem un programmām, to izmantošanu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs dažādām izglītojamo grupām, pedagogiem, izglītības iestāžu atbalsta personālam un izglītojamo vecākiem, aizbildņiem, kā arī sniegt sistēmisku pārskatu par emocionālās labbūtības novērtēšanu un nodrošināšanu Igaunijā, Lietuvā un vismaz vēl divās Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas vai OECD dalībvalstīs, to salīdzinot ar Latvijas situāciju un pieeju

    Pētījums par emocionālās labbūtības novērtēšanas instrumentiem un to sekmēšanas programmām, tika īstenots secīgos posmos, pielietojot atbilstošas metodes: zinātniskās literatūras analīzi, dokumentu analīzi par iepriekšējo piecu gadu periodu, daļēji strukturētas intervijas ar ekspertiem un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem un speciālistiem, izglītības iestāžu speciālistu aptauju.

    Pētījums tika veikts no 2023. gada 28. augusta līdz 15. novembrim.

    Ministru kabineta 2018. gada 11. septembrī noteikumi Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”, kas nosaka, ka profesionālās kompetences pilnveides programmā ietver kādu no šādām tēmām: pedagoga vispārējās kompetences (jauninājumi un attīstības tendences izglītībā, audzināšanas jautājumi, pilsoniskās attieksmes pilnveidošana, kvalitatīvas, radošas pedagoģiskās darbības veicināšana, īstenojot pedagoģisko procesu atbilstoši katra izglītojamā individuālajām vajadzībām, nākotnes mācību saturs nākotnes kompetenču veicināšanai, ilgtspējīga attīstība un iekļaujoša izglītība, bērnu tiesību aizsardzība, veselība un drošums, vardarbības pret bērnu un vardarbības bērna ģimenē atpazīšana un novēršana, seksuālā un reproduktīvā veselība) (18.1. punkts);

    Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa noteikumi Nr. 241 “Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu”, kas nosaka, ka kompetences pilnveides programmās speciālisti iegūst šādas zināšanas:

    • tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā (saistošās starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normas;  nacionālās tiesību normas; starptautiskās rekomendācijas un vadlīnijas; valsts politika bērnu tiesību aizsardzībā);
    • bērna labāko interešu un diskriminācijas aizlieguma principi, tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību (bērna labāko interešu principa būtība, saturs, sasaiste ar citiem bērna tiesību principiem un tā nozīme tiesību piemērošanas praksē;  bērna labāko interešu izvērtēšanas un noteikšanas pamati. Aspekti, kas jāņem vērā, izvērtējot bērna labākās intereses, un to sasaiste ar konkrētām bērna cilvēktiesībām;  vardarbības pret bērnu veidi, pazīmes un sekas, izaicinājumi vardarbības identificēšanā un definēšanā; saskarsmes veidošana ar bērnu un viņa ģimeni);
    • bērna līdzdalības princips (bērna līdzdalības princips, pieņemot lēmumu, kas skar vai var skart bērnu, atbilstoši bērna vecumam un briedumam; bērna informēšana un viedokļa uzklausīšana, atgriezeniskā saikne – būtība, mērķi un metodes;  bērna līdzdalība lēmuma pieņemšanas procesā, tostarp ģimenē, skolā, vietējā un valsts līmenī, un citās situācijās, kas skar vai var skart bērnu);
    • starpinstitūciju sadarbība kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metode (starpinstitūciju sadarbības būtība, mērķi un saistība ar bērnu tiesību aizsardzības principiem; starpinstitūciju sadarbības formas un metodes; sadarbība valsts, pašvaldības un speciālistu līmeņos – mērķi, uzdevumi un sadarbības formas).