Par attālinātajām mācībām stāsta Pārdaugavas Montesori pamatskolas skolotāja Viktorija Strautniece. Viņa ikdienā māca visus mācību priekšmetus jauktajai 4., 5. un 6. klases grupai, izņemot mūziku, sportu un vēsturi.
Ekspresintervija
„Pirmajā nedēļā mēs veicām videokonferences ar katru skolas bērnu un individuāli ar katru aprunājāmies. Daudzi vecāki ļoti augstu novērtēja šo mūsu iniciatīvu.”
Kā jūs īstenojat attālināto mācīšanos?
Kad vajadzēja izlemt, kā skolēniem nodrošināsim attālināto mācīšanos, atbilstošākos risinājumus meklējām visi skolas skolotāji kopā. Izvēlējāmies strādāt Microsoft Team platformā. Tā ir ērta, jo varam tikties videokonferencēs, ar skolēniem sarakstīties un uzdot uzdevumus. Rūpējamies, lai vismaz vienu vai divas reizes dienā tiešsaistes vidē varētu ar bērniem satikties. Lielākas sapulces organizējam Zoom platformā. Bērniem esam atstājuši tādu pašu dienas programmu, kāda tā bija līdz šim: pirmo tiešsaistes tikšanos organizējam jau plkst. 8.30 no rīta.
Kādas bija jūsu pirmās sajūtas, uzzinot, ka vajadzēs mācīt attālināti?
Pirmās manas domas bija – tas nav iespējams. Īpaši mūsu skolā, kurā tik lielu uzmanību pievēršam individuālam darbam ar skolēniem, skolēnu grupu darbiem un darbam ar Montesori materiāliem. Bet meklējām labāko veidu, lai, mācoties arī attālināti, mūsu skolas bērni pilnveidotu savas zināšanas.
Kādas bija skolēnu sajūtas, kad viņi uzzināja, ka mācību vide mainīsies?
Pirmajai nedēļai noslēdzoties, veicām vecāku aptauju, kurā uzdevām dažādus jautājumus. Tostarp par bērnu sajūtām. Daudzi bērni atzina, ka jūtas gan bēdīgi, gan apjukuši, jo nav iespēju klātienē satikties, no otras puses – bērni ar lielu interesi pilnveidoja zināšanas viedierīču izmantošanā. Pirmajā nedēļā mēs veicām videokonferences ar katru skolas bērnu un individuāli ar katru aprunājāmies. Skolēniem īpaši pusaudžu vecumā reizēm vieglāk par savām izjūtām runāt ar skolotājiem, nevis vecākiem. Daudzi vecāki ļoti augstu novērtēja šo mūsu iniciatīvu.
Kas bija grūtākais, lai ieviestu attālināto mācīšanos?
Pārslēgties uz digitālo vidi. Vajadzēja pilnībā mainīt mācību metodes, lai arī attālinātajā formā nodrošinātu, ka mācības veicina bērnos patstāvīgu darbošanos, bet vienlaikus – lai nerodas situācija, kad bērni ir atkarīgi no skolotāju uzdotajiem uzdevumiem caur datora ekrānu.
Kā motivējat bērnus mācīties arī attālināti – no mājām?
Vēl pirms skolotāji uzdeva bērniem uzdevumus, mēs katram lūdzām apzināt savas sajūtas un intereses, kas būtu katra jaunais izaicinājums, mācoties no mājām? Ko katrs varētu apgūt no jauna, izmantojot par bāzi jau tās zināšanas, kas katram ir, bet vienlaikus, arī uzzinot ko jaunu. Skolēnu vēlmes un intereses ir ļoti dažādas. Viens skolēns vēlējās veidot kuģa modeli, citiem radās lielāka interese par pasaulē esošajiem vīrusiem un viņiem dzima ideja, ka varētu izveidot par vīrusiem nelielu animācijas filmiņu, kāds izveidoja plakātu par Melno caurumu. Redzēs, kā ar visu to mums veiksies, bet galvenais, ka bērni darbojas patstāvīgi un mācās patstāvīgi arī no mājām. Vecāku aptaujā lūdzām vecākiem novērtēt bērnu mācīšanās mājās patstāvību no 1 līdz 10. Lielākā daļa novērtēja ar 9, kas tiešām ir augsts rādītājs.
Kas ir pārsteidzošākais, ko pati pat negaidījāt, mācībām uzsākoties attālināti?
Mani pārsteidz bērnu tiešām lielā patstāvība un augstā atbildības izjūta. Ir bijušas reizes, kad kādu tiešraides sapulci ar bērniem kavēju par 1 vai 2 minūtēm. Tad uzreiz kāds bērns man raksta privātajā čatā, lai nāku uz sapulci, jo viņi jau mani gaida. Protams, ir reizes, kad kāds bērns nedaudz kavē. Tad to pašu daru es – rakstu ziņu privātajā čatā, ka gaidām. Vēl viens pārsteigums ir bērnu lielā atsaucība ik rīta rīta rosmēm, kuras tiešraidē organizē mans kolēģis. Mēs aicinām bērnus vairāk kustēties, un viņi to arī dara. Vecāki pēc rīta rosmēm sūta bērnu fotogrāfijas. Var redzēt – visiem ļoti patīk.
Kādas digitālās platformas izmantojat, mācot attālināti?
Microsoft Team, Zoom. Protams, arī uzdevumi.lv, soma.lv. Šonedēļ sākām izmantot arī letonika.lv, kas ir ļoti labs informācijas resurss mācību darbam vairākos priekšmetos.
Ko Jūs novēlētu skolēniem un skolotājiem, kuri mācās un māca attālināti?
Novēlētu visiem saglabāt iekšējo mieru. Pieņemt savas un skolēnu emocijas. Mēs visi esam satraukti, nobijušies un jūtamies mazliet aizskarti. Ir nepieciešams atrast veidu, kā saglabāt sevī mieru un kā uzturēt kopības sajūtu. Emocionālā puse pašlaik ir vissvarīgākā. Šī ārkārtas situācija, salīdzinājumā pret visu dzīvi, ir īslaicīga. Mēs, pieaugušie, to zinām. Bet bērni arī šajā laikā mācās no pieaugušajiem – kā tiekam galā ar emocijām, kā rīkojamies krīzes situācijā? Tas, ko bērni gūst šajā laikā, iespējams, kādam atstās nospiedumu uz visu dzīvi. Tādēļ mums visiem ir ļoti, ļoti svarīgi saglabāt mieru un citam citu atbalstīt.
Foto: no personīgā arhīva