Šonedēļ izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša un ministrijas pārstāvji turpināja tikties ar sociālajiem un sadarbības partneriem, lai uzklausītu priekšlikumus un vienotos par sadarbību Valdības rīcības plāna sagatavošanā un mērķu izvirzīšanā.
Uz tikšanos bija aicināti sociālie un sadarbības partneri vispārējās un augstākās izglītības, zinātnes, jaunatnes, sporta un valsts valodas jomā, kā arī digitalizācijas jautājumos. Līdz 23. janvārim visiem iesaistītajiem ir iespēja iesniegt komentārus un priekšlikumus par Valdības rīcības plāna pirmo projekta redakciju, lai turpmāko gadu laikā izdotos sasniegt kopīgi izvirzītos mērķus.
Izglītības jomā mērķis ir veidot vienotu, veselīgu skolu un mācīšanās pieredzi: skolu, kurā katram bērnam ir kvalitatīvākā izglītība un individuāls attīstības ceļš, kurš atbilst personībai un spējām. Tāpēc galvenās prioritātes saistītas ar motivētiem, atsaucīgiem, profesionāliem pedagogiem un spēcīgas skolu vadības sistēmas izveidi. Šīs pārmaiņas ir iespējams sasniegt, veidojot demogrāfiskajai situācijai optimālu skolu tīklu.
No tā izriet arī pedagogu algu pieaugums un sabalansēta darba slodze, kā arī pedagogu sagatavošana un attīstības atbalsta pieejamība. Svarīgs uzdevums ir izglītības līderu, skolu direktoru sagatavošanas un profesionālās attīstības sistēmas uzlabošana.
Augsti prioritāro darbu vidū arī STEM priekšmetu kvalitātes, metodikas, satura un vidējās izglītības posma piedāvājuma groza izvērtējums, veicinot STEM izglītības pieejamību un pieprasījumu skolēnu vidū.
Veidojot vienotu un iekļaujošu skolu, tiks nodrošināta pāreja uz mācībām latviešu valodā pirmsskolā un pamatizglītībā 3 gadu laikā, nodrošinot atbalsta pasākumus izglītības iestādēm un pedagogiem. Turpmāko gadu laikā notiks pakāpeniska pāreja uz otro svešvalodu kādā no ES valodām un pedagogiem, kuri māca krievu valodu kā otro svešvalodu tiks nodrošinātas iespējas pārkvalificēties un iegūt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu.
Lai nodrošinātu starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību, nepieciešams paaugstināt un mērķtiecīgi vadīt kvalitātes prasības. Ir jāturpina augstskolu programmu izvērtējums, lai Latvijas augstskolu absolventi ir pieprasīti un konkurētspējīgi dinamiskā darba tirgū. Jāmaina arī finansēšanas modeļa fokuss - no studējošā skaita uz kvalitatīvu absolventu skaitu un augstskolas efektivitātes nodrošināšanu. Savukārt, lai augstskolās veicinātu izcilību, jāveido tenūras profesūras sistēma.
Zinātnē pārmaiņu mērķis ir izcila, pasaules līmeņa zinātne un inovācijas. Zinātne Latvijas viedās specializācijas ietvaros rada augstākas pievienotās vērtības produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, tāpēc jāveicina augsto tehnoloģiju eksports. Zinātnei, piesaistot finansējumu arī no valsts kapitālsabiedrībām, ir jāsniedz ieguldījums sabiedrības izaicinājumu risināšanā ar pilna cikla inovācijas sistēmu no fundamentālās zinātnes līdz komercializācijai.
Profesionālajā izglītībā lielāks uzsvars liekams uz programmām, kas sagatavo absolventus ar augstu pievienoto vērtību darba tirgum. Tiks pilnveidota finansēšanas sistēma, lai paplašinātu tehnoloģiski ietilpīgāku programmu īstenošanu un uzlabotu mācīšanās kvalitāti un sniegumu atbilstoši darba tirgus attīstības prasībām. Plānots uzsākt jaunu - sistēmisku, publiski finansētu pieeju profesionālās tālākizglītības programmu piedāvājuma plānošanai sasaistē ar valsts finansēto sākotnējās profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, lai maksimāli kompensētu kvalificēta darba spēka iztrūkumu un veicinātu jauniešu karjeras izaugsmi. Svarīgi ir stiprināt profesionālās izglītības iestādes kā nozaru izcilības un inovāciju centrus, pilnveidojot mācību saturu, metodisko un materiāltehnisko bāzi un sadarbību ar industriju.
Pieaugušo izglītībā jānodrošina pārvaldības konsolidācija, skaidri definējot atbildības sfēras nodarbinātības politikas attīstībā. Būtiska ir nodarbināto prasmju uzlabošana un pārkvalifikācija atbilstoši datos balstītam tautsaimniecības pieprasījumam, atbalsts darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un nozaru asociācijām. Īpaša uzmanība pievēršama mācību piedāvājuma kvalitātei – jāveic mācību procesa un rezultātu monitorings un jāizvirza vienotas prasības neformālās izglītības īstenošanai.
Sekmējot digitalizācijas procesus, ar digitālā satura palīdzību plānots uzlabot mācīšanās pieredzi un kvalitāti. Tehnoloģijas jomas mācību kursos vidējās izglītības līmenī plānots nodrošināt adaptīvās mācīšanās tehnoloģijā balstīta mācību satura apguvi. Svarīgi ir turpināt pedagogu digitālo prasmju kvalitatīvu pilnveidi un mūsdienīgas digitālās infrastruktūras veidošanu, kas ietver datoru bibliotēkas, skolu interneta risinājumus, lietotāju atbalstu mācību procesā pašvaldībās. Svarīgs uzdevums ir mūsdienīga izglītības procesa vadības nodrošināšana, ieviešot digitālus procesus un pakalpojumus, kas samazina administratīvo slogu lietotājiem un uzlabo pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. Būtiska būs pāreja uz vienotu Latvijas augstskolu studiju vadības sistēmu, digitālās transformācijas monitoringa mērījumiem.
Jaunatnes jomā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nodrošināt visiem jauniešiem iespējas neformāli mācīties un attīstīt savas iniciatīvas. Īpaši jādomā par jaunatnes darbinieku un jaunatnes lietu speciālistu kompetencēm, kas nepieciešamas darbam ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām. Svarīgi ir arī turpināt nodrošināt jauniešiem plašākas un aktīvākas līdzdalības iespējas, sekmējot viņu iesaisti nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga jaunatnes organizācijās. Plānots arī veidot digitālā darba ar jaunatni sistēmu pašvaldībās, lai attīstītu jauniešu digitālās prasmes.
Valsts valodas jomā svarīgi ir nodrošināt latviešu valodas lietojumu saziņā darba vidē un publiskajā telpā, izveidot vienotu procesu latviešu valodas apguvei pieaugušajiem, kā arī nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudes procesa efektivitāti un drošību. Tiks pilnveidotas valodas mācīšanas metodes un mācību līdzekļi, lai, izmantojot digitālās tehnoloģijas, latviešu valodas apguve būtu motivējoša gan bērniem, gan pieaugušajiem ikvienā vecumā. Plānots arī pieņemt Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likumprojektu un sniegt atbalstu diasporas tīklam. Kā viens no uzdevumiem izvirzīts arī latviešu valodas paveidu iekļaušana pētniecības procesos un lībiešu valodas attīstība, kā arī sistemātisks atbalsts latviešu valodas mācīšanai diasporas skolās.