Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām un nozaru ministrijām izstrādājusi Latvijas pozīcijas darba dokumentu par nākamo ES pētniecības un inovāciju ietvarprogrammu pēc 2020.gada (FP9). Eiropas Komisija 2018. gada jūnija sākumā plāno nākt klajā ar priekšlikumu nākamajai Ietvara programmai.
Latvijas pozīcijas darba dokuments iezīmē Latvijai prioritāros galvenos principus, struktūras elementus un programmas ieviešanas mehānismus, lai mazinātu inovāciju snieguma plaisu un uzlabotu Latvijas pētniecības organizāciju, augstskolu un uzņēmumu līdzdalību un sekmes lielākajā Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmā.
2018. gada 6. martā Tallinā notika Eiropas Komisijas organizētais augsta līmeņa seminārs par nākamā plānošanas perioda pētniecības ietvarprogrammu. Seminārā piedalījās IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa un valsts sekretāra vietniece – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
Seminārā tika apspriesti jautājumi par Eiropas pētniecības un inovāciju politikas nākotni – pētniecības atvērtību, iedzīvotāju iesaistes iespējām politikas veidošanā. Tāpat seminārā tika diskutēts par misiju orientēto pieeju pētījumu programmu veidošanā, digitālās politikas mērķu sasniegšanu pētniecības jomā. Diskusijā tika uzsvērts, ka gan nacionālajai, gan ES pētniecības politikai ir būtu jābūt vērstai uz sociālo izaicinājumu risināšu un globālo ilgtspējīgo attīstības mērķu sasniegšanu, kā, piemēram, sabiedrības veselības nodrošināšanā, noturīgas sabiedrības veidošanā, ilgtspējības patērēšanas un ražošanas nodrošināšanā.
Latvijai ir svarīgi, ka nākamā pētniecības ietvarprogramma tiek balstīta uz izcilības, atvērtības, ietekmes un ilgtspējas principiem. Tāpat Latvijas intereses nākamajā programmā ir nodrošināt lielākus ieguldījumus sadarbības veicināšanai starp jaunajām (EU-13) un vecajām (EU-15) ES dalībvalstīm, stiprinot dalības paplašināšanās (widening participation) instrumentus. Īpaši svarīgs ir arī sinerģijas attīstības iespējas starp nacionālo un struktūrfondu finansējumu un administratīvā sloga mazināšana šīs sinerģijas nodrošināšanā. Latvija arī pauž atbalstu sociālo un humanitāro nozaru labākai integrēšana programmā, nodrošinot to zinātņu pārstāvju iekļaušanu konsorcijos dažādu globālo izaicinājumu risināšanā.
Arī Latvijā, veidojot nacionālās pētniecības programmas, tiek īstenota misiju orientētā pieeja. Piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā tiks atbalstīti projekti, kas sniedz ieguldījumu Latvijas prioritāro zinātnes virzienu attīstībā. Finansētie projekti radīs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, veidojot zināšanu bāzi visās zinātņu nozaru grupās (dabaszinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas, medicīnas un veselības zinātnes, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes, sociālās zinātnes, humanitārās un mākslas zinātnes) un nozaru attīstībai nepieciešamo cilvēkkapitālu.
Ar Latvijas pozīcijas darba dokumentu angļu valodā var iepazīties šeit.