2022. gadā Eiropā jau astoto reizi tika realizēts Eurostudent pētījums, kurā piedalījās gandrīz 30 Eiropas valstis. Latvijas situācijas analīze balstās uz 2646 studējošo no 52 valsts un juridisko personu dibinātām augstākās izglītības iestādēm visā Latvijā tiešsaistes aptaujā sniegtajām atbildēm.
Eurostudent ir starptautiska iniciatīva, kuras ietvaros kopš 1999. gada Boloņas procesa valstīs pēc vienotas metodoloģijas tiek veiktas studentu aptaujas. Latvija projektā ir iesaistījusies kopš 2003. gada, kad tika īstenots projekta otrais posms Eurostudent II. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma Eurostudent VIII pētījumu Latvijā veica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki.
Pētījuma mērķis ir regulāri iegūt starptautiski salīdzināmus datus par tādiem aktuāliem jautājumiem kā augstākās izglītības pieejamība, studiju apstākļu raksturojums, studiju procesa vērtējums, starptautiskā mobilitāte studiju laikā, studējošo nodarbinātība, ienākumu un izdevumu struktūra, dzīves apstākļi un veselība.
Eurostudent VIII aptauja tika veikta īpašu sabiedrisko notikumu un procesu kontekstā. Pirmkārt, Covid-19 pandēmijas rezultātā bija ieviesta pilnīga vai daļēja pāreja uz attālināto mācīšanu un mācīšanos, tāpēc aptaujā šīm problēmām tiek pievērta īpaša uzmanība, pievienojot anketā papildu jautājumu moduļus un padziļināti pētot tādas tēmas kā studiju procesa digitalizācija, studējošo mentālā veselība u. c. Otrkārt, Eurostudent VIII lauka darba sākums sakrita ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un pirmajiem kara mēnešiem, kas neapšaubāmi ietekmēja psiholoģisko noskaņojumu gan sabiedrībā kopumā, gan studējošo vidū.
Izmaiņas notikušas arī pētījuma metodoloģijā. Pirmkārt, visas līdzšinējās aptaujas projekta ietvaros tika veiktas, anketējot studentus mācību grupās, savukārt Eurostudent VIII pirmo reizi tika izmantota tiešsaistes aptaujas forma. Otrkārt, ja līdz šim visos posmos tika aptaujāti tikai pilna laika studējošie, tad 2022. gadā mērķa grupā bija iekļauti visi – gan pilna laika (PL), gan nepilna laika (NL) studējošie.
Īss ieskats aptaujas rezultātos:
Lielākā daļa Latvijas studentu uzsāk studijas tūlīt pēc vidējās izglītības iegūšanas, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem posmiem pieaugusi (no 15% līdz 22%) to studentu daļa, kuriem ir pārtraukums starp vidējās izglītības iegūšanu un studiju uzsākšanu augstākajā̄ izglītībā.
Vairākums studentu (92%) mācās bez studiju pārtraukumiem, bet galvenie studiju pārtraukšanas iemesli ir finansiālās grūtības, ģimenes apstākļi, nespēja motivēt sevi, kā arī neapmierinātība ar izvēlēto studiju programmu vai citu aktivitāšu uzsākšana. Retāk tiek minētas veselības problēmas.
Lielākā daļa Latvijas augstskolu atrodas Rīgā, tādēļ̧ studentu mobilitāti pēc vidējās izglītības iegūšanas tradicionāli raksturo vienvirziena kustība – no laukiem un mazpilsētām uz lielajām pilsētām, no dažādiem reģioniem – uz Rīgu.
Visu Eurostudent posmu rezultāti norāda uz vecāku izglītības saistību ar respondenta izglītības ceļa izvēli. Gandrīz divām trešdaļām (62%) studējošo vismaz vienam no vecākiem ir augstākā izglītība. Šis ir stabils rādītājs, kas saglabājas no gada uz gadu, liecinot par to, ka augstākās izglītības iestāžu studentu vecākiem ir augstāks formālās izglītības līmenis nekā populācijā kopumā.
Lai arī liela daļa studentu patstāvīgi strādā vai ir jau nodibinājuši savu ģimeni un nav vairs tieši atkarīgi no vecāku materiālā atbalsta, tomēr pastāv korelācija starp vecāku ģimenes un pašu studentu pārticības raksturojumiem. Studējošie no salīdzinoši trūcīgākām ģimenēm nozīmīgi biežāk norāda, ka saskaras ar finansiālām grūtībām, kā arī daudz pesimistiskāk vērtē savas spējas segt neparedzētus izdevumus.
Latvijas studentus raksturo viens no augstākajiem nodarbinātības rādītājiem studējošo vidū Eiropā. Kopumā mācību semestra laikā algotā darbā nodarbināti 63% studējošo. Būtiskākās atšķirības ir starp PL un NL studentiem: semestra laikā strādā 55% PL studentu un 86% NL studentu.
Pakāpeniski sarūk laiks, ko PL studējošie katru nedēļu pavada klātienes nodarbībās (lekcijās, semināros, t. sk. tiešsaistes lekcijās un nodarbībās). Tomēr pozitīvi ir vērtējams fakts, ka nozīmīgi pieaudzis kopējais studijām veltītā laika apjoms, kas noticis, pateicoties patstāvīgām studijām veltīto stundu skaita būtiskam palielinājumam. Laiks, ko PL studējošie pavada patstāvīgās studijās, kopš 2017. gada pieaudzis vidēji par 3,9 stundām nedēļā un par 6,7 stundām nedēļā, salīdzinot ar 2013. gadu. Šīs izmaiņas visdrīzāk skaidrojamas ar pandēmijas laikā ieviestajām attālinātajām studijām, kas palielinājušas studentu patstāvīgi veicamā darba apjomu, tādējādi palielinot arī patstāvīgajām studijām nepieciešamo laiku.
Kas ir primārs mūsdienu studentiem – darbs vai mācības? «Pirmkārt es strādāju un studēju paralēli algotam darbam» – tā uz šo jautājumu atbild 56% no visiem strādājošajiem studentiem. Nozīmīgākās atšķirības studējošo attieksmē ir atkarīgas no studiju formas: no PL studējošajiem lielākā daļa (62%) par primārām tomēr uzskata savas studijas, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējiem Eurostudent datiem vērojama attieksmes maiņa par labu studijām. NL studentu absolūtajam vairākumam (85%) prioritārs ir darbs.
Vairums studentu strādā, lai iegādātos lietas, ko citādi nevarētu atļauties, kā arī lai segtu dzīvošanas izmaksas (ikdienas tēriņus). Svarīgs motīvs studentu skatījumā ir arī darba pieredzes iegūšana. Daudz optimistiskāk savas nākotnes izredzes darba tirgū vērtē tie studenti, kuriem jau ir darba pieredze, un tie, kuri šobrīd strādā. Turklāt vairāk nekā puse (57%) nodarbināto studentu strādā atbilstīgi augstskolā apgūstamajai specialitātei/profesijai.
Lai segtu izdevumus studiju laikā, studējošie Latvijā lielākoties paļaujas uz savu darba algu. Darbā gūtie ienākumi kopējā ienākumu struktūrā veido vislielāko apjomu, un tiem ir galvenā loma studentu vidējo ienākumu pieaugumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem pētījuma posmiem. Stipendijas ir pieejamas tikai nelielai daļai studējošo (valsts budžeta stipendijas saņem 13% studentu), un to apmērs ienākumu struktūrā nav tik nozīmīgs. Izdevumu ziņā galvenos tēriņus visiem studentiem prasa mājoklis un pārtika. Izdevumi par mājokli veido gandrīz trešo daļu no ikmēneša izdevumiem (30%), un līdzīga daļa tiek tērēta pārtikai (29%).
Aplūkojot mājokļa datus, vērojamas vairākas tendences: pieaug studējošo daļa, kuri dzīvo vieni paši vai dzīvo kopā ar partneri/dzīvesbiedru, savukārt nozīmīgi mazinās to studējošo daļa, kuri studiju laikā dzīvo kopmītnē/dienesta viesnīcā (kas pētnieciskajā literatūrā tiek uzskatīta par optimālāko studenta mājokļa veidu). Pēdējo samazinājumu, iespējams, daļēji var skaidrot ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem.
Par spīti pandēmijas radītajiem apstākļiem, vairums studējošo Latvijā ir apmierināti ar savas augstākās izglītības pieredzi. Studentiem Latvijā ir nepieciešamās digitālās ierīces un pietiekams interneta pieslēgums, kā arī atbilstošas digitālās prasmes, lai varētu iesaistīties studijās arī attālinātā veidā. Trešā daļa studējošo uzskata, ka ideāls studiju formāts būtu tāds, kas vienmērīgi kombinē studijas tiešsaistē un klātienē. Lai arī studējošie Latvijā nesagaida lielu pandēmijas ietekmi uz savām turpmākajām studijām vai darba gaitām, vairāk nekā puse ir nobažījušies par tās tālejošu ietekmi uz psihisko veselību.
Augstskolās pieejamās konsultācijas saistībā ar studijām, kas varētu sekmēt labāku studiju pieredzi, līdz šim tiek maz izmantotas. Trešā daļa studējošo par šādiem pakalpojumiem vispār nav dzirdējuši. Vēl mazāka daļa studentu ir informēti par iespēju augstskolā saņemt konsultāciju pie psihologa vai finanšu un mājokļa jautājumos.
Savu vispārējo veselības stāvokli lielākā daļa studentu (68%) vērtē kā diezgan vai pat ļoti labu, un salīdzinoši tikai 7% uzskata, ka viņu veselības stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts. Atbilstīgi Pasaules Veselības organizācijas labklājības indeksa – PVO-5 – testa rezultātiem puse Latvijas studentu (51%) zināmā mērā ir pakļauta depresijas riskam. Biežāk depresijas riskam ir pakļautas sievietes, gados jaunākie un augstākā intensitātē studējošie, kā arī tie, kas saskaras ar finansiālām grūtībām un dažāda rakstura veselības traucējumiem. Pastāv cieša saistība starp pandēmijas izraisīto sociālo izolāciju un depresijas riskiem, turklāt negatīvāk ietekmē izolētība no kursa biedriem un draugiem nekā izolētība no ģimenes vai citiem cilvēkiem. Jāuzsver, ka runa ir par psihiskās labizjūtas mērījumu un par depresijas riska zonu, turklāt, interpretējot rezultātus, jāņem vērā aptaujas laiks un notikumu konteksts: Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme uz indivīda psihisko veselību visās sabiedrības grupās, kā arī sociāli politiskā situācija un pieaugošā nedrošība Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ. Aplūkojot depresijas riskus, visdrīzāk runa varētu būt par pārejošu fenomenu, kam nebūs ilgtermiņa ietekmes uz cilvēka psihisko veselību.