Ne velti saka, ka zinātne ir ekonomiskās attīstības dzinulis – tā nepārtraukti rada jaunas tehnoloģijas un produktus, bez kuriem cilvēku ikdiena vairs nav iedomājama. Līdz ar tehnoloģiju attīstību tiek runāts par Industriju 4.0 un pat Industriju 5.0. V Pasaules latviešu zinātnes kongresā “Zinātne Latvijai” diskusijā Industriju 5.0 zinātnieki un citi nozares eksperti dalījās ar atziņām par to, kādas tehnoloģijas noteiks jaunās industriālās paradigmas attīstību, un par jauno tehnoloģiju izaicinājumiem.
Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta pārstāvis Šons O’Reigens (Seán O’Reagain) diskusijas sākumā uzsvēra, ka Industrijas 5.0 pamatā ir uz cilvēkiem vērsti risinājumi, rūpnieciskās ražošanas ilgtspēja un industrijas noturība. Runas noslēgumā O’Reigens novēlēja Latvijai koncentrēties uz inovatīviem risinājumiem, kurus iespējams attīstīt arī Eiropas Savienības programmu ietvaros, nevis uz automatizāciju.
Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš atgādināja, ka tas, kas pirms simts gadiem bija fundamentālā zinātne, jau ir lietojams produkts, un ka ceļš no pētījuma līdz produktam paliek arvien īsāks. Vienlaikus viņš atgādināja par tādiem izaicinājumiem kā darbaspēka trūkumu, drošību un mākslīgā intelekta apgūšanu, kurus zinātnei un industrijai būs jāspēj risināt.
Ieskatu tajā, kas nepieciešams Industrijas 5.0 attīstībai, deva dažādu nozaru Latvijas zinātnieki. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inovāciju prorektore Liene Briede izcēla ekonomiskās drošības un riska tolerances lomu attīstībā, savukārt RTU profesors Oskars Ozoliņš teica, ka īpaši svarīgi ir meklēt energoefektīvus risinājumus, tostarp digitālajās tehnoloģijās.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Anspoks uzsvēra sadarbības nozīmi – gan starp zinātni un industriju, gan starp cilvēku un tehnoloģijām –, un Latvijas Universitātes Kvantu datorzinātnes centra vadītājs Andris Ambainis pievērsās pētniecības programmu nozīmei, un aicināja ieguldīt mākslīgā intelekta un kvantu tehnoloģiju jomās. Elektronikas un datorzinātņu institūta direktora vietnieks attīstības jautājumos un vadošais pētnieks Kaspars Ozols atgādināja, ka katra industriālā revolūcija rada jaunas profesijas, tādēļ pieaugoša loma būs cilvēku radošajām spējām.
Latvijā Pasaules latviešu zinātnieku kongress notiek jau kopš 1991. gada, un līdz šim aizvadīti četri kongresi, kas kopā pulcinājuši kuplu dalībnieku skaitu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. 2018. gadā, kad norisinājās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, tajā piedalījās 750 dalībnieki no 24 valstīm. Galvenie kongresa mērķi ir sniegt iespēju apmainīties viedokļiem par aktuālām zinātnes problēmām, veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem no dažādām valstīm, kā arī pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību Latvijas zinātnes nozīmei un zinātnieku veikumam.
V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” tiek īstenots ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros
