Lai pārrunātu atbalstu, kas izglītības jomā arī turpmāk tiks sniegts kara bēgļu bērniem no Ukrainas, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša tikās ar kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāvjiem. Sarunas laikā tika apspriesti arī priekšnoteikumi ukraiņu bērnu tālākai lingvistiskai integrācijai Latvijas izglītības sistēmā.
Tikšanās gaitā tika pārrunāts plašs jautājumu loks saistībā ar Ukrainas bērnu izglītību Latvijas skolās - iespējas veicināt latviešu valodas zināšanas, plānotās neformālās izglītības aktivitātes šā gada vasarā, sociālās integrācijas labās prakses piemēri, psihoemocionālās labbūtības veicināšanas aspekti, kā arī komunikācija ar Ukrainas skolēnu vecākiem.
Anda Čakša akcentēja, ka no nākamā mācību gada katram Ukrainas bērnam, kas iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, tiks paredzēts adaptācijas periods, nodrošinot Ukrainas civiliedzīvotājiem iekļaujošo mācību gadu, kura laikā skolēni pastiprināti apgūst valsts valodu savam vecumposmam atbilstošā līmenī, lai mazinātu lingvistisko barjeru un sekmētu skolēnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā.
2023. gadā plānots piedāvāt arī neformālās izglītības pasākumus, lai atbalstītu Ukrainas bērnus un jauniešus viņu dzimtās valodas, tradīciju un kultūras vērtību saglabāšanā. Tāpat ir svarīgi mazināt psihoemocionālo spriedzi, atrodoties tālu prom no dzimtenes un stiprināt etnisko identitāti, kā arī saikni ar ukraiņu kopienu Latvijā. Vienlaikus tiks nodrošinātas iespējas arī tiem, kuri vēlēsies apgūt un nostiprināt latviešu valodas prasmes.
Kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” vadītāja Linda Jākobsone vērsa uzmanību, ka ir nozīmīga daļa skolas vecuma bērnu, kas raduši patvērumu Latvijā, taču nav saistījušies ar Latvijas skolām un izglītību turpina attālināti kādā no Ukrainas skolām vai citur. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka ir ļoti svarīgi apzināt šos bērnus un viņu ģimenes, lai motivētu apmeklēt skolu, uzturēt sociālos kontaktus ar vienaudžiem un nepārtraukt izglītošanos arī tad, ja sākotnēji tas saistīts ar grūtībām nepietiekamu svešvalodu prasmju dēļ.
Kā vienu no svarīgākajiem faktoriem Ukrainas bērnu veiksmīgai integrācijai gan Latvijas izglītības sistēmā, gan sabiedrībā kopumā, ministre minēja pašvaldību ieinteresētību un aktīvu iesaisti, apzinot kara bēgļu ģimenes ar bērniem un veidojot tieši vietējai situācijai piemērotus risinājumus, kas ļauj bērniem pēc iespējas ātrāk iekļauties izglītības iestādēs un vienaudžu sabiedrībā.
Noslēdzot tikšanos, tās dalībnieki vienojās turpināt Izglītības un zinātnes ministrijas un kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” sadarbību, lai sniegtu pēc iespējas saskaņotāku un visaptverošāku atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri patvērumu no kara atraduši Latvijā.