Sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības noteikt vienotus kritērijus, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, lai ikvienam bērnam būtu iespējas iegūt vienlīdz kvalitatīvu izglītību, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas.
Likumprojekta mērķis ir ikvienam bērnam Latvijā neatkarīgi no viņa dzīvesvietas nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē.
Grozījumi paredz tiesības Ministru kabinetam noteikt ne tikai pienākumus, bet arī kritērijus un kārtību, kādā valsts nodrošina pedagogu darba samaksu. Grozījumi arī paredz skolu dibinātājiem piedalīties pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktiem kritērijiem.
Grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu kā priekšnosacījumu izglītības kvalitātei pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu īstenoto vispārējās izglītības programmu 1.-3., 4.-6., 7.-9. un 10.-12. klašu grupā. Tāpat grozījumi paredz arī kritērijus, atbilstoši kuriem nosaka izglītības iestādes, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nav attiecināms, tai skaitā kritērijus attiecībā uz izglītības pieejamības nodrošināšanu.
Tāpat grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmu pamatizglītības pakāpē īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klašu grupā un kritērijiem, atbilstoši kuriem nosaka izglītības iestādes, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nav attiecināms
Likumprojekta grozījumos noteikts, ja izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem vidējās izglītības posmā, tad valsts finansējums pedagogu darba samaksai netiek paredzēts. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksa attiecīgajā klašu grupā tiek nodrošināta no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta. Pašvaldība nodrošina finansējumu pedagogu darba samaksai tās dibināto izglītības iestāžu attiecīgajā klašu grupā tādā pat apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, ja izglītojamo skaits atbilstu Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam, un valsts, ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus un kārtību, pamatizglītības pakāpē piedalās šo pedagogu darba samaksas finansēšanā proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto minimālā skaita kritēriju attiecīgajā klašu grupā.
Grozījumos likumā noteikts pārejas periods normām par izglītības iestāžu dibinātāju pienākumu nodrošināt finansējumu pedagogu darba samaksai, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktajiem kritērijiem. Pārejas periodā 2024./2025. mācību gadā izglītības iestāžu dibinātājiem paredzēts laiks sakārtot izglītības iestāžu ekosistēmu atbilstoši noteiktajām prasībām. Norma par finansējumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai no izglītības iestāžu dibinātāju finanšu līdzekļiem, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktajiem kritērijiem, stājas spēkā 2025. gada 1.septembrī.
Kā jau iepriekš ziņots, kritēriji un pamatojums augstvērtīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai iekļauti valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”.
Nodrošinot optimālo skolēnu skaitu klasē, izglītības iestāde var mērķtiecīgi plānot savus resursus, kas pozitīvi ietekmēs izglītības kvalitāti un katra izglītojamā mācīšanās pieredzi šajā iestādē.
Likumprojekts paredz, ka grozījumi stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” pieejami vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.