INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekta “Baltijas zinātnes tīkls” ietvaros Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvji piedalījās projekta vadības grupas sanāksmē un Igaunijas prezidentūras ES Padomē konferencē – “Jaunie rīki pētniecības izcilības izplatīšanai un līdzdalības paplašināšanai pētniecības un inovāciju programmās”, kas norisinājās Tallinā no 15. līdz 16. novembrim.
Starptautiskās konferences mērķis bija apkopot informāciju par politikas pasākumiem, kas palīdzētu palielināt mēreno inovatoru (t.sk. Latvijas) līdzdalību pētniecības un inovācijas iniciatīvās Eiropas pētniecības telpā. Baltijas jūras reģions tiek uzskatīts par labu vietu, lai izstrādātu un īstenotu inovatīvas politikas iniciatīvas, kuru mērķis ir mazināt inovāciju plaisu un paplašināt līdzdalību kopīgās pētniecības un inovāciju programmās (ES un makroreģionālā līmenī), kā arī pilnībā izmantot reģiona inovāciju un zinātnisko potenciālu.
Pirmās sesijas laikā tika sniegts pārskats par pasākumiem, kas laika gaitā ir veikti, lai paplašinātu līdzdalību un izlīdzinātu atšķirības starp valstu inovētspējām. Tāpat tika apspriestas iespējas un lietderība vienlaikus izveidot vai iesaistīties dažādos reģionālā mēroga starpvalstu sadarbības projektos.
Otrajā sesijā uzmanība tika pievērsta šķēršļiem, kas kavē iestāšanos ES un reģionālos pētniecības un inovāciju tīklos, kā arī pasākumiem, lai padarītu esošos tīklus atvērtākus pētniekiem no jaunajām ES dalībvalstīm. Dalībnieki bija vienisprātis, ka pētniecības izcilībai un tās palielināšanai jābūt galvenajam stūrakmenim Eiropas pētniecības telpā, jo īpaši pētniecības ietvarprogrammā. Pētnieki vēlas sadarboties ar līdzvērtīgiem partneriem visā pasaulē, ES un reģionālā līmenī, tomēr, izvēloties līdzvērtīgus partnerus no Baltijas jūras reģiona, varētu palielināt izcilību makroreģionā un efektīvāk attīstīt ekonomiku.
IZM valsts sekretāra vietniece - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Dr. Agrita Kiopa uzsvēra, ka projekta ietvaros veiktie pētījumi priekšplānā izvirzīja to, cik spilgti visos līmeņos atspoguļojas resursu un iespēju nevienlīdzība. Dr. Kiopa aicināja politikas veidotājus pievērst uzmanību tieši šim aspektam Eiropas pētniecības telpā: “Ja šī ir sistemātiska problēma, nevis izņēmums, mums kā politikas veidotājiem nav izdevies nodrošināt līdzvērtīgas iespējas ES iedzīvotājiem un būtu nepieciešams veidot sistēmu, kas balstīta uz iekļaujošu izcilību”.
Konferences noslēgumā tika runāts par programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros paredzētajiem pasākumiem, kas ir tieši vērsti uz līdzdalības paplašināšanu ietvarprogrammā un sadarbības formām, kas integrē Baltijas jūras reģionu. Pēdējās sesijas dalībnieki uzvēra, ka paplašinātai līdzdalībai ir jābūt ne tikai ES-13, bet arī ES-15 valstu interesēs, jo ES-13 valstis politiskā līmenī var kļūt neieinteresētas sniegt nepieciešamos finansiālos ieguldījumus ES budžetā, ja redz būtisku nevienlīdzību starp valstu pētnieku iespējām iegūt programmas līdzekļus.
Projekta “Baltijas zinātnes tīkls” mērķis ir izlīdzināt zinātniskās izcilības līmeni Baltijas jūras reģionā, tādējādi nostiprinot Baltijas Jūras reģiona statusu kā inovatīvāko reģionu Eiropā. Projektā piedalās IZM un zinātniskās institūcijas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas.
Vairāk informācijas par konferenci un saistītie materiāli (t.sk. konferences video ierakstu) pieejami:
Foto: Aron Urb, Foto-Orants OÜ