Lai nodrošinātu visiem pedagogiem sabalansētu darba slodzi, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā noteikt vienotus slodzes veidošanas pamatprincipus. Piedāvājums paredz noteikt, ka kopumā pedagogu slodzes veidošanā ir būtiski stiprināt skolu autonomiju. Vienlaikus nepārprotami jānosaka maksimāli pieļaujamais mācību stundu skaits, kā arī minimālā darba slodzes daļa, kas paredzēta mācību stundu gatavošanai, darbu labošanai un citiem pedagoga pienākumiem mācību stundām.
“Mans mērķis ir panākt, lai skolām ir patiesa autonomija un direktoriem, ievērojot valsts noteiktu ietvaru, palielinātos iespējas veidot stipras akadēmiskās komandas skolās visā Latvijā,” saka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Ministre uzsver, ka pedagogu slodžu balansēšana ir kopsolī ar kompleksiem risinājumiem efektīva skolu tīkla attīstībai, kā arī jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”. Lai radītu plašāku interesi par pedagoģijas studijām un skolotāja profesijas izvēli, studējošajiem nodrošinātas paaugstinātas stipendiju iespējas, kā arī citi studiju atbalsta risinājumi. “Tāpat jāuzsver panāktais būtiski palielinātais valsts finansējums pedagogu darba samaksas pieaugumam,” uzsver A.Čakša.
Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi regulē pedagogu darba slodzi, kas definē darba laiku mācību stundām un citiem pienākumiem. Praksē spēkā esošais regulējums skolām ļauj vienoties arī par lielāku mācību stundu apjomu, kas rada skolotāju pārslodzi un riskus kvalitatīvam izglītības procesam. Dati par faktisko slodzi liecina, ka teju 34% skolotāji šobrīd strādā vairāk nekā vienu slodzi ar lielu mācību stundu apjomu.
Eiropas valstīs ir atšķirīga pieeja, nosakot laiku mācību stundām, un tas svārstās no 35% līdz pat 65% no kopējā slodzes sastāva. Vidējais laiks, ko Eiropas valstīs nodrošina mācību stundām veido 47%, bet Latvijā tas šobrīd ir 44%, liecina Eurydice Eiropas valstu izglītības sistēmu pārskatu dati.
Pedagogu slodžu balansēšanas nosacījumu izstrādē un diskusijās ir iesaistīti sociālie partneri – Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas lielo pilsētu asociācija, Reģionālo attīstības centru apvienība un citi. Turpmāk svarīgi ir panākt vienotu izpratni par metodoloģiju, terminoloģiju un slodzes veidošanas pamatprincipiem, lai izstrādātu regulējumu sabiedriskajai apspriešanai un virzītu apstiprināšanai valdībā.