Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publicējusi galveno statistikas datu pārskatu, kurā analizēta situācija par augstāko izglītību Latvijā 2021. gadā. Pārskatā var iepazīties ar attiecīgā gada datiem par studējošajiem, absolventiem un akadēmisko personālu. Tajā atrodama arī augstāko izglītības iestāžu tipoloģija, informācija par populārākajām studiju nozarēm, kā arī ilgtermiņa tendences. Pārskats publicēts IZM tīmekļvietnē.
2021./2022. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestādēs bija 77 tūkstoši
studējošo. Lai gan kopējais studējošo skaits ar katru gadu pakāpeniski samazinās, taču parādās tendence palielināties studējošo skaitam, kas izvēlas studēt dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas, kā arī veselības aprūpi un sociālo labklājību.
Augstākajai izglītībai Latvijā ir trīs līmeņi – bakalaura, maģistra un doktora. Universitātēs un augstskolās īsteno akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, kā arī zinātnisko darbību, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Koledžās īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.
Augstākās izglītības iestādes
2021./2022. akadēmiskā gada sākumā Latvijā bija 53 augstākās izglītības iestādes. Augstskolās studēja 88% no kopējā studējošo skaita, no kurām populārākā izvēle bija Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, kur kopā studēja gandrīz puse no visiem studējošajiem. Koledžās izvēlējās studēt 12% no kopējā studējošo skaita.
Studējošie
2021./2022. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestādēs bija 77 tūkstoši
studējošo. Lai gan, salīdzinot ar 2020./2021. akadēmisko gadu, studējošo skaits ir mazliet
palielinājies, kopumā ilgākā posmā studējošo skaitam ir tendence samazināties, kas pamatā
saistāms ar negatīvu demogrāfisku tendenci valstī.
Attiecīgajā mācību gadā lielākā daļa studējošo studēja pamatstudijās – 18,62% koledžas līmeņa studiju programmās un 63,04% bakalaura līmeņa studiju programmās. Savukārt 18,34% studējošo studēja augstākā līmeņa studiju programmās – maģistra līmeņa studiju programmās 15,84%, bet doktora līmeņa studiju programmās – 2,5%.
Populārākā izglītības tematiskā grupa bija “Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” (25 874 studējošie, 33,51% no kopējā studējošo skaita) un “Veselības aprūpe un sociālā labklājība” (13 815 studējošie, 17,89% no kopējā studējošo skaita). Savukārt vismazāk studējošo bija tematiskajā grupā “Lauksaimniecība” (1 332 studējošo, 1,73% no kopējā studējošo skaita) un “Izglītība” (5 074 studējošo, 6,57% no kopējā studējošo skaita).
Visvairāk no valsts budžeta finansētām studiju vietām studenti apguva inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, kā arī veselības aprūpi un sociālo labklājību.
Doktora līmeņa studiju programmās pēc studiju formas lielākā daļa studējošo – 1909 jeb
99,07% – ir pilna laika studijās, savukārt 18 jeb 0,93% ir nepilna laika studijās. Jau ziņojām, ka, lai gan doktorantu skaits ir atbilstošs Latvijas pētniecības jomas kapacitātei, augstā doktorantu “atbiruma” dēļ doktora grādu ieguvēju skaita ziņā esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Tāpēc Saeima 2023. gada 19. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja rosinātos IZM grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli, tostarp mainot finansēšanas modeli un paredzot jaunu promocijas procesu.
Absolventi
Laikā no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim Latvijas augstākās izglītības
iestādes absolvēja 14 tūkst. studējošo. Salīdzinot ar absolventu skaitu laikā no 2019. gada 1.
oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim, tas ir nedaudz samazinājies – par 169 absolventiem.
Pēc absolventu skaita Latvijas augstākās izglītības sektorā dominē valsts augstskolas – 69,55% no visiem absolventiem. Pēc absolventu skaita nākamās seko privātās augstskolas un ārvalstu augstskolu filiāles, kuras absolvēja 16,57% no visiem absolventiem, valsts koledžas un augstskolu aģentūras – 10,18% no visiem absolventiem un privātās koledžas, kuras absolvēja vien 3,7% no kopējā absolventu skaita valstī.
Ārvalstu studenti
Ārvalstu studenti ir studējošie, kuru valstiskā piederība vai pases izdevējvalsts nav Latvija.
2021./2022. akadēmiskā gada sākumā, ieskaitot apmaiņas programmās studējošos, Latvijas
augstākās izglītības iestādēs studēja 10 tūkstoši ārvalstu studentu. Kopējā tendence ārvalstu
studējošo skaitam kopš 2005. gada ir pieaugoša, turklāt, lai gan 2020. gadā attiecībā pret 2019. un 2018. gadu ārvalstu studējošo skaits samazinājās, 2021. gadā pieaugošā tendence turpinās.
Akadēmiskais personāls
2021./2022. akadēmiskā gada sākumā augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls
bija gandrīz 5 tūkstoši personas, kuras ieņēma 6 tūkstošus akadēmiskos amatus. Jāatzīmē,
ka viena persona vienlaikus var strādāt ne vairāk kā divos akadēmiskajos amatos vienas vai
divu dažādu iestāžu ietvaros. Lielāko daļu akadēmiskā personāla veido vadošie pētnieki.
Ilgtermiņa tendences
Centrālās statistikas pārvaldes dati par studējošajiem liecina, ka kopš 2005. gada pakāpeniski
samazinājies studējošo skaits. Straujāks samazinājums bijis laika posmā no 2009. gada līdz
2014. gadam. Studējošo skaits, salīdzinot ar 2000. gadu, samazinājies par 23,59%. Kopējo
tendenci studējošo skaitam samazināties nosaka demogrāfiskie procesi – iedzīvotāju skaits no 2000. gada līdz 2021. gadam samazinājies par 20,51%, iedzīvotāju skaits vecumā no 20 līdz
39 gadiem samazinājies par 30,89%, iedzīvotāju skaits vecumā no 40 līdz 59 gadiem
samazinājies par 16,07%.
Pārskatā par Latvijas augstāko izglītību 2021. gadā publicēti augstākās izglītības iestāžu galvenie statistikas dati. Informācija par studējošo un akadēmiskā personāla skaitu un sastāvu izgūta no Valsts izglītības informācijas sistēmas uz 2021. gada 1. oktobri. Pārskatu par Latvijas augstāko izglītību 2021. gadā sagatavojusi IZM.
Foto: Marvin Meyer on Unsplash