Pašreizējais darba apjoms skolotājiem liedz pilnvērtīgi pievērsties kvalifikācijas celšanas, pašizaugsmes vai citiem mācību kursiem. Nereti skolotājam jāizvēlas – atpūsties un veltīt laiku ģimenei vai mācīties, jo kursus vai studijas iespējams apmeklēt tikai ārpus darba laika.
Īpaši jaunajiem skolotājiem darba slodzē būtu jāiekļauj noteikts dienu vai stundu skaits nedēļā, kurā viņi mācās darba vidē vai apmeklē tālākizglītības kursus, piemēram, trīs dienas jaunais skolotājs vada stundas, bet divas kopā ar mentoru apgūst darba iemaņas un studē. Šādi priekšlikumi izskanēja no Rīgas skolu direktoriem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā diskusijā par pedagogu sagatavošanu, kas 15. decembrī notika LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā.
Kā atzina izglītības iestāžu vadītāji, pastāvošā sistēma ar “obligātajiem” kursiem, kas jāapmeklē ikvienam skolotājam, nav motivējoši, jo daļa pedagogu lielās darba slodzes dēļ kursus apmeklē tikai “papīra pēc”, negūstot no tiem nekādu pievienoto vērtību savam turpmākajam darbam. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša piebilda, ka ir kaimiņvalstis, kuras atteikušās no šādu “obligāto” kursu prasības un skolotāju tālākizglītošanu un kvalifikācijas apliecināšanu organizē citādāk. Ministre pievienojās viedoklim, ka esošā sistēma ar obligātajiem kvalifikācijas kursiem ir jāizanalizē un jāmeklē efektīvāks veids skolotāju kvalifikācijas uzturēšanai.
Ministre A. Čakša, uzrunājot galvaspilsētas izglītības speciālistus, uzsvēra, ka arī Rīgā, ņemot vērā “izglītības migrāciju”, ir aktuāli, “lai labākā skola būtu tā, kas tuvāk mājām! Tāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas lielais mērķis, jo izglītības kvalitāte nedrīkst atšķirties atkarībā no valsts finansētas skolas atrašanās vietas. Tas ir iemesls, kāpēc esam rosinājuši pārmaiņas skolu ekosistēmā un finansēšanas modelī, pedagogu sagatavošanas pieejā un ilgtspējīgas Latvijas izglītības sistēmas veidošanā,” sacīja ministre.
Rīgas izglītības iestāžu vadītāji un Rīgas domes izglītības speciālisti arī atzina, ka Rīgā ir gan tās pašas, gan no reģionu skolām ļoti atšķirīgas problēmas. Piemēram, Pierīgas novadi ir spējīgi pedagogiem maksāt lielāku atalgojumu, tāpēc speciālisti izvēlas strādāt tieši Pierīgā. Skolu ēkās Rīgā ne vienmēr iespējams izpildīt prasības par izglītības procesa organizēšanu, tāpēc skolu direktori ir spiesti meklēt nestandarta risinājumus vai arī regulāri rakstīt paskaidrojumus par infrastruktūras neatbilstību standartiem.
Tomēr vislielāko uzsvaru Rīgas izglītības speciālisti sarunā ar ministri un LU ekspertiem lika uz skolotāju iekļaušanos darba vidē pēc studiju pabeigšanas un tālāko izglītošanos. Cita starpā izskanēja arī jautājums par skolotāja karjeras iespējām – kādas tās īsti ir un ko izglītības sistēma var piedāvāt jaunam cilvēkam.
LU rektors Indriķis Muižnieks sacīja, ka pedagogu sagatavošana ir “viena no svarīgākajām LU misijas daļām. Mums jādara viss, lai izglītības sistēma kopumā augtu un pilnveidotos, lai bērni būtu labāk sagatavoti dzīvei.” Kā norādīja rektors – tas, ko sagatavo skolās, “ir mūsu nākotnes studenti,” tādēļ universitātes interese kvalitatīvu pedagogu sagatavošanā ir arī rūpes par nākamo studentu zināšanām un motivāciju iegūt augstāko izglītību.
LU un IZM ierosinātais diskusiju cikls par pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumiem oktobrī un novembrī pulcēja novadu vadītājus un izglītības speciālistus Bauskā (Zemgales reģions), Cēsīs (Vidzemes novadi), Jēkabpilī (Latgales novadi) un Ventspilī. Tikšanos noslēgumā, ņemot vērā diskusijās izskanējušos ieteikumus, tiks sagatavots rīcības plāns to ieviešanai.