Turpinot iesākto virzību uz augstskolu kompetences paaugstināšanu, Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts valsts augstskolu padomju darbības uzsākšanai” ietvaros 10. un 11. novembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi (AIP) organizēja tematiskas diskusijas augstskolām. Katrā no tām piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku - pārstāvji no augstskolu padomēm, augstskolu vadības, nozares profesionālajām organizācijām un citi. 10. novembra diskusijas vadmotīvs bija “Uz inovācijām vērsts augstākās izglītības finansējums”, savukārt 11. novembrī tika diskutēts par augstskolu lomu inovāciju ekosistēmu attīstībā.
Abu dienu diskusiju tēmas ir cieši saistītas ar valsts prioritātēm augstākajā izglītībā un zinātnē – augstākās izglītības konkurētspējas un kvalitātes uzlabošanu, zinātnes universitāšu ekosistēmu attīstību, inovāciju ekosistēmas izveidi Latvijā, augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeļa pilnveidi. Šīs prioritātes nostiprinātas arī jaunās Valdības deklarācijā un saskan ar IZM iesākto reformu kursu augstākajā izglītībā.
Pasākuma vadītāja lomā pirmajā diskusijas dienā iejutās Arkādijs Zvaigzne, doktorantūras students un pētnieks Hārvarda universitātē. A. Zvaigzne dalījās ar ASV un Eiropas augstākās izglītības finansēšanas piemēriem. Diskusijas dalībnieki uzzināja arī par Igaunijas pieredzi pārejā uz bezmaksas augstāko izglītību, kā arī Anglijas pieredzi, pārejot no bezmaksas uz maksas izglītību un Nīderlandes pieredzi ar līdzmaksājuma ieviešanu. Pēc izanalizētajiem citu valstu augstākās izglītības finansēšanas sistēmu piemēriem A. Zvaigzne uzsvēra trīs tās galvenos mērķus - kvalitāte, pieejamība, nevienlīdzības mazināšana, kas arī Latvijai iekļaujami jaunajā finansēšanas modelī. Priekšnosacījums izglītības izcilībai jebkurā sistēmā ir pietiekošs finansējuma apmērs. IZM valsts sekretāra vietnieks – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs pastāstīja par sagaidāmajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē turpmākajos gados un skaidroja nepieciešamību efektivizēt augstākās izglītības finansēšanas modeli. Augstākās izglītības finansējumam jābūt vērstam uz izcilību un rezultātiem. Studenta galvenajai motivācijai, izvēloties studiju programmu, jābūt izglītības kvalitātei, nevis iespējai mācīties budžeta vietā.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece klausītājus iepazīstināja ar izaicinājumiem esošajā finansēšanas sistēmā, iespējamiem studiju izmaksu segšanas modeļiem nākotnē un sabiedriskās apspriedes rezultātiem ministrijas izstrādātajam konceptuālajam ziņojumam par turpmāko augstākās izglītības finansēšanu. Viņa uzsvēra, ka Latvijā pašreiz absolventu skaits pret studējošo skaitu ir salīdzinoši neliels. Studijas absolvē tikai aptuveni puse studējošo, kas kopā ar citiem faktoriem norāda uz nepieciešamību reformēt augstākās izglītības finansēšanas sistēmu. Tāpat pašlaik nav pietiekoši nodrošināta atbilstība darba tirgus prasībām. D. Laipniece pauda politikas īstenotāju redzējumu, ka, nemainot pašu sistēmu, kas pastāv vairāk nekā 20 gadu, bet tikai piešķirot lielākus finanšu līdzekļus, netiks risinātas virkne uzkrājušos problēmu. Tāpēc IZM izstrādāja priekšlikumus jaunajam finansēšanas modelim, kurā apvienoti trīs galvenie mērķi – izglītības kvalitāte, pieejamība, atbilstība darba tirgum, kā arī visu pušu līdzatbildība un sociālās nevienlīdzības mazināšana.
Pēc prezentācijām sekoja paneļdiskusija par augstākās izglītības finansēšanu Latvijā no sadarbības partneru skatu punkta, kurā piedalījās Anna Kricka, Latvijas Studentu apvienības Sociālā virziena vadītāja, Dr. Andris Teikmanis, AIP priekšsēdētājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Dr. Aldis Baumanis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Profesionālās izglītības komitejas priekšsēdētājs, Rihards Blese, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītājs un D. Stepanovs. Paneļdiskusijas dalībnieki diskutēja par studenta līdzmaksājumu, analizējot kreditēšanas sistēmu un samērīgu studiju maksu, par augstākajai izglītībai un zinātnei nepieciešamo finansējumu, kas pēc Eiropas Komisijas rekomendācijām būtu 2% no IKP, par valsts atbalstu studējošajiem, kas ir sociāli nevienlīdzīgi ar citiem un citiem nozīmīgiem faktoriem, izstrādājot augstākās izglītības finansēšanas modeli.
Noslēdzot diskusiju, D. Laipniece uzsvēra turpmāko konsultāciju un diskusiju nozīmību ar nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm, lai nonāktu pie piemērotāka augstākās izglītības finansēšanas modeļa Latvijai.
Diskusiju otrajā dienā vadīja AIP priekšsēdētājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Dr. Andris Teikmanis. Pēc ievadvārdiem D. Stepanovs pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar aktualitātēm augstākajā izglītībā: universitātes inovāciju ekosistēmu līmeņiem, inovāciju ekosistēmu galvenajām iezīmēm un citiem jautājumiem. D. Stepanovs uzsvēra, ka inovāciju ekosistēmu attīstībā galvenā nozīme ir cilvēkkapitālam, jāņem vērā arī tradīciju, vērtību un attīstības sabalansēšana, kā arī tolerance pret neizdošanos un kļūdām. Turpinājumā par Latvijas līdzšinējo sadarbību Masačūsetsas tehnoloģiju institūta un Abdul Latif Jameel Pasaules izglītības laboratorijas programmā (MIT J-WEL) pastāstīja Claudio Rivera, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Bizenesa skolas direktora vietnieks un MIT J-WEL projekta direktors Latvijā. Viņš sacīja, ka programma padarījusi „pasauli Latvijai mazāku”, uzceļot tiltu starp Latviju un ASV. Divi galvenie programmas mērķi C. Rivera vārdiem ir sekmēt uz nākotni orientētu augstskolu redzējumu, kā arī savienot trīs svarīgus faktorus kopīga labuma sasniegšanai un problēmu risināšanai – valsti, augstskolas un industriju.
11. novembra pasākumā viesojās MIT J-WEL programmas pārstāvji - Dr. Anjali Sastry, MIT J-WEL direktore, Prof. John Brisson, MIT/SUTD Sadarbības biroja direktors un Julia Reynolds-Cuéllar, J-WEL augstākās izglītības asociētā direktore – no ASV, lai iepazīstinātu klausītājus ar šo programmu, pastāstītu par Latvijas iesaisti programmā un MIT pieredzi dažādās universitāšu pārvaldībai nozīmīgās jomās, piemēram, par MIT kvalitātes vadības nodrošināšanu, ekosistēmām ap MIT un faktoriem, kas izveidojuši MIT par pasaules līmeņa universitāti.
Attiecībā uz MIT kvalitātes nodrošināšanu Dr. A. Sastry informēja, ka MIT bieži mēdz veidot iekšēju ekspertu darba grupas (task force), lai risinātu kādu problēmu. Piemēram, viena no darba grupām pētīja jautājumu, kā un cik lielā mērā MIT var sekmēt globālo ekonomikas attīstību, sagatavojot nepieciešamos speciālistus. Tāpat MIT prakse jau 120 gadus ir veidot klātienes komitejas (visiting committees). Tās apvieno akadēmisko personālu no citām universitātēm, industrijas pārstāvjus un citas ieinteresētās puses, kas dodas vizītēs uz augstskolām un uzdod „neērtus jautājumus”, iesaistās neformālās sarunās ar studentiem, pasniedzējiem, pēcāk sagatavojot ziņojumu, tādējādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu universitātes kvalitātes attīstībā.
Turpinājumā Prof. J. Brisson klausītājus iepazīstināja ar faktoriem, kas piemīt pasaules līmeņa universitātei, analizējot Singapūras Tehnoloģiju un dizaina universitātes un MIT piemēru.
“Jāatceras, ka lietas, kas piemērotas Latvijai, nav piemērotas Kembridžai. Pārmaiņas ir liels izaicinājums, kas daudzos raisa bažas un kas liek kustēties ārpus komforta zonas. Ja es dienu no dienas daru vienu un to pašu lietu ierastā veidā, un man ir ērti, nav tās sajūtas, ka “ir jābūt kaut kam vēl” – tad ir ļoti grūti izkustēties,” prezentācijas noslēgumā pauda Prof. John Brisson.
Pēc prezentācijām notika interaktīva diskusija, kurā piedalījās Dr. Anjali Sastry, Prof. John Brisson, Dr. Irina Arhipova, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātņu prorektore, Dr. Tālis Juhna, Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors, Dr. Osvalds Pugovičs, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes padomes loceklis, Aiva Staņēviča, Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētāja vietniece. Diskusiju vadīja Dr. Anjali Sastry.
Noslēgumā Dace Jansone, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā uzsvēra, ka galvenais jebkuru pārmaiņu noteicošais faktors ir cilvēks - zināšanu radītājs un izmantotājs, inovāciju virzītājs. „Instrumenti, pie kuriem strādā ministrija, jauns doktorantūras modelis, jaunas idejas akadēmiskās karjeras attīstīšanai, jauna pieeja, kā skatīties uz kvalitāti augstākajā izglītības sistēmā - tas viss prasa ļoti spēcīgu organizācijas kultūru, kura atbalsta cilvēku, atbalsta šīs pārmaiņas un atbalsta inovāciju radīšanu visos līmeņos, sākot no indivīda, struktūrvienībām, organizācijas kopumā, tālāk pārnesot jau uz izglītības sistēmu un tautsaimniecību”.
Savukārt Dr. A. Teikmanis pauda, ka, ja mēs runājam par augstākās izglītības inovāciju ekosistēmu, tad tā ir ekosistēma ar daudz dažādiem spēlētājiem un dažādām iesaistītajām pusēm, un ir nepieciešama daudz dažādu līmeņu sadarbība. Ja mēs vēlamies izveidot inovāciju ekosistēmu, jāmainās arī pašas institūcijas iekšienei, jāmaina attieksme pret inovācijām. Inovācijām ir jābūt kā daļai no iekšējās augstskolas kultūras.
