Šobrīd ir nosauktas un svinīgi pasniegtas Gada balvas zinātnē par izcilākajiem sasniegumiem 2018.gadā. Pērnā gada nogalē Latvijas Zinātņu akadēmija, izvērtējot 51 iesniegto pieteikumu dažādās zinātnes nozarēs, nominēja 12 izcilākos veikumus teorētiskajā un lietišķajā zinātnē. Lielākā daļa no nominācijām lietišķajā zinātnē ir veiksmes stāsti, kas balstīti mūsdienīgās, drosmīgās idejās un ir izstrādāti vairāku gadu garumā, šo ideju attīstības dažādos posmos piesaistot Eiropas struktūrfondu finansējumu.
Eiropas struktūrfondu līdzekļi, kas kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā vienmēr ir plānoti un ieguldīti zinātnes attīstībā un pašu zinātnieku kapacitātes stiprināšanā, ir vienas no veiksmīgākajām ES struktūrfondu investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. Varam pamatoti lepoties ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieku komandas izstrādāto jauno energoefektīvo metodi ilgi spīdošo pārklājumu iegūšanai uz metāliem ar plazmas elektroķīmiskās oksidācijas metodi. Šī inovācija, kas izstrādāta ar ERAF programmas atbalstu, ir zinātniska novitāte – pirmo reizi ir iegūts šāds pārklājums un aprakstītas iespējamās reakcijas, kas dod pamatu tās praktiskai izmantošanai – noturīgu un energoefektīvu avārijas uzrakstu izgatavošanā, ceļa norāžu izgatavošanā, reklāmām, kā arī citās jomās. Pētījums izstrādāts, sadarbojoties ar Latvijas kompāniju Elgoo Tech.
Ne tikai Gada balvu zinātnē, bet arī starptautisku atzinību un pielietojamību guvusi vairāku ES fondu finansēto pētniecības projektu īstenotāju - SIA “Tilde” un Latvijas Universitātes zinātnieku izstrādātā jaunā neironu mašīntulkošanas tehnoloģija, kas balstās neironu tīklu dziļās mašīnmācīšanās metodēs un ir īpaši piemērota tulkošanai latviešu un citās mazākās valodās. Pētījumā izstrādātais risinājums divus gadus pēc kārtas (2017.un 2018. g.) ir uzvarējis starptautiskās sacensībās, ko katru gadu organizē Mašīntulkošanas konferences (Conference on Machine Translation; WMT) ietvaros, pārspējot pasaules vadošo pētnieku un uzņēmumu Google un Microsoft tehnoloģijas. Minētais risinājums tiek izmantots praktiskos lietojumos, kas ir pieejami Latvijas sabiedrībai, valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformā Hugo.lv, kā arī nodrošina tulkošanu Eiropas Savienības Padomes tulkošanas risinājumā translate2018.eu, kuru izmantoja Igaunijas, Bulgārijas un Austrijas prezidentūrās.
Savukārt Rīgas Tehniskā universitātes Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorijas un Tehniskās fizikas institūta zinātnieku izstrādātie nanoģeneratori mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā ir jauna veida ierīces, kas ļauj apkārtējā vidē esošo mehānisko (vēja, skaņas, svārstību) enerģiju pārvērst elektriskajā. Jau šobrīd šīm konceptuāli jaunajām ierīcēm ir augsts potenciāls, lai sniegtu artavu portatīvo elektrisko ierīču uzlādē vai radītu alternatīvu baterijām dažāda veida sensoros un detektoros. ES fondu līdzfinansējumus šī pētījuma dažādos posmos ir veicinājis tāda produkta izstrādi, kas ir svarīgs ne tikai mūsu valsts iekšējam tirgum, bet sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas un pasaules zinātnes un tehnoloģiju attīstībā.
Ar ES fondu atbalstu Latvijā notiek daudzi zinātniskie pētījumi bioekonomikā, medicīnā, slimību agrīnā diagnostikā, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzībā. Vairāki no tiem ir tikuši nominēti kā 2018.gada izcilības zinātnē – tā, piemēram, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte zinātnieku pētījums Perifērās inervācijas loma ādas brūču dzīšanas procesā noskaidroja, ka pēc traumas ap nervu šķiedru izvietotās mielīna apvalka šūnas (Švāna šūnas) migrē uz brūces rajonu un veicina brūces aizvēršanos, izdalot brūces vidē dzīšanu stimulējošos proteīnus, kas sekmē citu ādas šūnu dalību dzīšanas norisē. Līdz šim maz bija zināms, kādā veidā ādas dermas slānī esošie perifērie nervi piedalās brūču dzīšanā, minētais atklājums paver iespējas turpmākiem pētījumiem par inervācijas lomu arī citu orgānu reģenerācijas procesos.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes zinātnieki sadarbībā ar Dārzkopības institūtu ir izstrādājuši smiltsērkšķu ekstraktu jaunlopu veselības uzlabošanai. Smiltsērkšķu audzēšanas un pārstrādes blakusprodukti (dzinumi ar lapām, spiedpaliekas) satur bioloģiski aktīvus savienojumus, kas pozitīvi ietekmē jaundzimušo teļu imunitāti, turpmāko dzīvnieku augšanu un produktivitāti. Iegūtie klīnisko pētījumu rezultāti ir ieguldījums jaunu, dabīgu barības piedevu ražošanā ar iespēju mazināt antibiotiku lietošanu, kas ir svarīgi bioloģiskajām saimniecībām un patērētājiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaules tirgos.
Valsts Koksnes ķīmijas institūta zinātnieki, regulāri un sekmīgi investējot ES fondu finansējumu pētniecībā, ir izstrādājuši inovatīvu procesu multifunkcionāla nanoporaina oglekļa iegūšanai - oriģinālu tehnoloģiju nanoporainu oglekļa materiālu ieguvei ar termoķīmisko aktivāciju no koksnes un tās atliekām. Pētījumā arī noteiktas likumsakarības starp oglekļa poraino struktūru un tās elektroķīmiskiem rādītājiem, izpētītas oglekļa materiālu īpašības un izmantošana vides aizsardzībā, elektroenerģijas akumulēšanai superkondensatoru elektrodos, kuru kapacitāte par 20% pārsniedz pašreizējos komerciālos paraugus, un skābekļa reducēšanai degvielas šūnās.
Latvijas zinātnieki, izmantojot ES fondu sniegtās iespējas - doktorantūras stipendijas jaunajiem zinātniekiem grāda iegūšanas ceļā, jaunu pētniecības grupu veidošanas iespējas savas zinātniskās idejas attīstībai, finansiāli ietilpīgus vairāku posmu grantus praktiskiem pētījumiem un inovācijām, ieskaitot arī modernas zinātniskās infrastruktūras attīstību, šodien lieliski apliecina spēju radīt inovatīvus risinājumus un konkurētspējīgus produktus.
Šie izcilie rezultāti dod cerību, ka zinātnes un pētniecības attīstība tāpat kā Eiropā kļūs par prioritāti arī Latvijā