Laikā no 2023. gada 1. septembra līdz 2024. gada 29. februārim Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis 134 izglītības iestāžu darbību vienotas skolas pieejas ieviešanā. Vairāk nekā pusē izvērtēto skolu pāreja uz mācībām valsts valodā notiek labi vai ļoti labi.
Apmeklējot izglītības iestādi, Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperti pārliecinās, vai izglītības process notiek latviešu valodā un vai izglītības iestādes vadītājs ir īstenojis atbilstošu profesionālo darbību, nodrošinot latvisku izglītības vidi. Noslēdzot izvērtējumu, papildus tiek noteikts izglītības iestādes vadītāja darbības kvalitātes līmenis (nepietiekami, jāpilnveido, labi, ļoti labi, izcili).
Apkopojot datus par vienotās skolas pieejas ieviešanu sešu mēnešu periodā, var secināt, ka palielinājies to skolu skaits, kurās šīs pieejas ieviešana notiek labi. Nedaudz pieaudzis arī to skolu skaits, kurās vadītāja profesionālā darbība vienotas skolas pieejas ieviešanā novērtēta ar “ļoti labi” un “izcili”. Tomēr joprojām ir skolas, kurās mācību stundu vērošanā radušās aizdomas par iespējamām nepietiekamām pedagoga valsts valodas zināšanām.
Tāpat konstatēts, ka gandrīz pusei izglītības iestāžu ir jāpilnveido komunikācija ar vecākiem par krīzes situāciju risināšanu gadījumos, kad skolēniem ir grūtības apgūt izglītības saturu sliktu valodas zināšanu dēļ. Izvērtējumi ļauj secināt, ka komunikācija ar vecākiem ir ļoti būtiska. Tostarp vecākiem ir nepieciešams izskaidrot, kādēļ mācību stundu laikā nesaprotamā mācību satura tulkošana nav efektīva un nav ieteicama, bet jāizmanto citas pedagoģiskās metodes, lai skolēns saprastu uzdoto. Tāpat izglītības iestādes vadītājam jānodrošina, ka pedagogu formālā saziņa darba jautājumos un darba laikā pilnībā notiek latviešu valodā.
Apkopojot informāciju par laikā no 2023. septembra līdz 2024. gada februārim noslēgtajiem izvērtējumiem, iegūti šādi dati:
- 55% izglītības iestāžu vadītāju ir nodrošinājuši secīgu un pamatotu vienotas skolas pieejas ieviešanu, bet 43% gadījumu konstatējami vairāk nekā 2 līdz 3 nepieciešamie uzlabojumi, starp kuriem lielākā daļa saistāma ar profesionālas pārmaiņu vadības īstenošanu;
- 96,5% no visām izglītības iestādēm apmeklējuma dienā mācības notika latviešu valodā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, bet 4 izglītības iestādēs (3,5%) mācību stundu vērojumi liecina, ka mācības faktiski nenotiek latviešu valodā (3 izglītības iestādes Rīgā, no tām viena privātā izglītības iestāde, 1 izglītības iestāde Rēzeknē);
- 3/4 izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības izvērtējumā doti uzdevumi precīzāk plānot pārmaiņu ieviešanu, nosakot konkrētus uzdevumus un kontroles mehānismus;
- 32% izvērtēto izglītības iestāžu konstatētas ilgstošas pedagogu vakances, kuras ietekmē mācību procesu un atbilstīgi vienotas skolas pieejas ieviešanu;
- 2023./2024. mācību gada laikā pēc Valsts valodas centra sniegtās informācijas nepietiekamas latviešu valodas zināšanas ir konstatētas 41 izglītības iestādē (20 pirmsskolās, 16 vispārējās izglītības iestādēs, 2 sporta skolās, 1 speciālās izglītības iestādē, 1 tehnikumā un 1 koledžā) kopumā 87 pedagogiem, no kuriem 45 ir atbrīvoti no amata pienākumu pildīšanas, 30 atrodas pārejošā darba nespējā, 7 ir atstādināti, bet 5 pedagogi ir nokārtojuši atkārtotu latviešu valodas pārbaudījumu;
- 9,4% jeb 11 izglītības iestādēs mācību stundu vērošanā konstatēti pedagogi, kuru latviešu valodas zināšanas varētu būt nepietiekamas (8 izglītības iestādes atrodas Rīgā, no tām 1 privātā izglītības iestāde, 1 Liepājā, 1 Krāslavā un 1 Daugavpilī). Informācija par šiem pedagogiem nodota Valsts valodas centram;
- Pusē no izvērtētajām izglītības iestādēm izglītības iestādes vadītājam dots uzdevums pilnveidot komunikāciju ar vecākiem, tostarp 46% izglītības iestāžu ir nepieciešams pilnveidot komunikāciju ar vecākiem par krīzes situāciju risināšanu gadījumos, kad izglītojamie nepietiekami apgūst izglītības saturu sliktu valodas zināšanu dēļ;
- 22% izglītības iestāžu nepieciešams veikt atbilstošu vides pielāgošanu (piemēram, “runājošās sienas”, atgādnes par jēdzieniem u.tml.), lai vienotas skolas pieejas ieviešana notiktu kvalitatīvāk;
- Mācību stundu vērošanā iegūtie dati atklāj, ka 22% izglītības iestāžu 1., 4. un 7. klasēs ir izglītojamie, kuru latviešu valodas prasmes ir nepietiekamas, lai viņi varētu pilnvērtīgi iesaistīties izglītības procesā latviešu valodā.
Izglītības kvalitātes valsts dienests jau iepriekš informējis, ka rūpīgi sekos līdzi izglītības procesa norisei un izglītības kvalitātei vienotas skolas pieejas ieviešanas laikā, tostarp īstenojot akreditācijas procesu, dodoties skolu apmeklējumos un pārbaudēs. Izvērtējumā tiek padziļināti analizēta izglītības iestādes vadītāja rīcība, gatavojoties vienotas skolas pieejas ieviešanai, izglītības iestādes faktiskā rīcība, izvērtējot pedagogu un izglītojamo latviešu valodas prasmi, spēja novērst konstatētos trūkumus, kā arī valsts piešķirtā finansējuma pedagogu palīgiem, pagarinātās dienas grupām un logopēdiem lietderīgums un efektivitāte. Tāpat Izglītības kvalitātes valsts dienests regulāri par izvērtēšanas procesā konstatēto un rezultātiem sniedz informāciju sabiedrībai.
Izvērtējums veikts Daugavpils, Rīgas, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Ventspils valstspilsētas izglītības iestādēs, kā arī Augšdaugavas, Jelgavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Ogres, Olaines, Rēzeknes, Ropažu, Valmieras, Viļānu, Jēkabpils, Ķekavas, Aizkraukles un Ādažu novadu izglītības iestādēs. Aktuālie dati par Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenoto izvērtējumu tiks publiskoti Izglītības kvalitātes valsts dienesta tīmekļvietnes ikvd.gov.lv sadaļā “Jaunumi” un “Vienota skola”.