1) OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma PISA 2015 un PISA 2018

Turpinās darbs pie OECD PISA 2015 rezultātu sekundārās analīzes

Aizpildīta starptautiskā aptauja par pamatpētījuma norisi
Veikta PISA 2018 jauno lasīšanas uzdevumu atbilstības Latvijas pamatizglītības standartam un ikdienas situācijām izvērtēšana
Veikta PISA 2018 Latvijas pirmo SPSS datu failu pareizības pārbaude
Latvijas pārstāvji piedalījās OECD organizētajā starptautiskajā metodiskajā konferencē par dažādām pieejā OECD izglītības pētījumu datu apstrādē un analīzē (Cross - country Comparability of Questionnaire Scales in Large - Scale Surveys)
Uzsākta OECD PISA 2021 izmēģinājuma pētījuma sagatavošana:
- izstrādāti un saskaņoti ar WESTAT PISA 20121 skolu izlases veidošanas pamatprincipi (ST0);
- analizēts jauno kognotīvo uzdevumu un aptauju saturs - uzdevumu saturs atbilst Latvijas pamatizglītības standartam;
- uzsākta tulkošanas plāna saskaņošana.

2) Starptautiskais mācību vides pētījums TALIS 2018

Pamatpētījuma turpināšana - iegūto datu analīze, TALIS 2018 pētījuma Latvijas datu versijas 2.1 un ar to saistītās dokumentācijas pārbaude.
Sadarbība ar straptautisko pētniecības centru.

3) Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums PIRLS 2016

Tika veikts darbs pie PIRLS 2016 sekundārās datu analīzes par faktoriem, kas ietekmē Latvijas 4. klašu skolēnu lasītprasmes sasniegumus.

Tika veikts darbs pie projekta uzraudzības padomes apstiprinātajām prioritārajām PIRLS 2016 pētījuma sekundārās analīzes tēmām:
• Vecāku ietekmes uz skolēnu lasītprasmes sasniegumiem un attieksmes izmaiņas PIRLS pētījuma ciklos;
• Skolēnu lasīšanas motivācija, saistība ar sasniegumiem, izmaiņas;
• IKT lietošanas ietekmes saistība ar sasniegumiem lasīšanā IEA PIRLS pētījuma kontekstā;
• Pāridarījumi un citi emocionālas vides faktori Latvijas skolās un to saistība ar lasītprasmes sasniegumiem.


4) Zinātņu doktoru karjeru apsekojums OECD SCDH

Apsekojuma rezultāti ir pieejami IZM mājaslapā: http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_augst/Pasaules_Banka/Careers_of_Doctoral_Degree_holders_EN.pdf
https://infogram.com/doctorate_holders_general_description
Apsekojuma dati tiks arī turpmāk izmantoti Pasaules Bankas pētījuma ietvaros un tiks iekļauti citos OECD statistikas pārskatos.
Parakstīts līgums ar CSP par OECD SCDH 2019 īstenošanu. īstenošana tiks uzsākta 2019.gada 1.janvārī

5) Pētījums par augstākās izglītības pārvaldību sadarbībā ar Pasaules Banku

Noritēja darbs pie mācību semināru organizēšanas. Tie tika īstenoti savstarpējas mācīšanās formā (peer learning). Mācību semināru cikls par iekšējo finansēšanu un pārvaldību notika 1. un 2. oktobrī, savukārt – par akadēmiskā personāla nodarbinātības nosacījumiem un karjeras attīstību – 9. un 10. oktobrī. Mācībās piedalījās 14 valsts dibināto augstskolas – to rektori, prorektori un struktūrvienību vadītāji.


6) Izglītības indikatoru programma OECD INES

Sagatavota informācija OECD un Eurydice kopīgajai aptaujai par skolēnu mācību stundu slodzi obligātajā izglītībā 2018./2019. mācību gadā un kopīgajai OECD – Eurydice datu aptaujai par skolotāju un skolu direktoru oficiāli noteiktajām algu likmēm 2017./2018. gadā un faktiskajām algām 2016./2017. mācību gadā.
Sagatavota informācija OECD INES programmas NESLI tīkla aptaujai par skolotāju darba un mācīšanas oficiāli noteikto laiku 2017./2018. gadā un faktiski nostrādāto darba un mācīšanas laiku 2016./2017. gadā.
Sagatavota informācija OECD INES programmas NESLI tīkla aptaujai par skolotāju un skolu direktoru relatīvo algu un skolu direktoru darba laika indikatoru uzlabošanu.
Sagatavota informācija OECD INES programmas NESLI tīkla aptaujai par datu pieejamību, lai izveidotu indikatoru par skolotājiem, kas pamet darbu profesijā.
Oktobrī OECD INES programmas koordinators Viktors Kravčenko piedalījās INES LSO un NESLI tīklu sanāksmēs Telavivā un Dublinā, kā arī INES programmas 22. darba sesijā Parīzē, kur tika apspriesti ziņojuma ‘Education at a Glance 2019’ izstrādes jautājumi un darbs pie izglītības indikatoru izstrādes un pilnveides. Novembrī Viktors Kravčenko piedalījās Eiropas Komisijas Izglītības ģenerāldirektorāta Pastāvīgās indikatoru un mērķrādītāju grupas sanāksmē Vīnē, kur tika vērtētas tehniskās iespējas dažādu izglītības mērķrādītāju monitorēšanai pēc 2020. gada.

7) OECD Starptautiskais pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījums PIAAC

2018.gada pēdējais ceturksnis iezīmēja pilnvērtīga darba sākumu pie PIAAC projekta īstenošanas.
Pēc konsultācijām ar vadošo partneri ir radīts projekta pārvaldes mehānisms, kas paredz projekta padomes radīšanu. Atbilstoši konsultācijām šīs padomes funkcijas veiks Pieaugušo izglītības pārvaldības padomei. Viena no šīm funkcijām būs konceptuālo jautājumu apspriešana un izlemšana.
Ir izveidots pētnieku grupas kodols, kas īstenos šo projektu. Tajā ir iekļauti pieredzējuši pētnieki no vairākām sociālajām zinātnēm, t.sk. pedagoģijas, socioloģijas, politoloģijas un informācijas zinātnes speciālisti.
Divi pētnieki ir apmeklējuši PIAAC konsorcija rīkotos pasākumus. Mareks Niklass piedalījās izlašu veidošanas ekspertu sanāksmē Parīzē. Līdztekus profesionālo kontaktu paplašināšanai un padziļināšanai šeit tika gūta informācija par PIAAC iepriekšējā ciklā uzkrāto pieredzi pētījuma lauka darba veikšanā. Tas ir bijis ļoti noderīgi, definējot pētījuma mērķauditoriju Latvijā.
Jānis Ikstens piedalījās nacionālo koordinatoru sanāksmē Romā 10.-12.novembrī un guva ļoti svarīgu informāciju par projektu, tā īstenošanas gaitu un nosacījumiem. Šis forums arī kalpoja kā lieliska iespēja veidot kontaktus ar citu valstu nacionālajiem koordinatoriem, kas bija īpaši noderīgi gadījumos, kad koordinators bija uzsācis darbu pie atkārtotas PIAAC projekta īstenošanas. Piemēram, par vērtīgu pieredzi lauka darba veikšanā un atbildētības sekmēšanā informēja Vācijas nacionālā koordinatore. Komunikācija ar konsorcija vadošajiem speciālistiem ļāva padziļināti izprast projekta īstenošanas tehniskos aspektus. Plašāks pārskats par paveikto ir atrodams dienesta ziņojumā, kas ir iesniegts vadošajam partnerim.
Pārskata periodā tika veikta triju kognitīvo moduļu analīze un tajos iekļauto jautājumu precizēšana, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju uztveres iezīmes. Tāpat tika uzsākts aktīvs darbs pie fona anketas (background questionnaire) jautājumu adaptēšanas atbilstoši konsorcija formulētajām vadlīnijām (17 jautājumi). Šī procesa ietvaros ir identificēti papildus jautājumi (national extensions).

8) Starptautiskais matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījums TIMSS 2019

Tika veikta pētījumam nepieciešamā instrumentārija latviešu valodā un krievu valodā sagatavošana un saskaņošana:
- sagatavotas datu savākšanai (testēšanai) nepieciešamās veidlapas (formas);
- veikta skolas koordinatora un testa administratora rokasgrāmatas precizēšana;
- veikta skolu izlases galīgā saskaņošana