2011_OECD_PISA1) OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma PISA 2015 un PISA 2018

PISA 2015 pētījumā notiek datu analīze. PISA 2015 pirmo rezultātu paziņošana Latvijā un pasaulē notika 2016. gada 6. decembrī. 2017. gada 19. aprīlī pasaulē un Latvijā tiks paziņoti OECD PISA 2015 ietvaros veiktā pētījuma par skolēnu labklājību rezultāti, kuri pieejami OECD PISA 2015 pirmo rezultātu trešajā sējumā.

No 13.-15. februārim Tallinā, Igaunijā, norisinājās starptautiska konference “PISA un tās nozīme politikai un praksei Baltijas jūras reģionā”. Tajā piedalījās arī Latvijas speciālistu delegācija:  IZM Valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule, IZM Valsts sekretāra vietniece, Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja un vecākā eksperte Aļona Babiča. Konferencē tika prezentēti Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas OECD PISA 2015 rezultāti Igaunijā. Notika diskusijas par programmas rezultātu tendencēm un to pamatojumu, izglītības pārmaiņām ASV kontekstā, paralēlās darba grupās tika strādāts ar tēmu “PISA nozīme uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanā”, ņemot par piemēriem situāciju Igaunijā, Polijā, Somijā, Dānijā, Latvijā, Vācijā un Zviedrijā. Tika uzklausītas Igaunijas pedagogu pārdomas par to, kādi ir ikdienas darba galvenie elementi, kas sekmē mācīšanās procesa kvalitāti un skolu kultūru, Igaunijas pētnieku redzējumi par Igaunijas izglītības sistēmu un faktoriem, kas attīsta pedagogu un skolu direktoru kompetenci. Vēl viens sarunu temats skatīja ministriju kā sinerģijas veidotāju starp izglītības politiku un pētniecību (ņemot vērā Igaunijas piemēru). Tika nolemts ievērot PISA pētījumu rezultātus un iegūto pieredzi, plānojot un īstenojot izglītības politiku, tajā skaitā, attiecībā uz izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrādi, pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveidi.

PISA 2018 pabeigta izmēģinājuma pētījuma sagatavošana:

  • izveidota skolu un skolēnu izlase (izlasē iekļautas 76 skolas un 67 rezerves skolas, noformēts nepieciešamais izlases apjoms – 3400 skolēni);
  • izstrādāts un elektroniskajā platformā sagatavots pētījuma instrumentārijs (testa uzdevumi un skolēna aptaujas);
  • sagatavota testēšanas procesam nepieciešamā dokumentācija (veidlapas (formas) un instrukcijas (skolas koordinatora un testa administratora rokasgrāmatas, skolas aptaujas aizpildīšanas norādījumi);
  • saskaņota  skolu dalība pētījumā, testēšanas sesiju grafiks, veikta skolu datoru piemērotības pārbaude;
  • novadīti testa administratoru mācību metodiskie semināri Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Testēšanu skolās veiks 25 testa administratori no LU, DU, LiepU, RTA un VA. Testēšanai sagatavotas USB 1200 zibatmiņas un 30 datori, lai veiktu SDS iekopēšanu.

Ar 2017. gada 21. martu uzsākta PISA 2018 izmēģinājuma pētījuma datu savākšana – testēšana Latvijas skolās.

TALIS_LOGOStarptautiskais mācību vides pētījums TALIS 2018

Šobrīd notiek darbs pie TALIS 2018 izmēģinājuma pētījuma sagatavošanas – pētījuma plānošana, pētījuma dalībnieku izlases veidošana, pētījuma instrumentu adaptācija Latvijas apstākļiem un tulkošana latviešu valodā interneta platformā. Šī gada janvārī LU IPI pētnieki noformējuši OECD TALIS 2018 izmēģinājuma pētījuma aptauju gala versijas tiešsaistē un drukātā formātā, kā arī kontaktējušies ar 15 pētījuma dalībskolām. Februārī un martā skolās veiktas aptaujas, martā – datu sagatavošana nodošanai un to nodošana IEA Datu apstrādes un izpētes institūtam (IEA DPC) Vācijā.

Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums PIRLS 2016

PIRLS_20162017. gada janvārī – februārī LU IPI pētnieki pabeiguši darbu pie nodaļas par Latviju PIRLS 2016 enciklopēdijai pēc starptautiskās redakcijas. Savukārt martā – aprīlī veikta Latvijas datu bāzes datu verifikācija: atbilstību pārbaude (aptauju datu atbilstība sagaidāmajam, uzdevumu parametru pārskats), kā arī sagatavota specifiskas instrumentu izlases un nosūtīšana uz IEA starptautisko centru. Notikusi pamatpētījuma datu savākšana, veiktas Latvijas datu bāzes testu un aptauju datu ticamības pārbaudes.

PHD

Notiek gatavošanās IEA PIRLS nacionālo vadītāju 8. tikšanās reizei, kura noritēs Rīgā, no 18. līdz 23. jūnijam.

4) Zinātņu doktoru karjeru apsekojums OECD SCDH

 Pētījums noslēdzies 31.12.16. Šobrīd notiek darbs pie iegūto datu analīzes. Jūnijā paredzēts seminārs iegūto datu prezentēšanai.

5) Pētījums par augstākās izglītības pārvaldību sadarbībā ar Pasaules Banku

Pasaules BankaJanvārī notika darbs pie pētījuma pirmā posma ziņojumu Internal Funding and Governance in Latvian Higher Education Institutions: Status Quo Report un International Trends and Good Practices in Higher Education Internal Funding and Governance izvērtēšanas. Tika sagatavots  informācijas pieprasījums augstskolām, lai iegūtu datus, kas nepieciešami papildinājumu veikšanai. Tika saskaņoti Pasaules bankas ekspertiem nepieciešamie dati, nodrošināts koordinēšanas darbs ar augstskolām, kādos griezumos nepieciešamos datus iespējams sniegt. Paralēli tika gatavota papildus informācija PB ekspertu vajadzībām. Janvāra beigās tika saņemta precizētā Status Quo ziņojuma versija.

Februārī notika darbs pie gala ziņojuma (rekomendāciju) satura saskaņošanas un pirmās versijas apspriešana. Projektā iesaistītās augstskolas tika lūgtas sniegt viedokli par rekomendācijām. Tika gatavota informācija PB ekspertiem  par ESF fondiem, kas pieejami augstākās izglītības jomā.

02. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta (turpmāk – AIZID) projekta pārstāvji piedalījās Rektoru padomes sēdē ar prezentāciju par projektu.

Martā projektā iesaistītajām augstskolām tika nosūtīts pieprasījums sniegt viedokli par to, kādās jomās ir nepieciešamas ekspertu rekomendācijas. Tika apkopots augstskolu viedoklis un iesniegts PB. Paralēli tika veikta iesniegto PB ziņojumu tulkojumu redakcionāla caurskatīšana. Rekomendāciju ziņojums no PB tika saņemts 27.martā, šobrīd turpinās darbs pie tā analīzes.

Tika gatavots informatīvais ziņojums iesniegšanai MK par augstākās izglītības pārvaldību, kurā iekļauta atsevišķa sadaļa par PB projektu (izsludināts VSS 06.04.).

No 29. līdz 31.martam AIZID direktora vietniece L. Treimane un PB pētījuma koordinatore B. Kukjalko ņēma dalību PB organizētajā augsta līmeņa pieredzes apmaiņas seminārā, kas notika Melnkalnē, par tēmu “Augstākās izglītības finansēšana: stratēģiskas vīzijas īstenošana”, kur prezentēja informāciju par projekta progresu.

6) Izglītības indikatoru programma OECD INES

INESSaskaņā ar OECD INES darba programmu, pārskata periodā tika sagatavota Latvijas informācija šādām aptaujām un datu pieprasījumiem:

Sagatavoti un nosūtīti dati par vispārējās vidējās izglītības ieguves proporciju speciālajai aptaujai par vidējās izglītības ieguvējiem (Ad-hoc survey on upper secondary completion rates);

Sagatavota un nosūtīta informācija INES/NESLI aptaujai par prasībām un noteikumiem studentu uzņemšanai augstākajā izglītībā;

Sagatavoti un nosūtīti “Pārskata par izglītību” (Education at a Glance, EAG) tabulu prioritātes vērtējumi (Priority rating exercise) un iespējamo EAG tematu vērtējumi IZM skatījumā;

Apkopota un nosūtīta informācija INES/NESLI aptaujai par studentu maksājumiem un finansiālo atbalstu augstākajā izglītībā;

Nosūtīta atbilde par iespējām NEAC, TRANS un Iedzīvotāju ienākumu (Earnings) aptaujās  sniegt datus pēc  iedzīvotāju izcelsmes valsts (country of birth) sadalījuma;

Nosūtīta atbilde pilotaptaujai par vienlīdzīgām iespējām augstākajā izglītībā, izpētot iespējas dalīt studentu datus pēc izcelsmes valsts, pēc piederības laukiem vai pilsētai, vai studentam ir apgādājamie, un kāda ir vecāku izglītība;

Nosūtīta atbilde aptaujai par metodēm un datu ņemšanas laikiem apkopojot skolēnu/studentu skaitu (Ad-hoc Survey on Enrolment Estimation Metadata and Methodologies);

Nosūtīta atbilde par standartkļūdām EAG tabulās, kuru aprēķinam izmantoti ES Darbspēka apsekojuma dati;

Nosūtīta atbilde INES/LSO 2017. gada aptaujai par 2016. gada Darbspēka apsekojuma datiem.

Sagatavota prezentācija par INES programmas pārvaldību, indikatoriem un ziņojuma “Pārskats par izglītību” atsevišķām tabulām. Prezentācija publicēta IZM mājas lapā: http://izm.gov.lv/images/OECD/INES_IZM_majaslapai.pdf.

2017. gada martā IZM PIAD eksperts, projekta INES komponentes vadītājs Viktors Kravčenko piedalījās izglītības sistēmu indikatoru programmas INES izglītības struktūru, politikas un prakses informācijas apkopošanas tīkla NESLI 17. sanāksme (17th Meeting of the INES NESLI network) Neišatelē Šveicē, apspriežot jautājumus, kas skar kopīgo Eurydice un OECD INES/NESLI aptauju par skolotāju algām. Apspriests arī aptaujas dokuments par augstākās izglītības pieprasījumu studētgribētāju vidū, un par šo tematu rudenī ir plānota datu apkopošana ar uzlabotu aptaujas anketu. Sanāksmē apspriests OECD INES/NESLI datu apkopojums par skolotāju darba laiku. OECD pārstāvji sanāksmē sniedza pārskatu par 2017. gada EAG ziņojuma projektu, kurā plānots iekļaut rādītāju par valstu kritērijiem un uzņemšanas sistēmām augstākajā izglītībā, par ko informāciju snieguši arī LR IZM un VISC. Ziņojumā paredzēts publicēt ar jaunajiem PISA 2015 rādītājiem saistītu informāciju, t.sk., atsevišķas korelācijas starp PISA un INES/NESLI datiem.

Martā Viktors Kravčenko piedalījās arī izglītības sistēmu indikatoru programmas INES 19. darba sesijā (19th Session of the Working Party of Indicators of Education systems (INES)), kura norisinājās Ļubļanā Slovēnijā. Sanāksmē uzklausīti OECD INES tīklu LSO un NESLI ziņojumi par šogad pieņemtajiem lēmumiem un darba plāniem. LSO tīkls plāno strādāt ar OECD datiem par doktora grādu ieguvēju karjeru, un šim apsekojumam ir nodrošināti arī Latvijas dati ESF projekta 8.3.6.1. ietvaros. NESLI tīkls turpinās pilnveidot skolotāju algu datu apkopojumus un īstenos kopīgu apkopojumu ar EK Eurydice tīklu. Tika apspriesti EAG ziņojumā publicējamo tabulu prioritāšu izvērtēšanas vingrinājuma rezultāti, secināts, ka valstis ir novērtējušas daudzas tabulas kā prioritāras, bet zemāk vērtētās netiks iekļautas ziņojuma drukātajā versijā. Sanāksmē plaši diskutēts OECD nodoms iekļaut EAG ziņojumā indikatorus, kuri raksturo UNESCO ilgstspējīgas attīstības mērķus (Sustainable Development Goals, SDG) izglītībā, palielinot SDG nozīmi OECD dalībvalstīs. Darba grupā, kurā piedalījās arī V. Kravčenko, sanāksmes dalībnieki vienojās par datu izlasi, kas raksturos SDG jaunajā EAG ziņojumā. Sanāksmes gaitā INES programmas vadītāja Marie-Helene Doumet tika informēta par Latvijas interesi un gatavību 12. septembrī organizēt Rīgā EAG prezentācijas pasākumu.