2020. gada 18. februārī valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto rīcību pārmaiņām augstākajā izglītībā. Rīcība atspoguļota konceptuāla ziņojuma formātā. Šādu ziņojumu valstī izstrādā, ja nepieciešams izšķirties par rīcību iepriekš noteiktu nozaru politiku īstenošanā. Valdības akcepts pamatidejai par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu bija nepieciešams, lai varētu sagatavot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus un likumu grozījumus. Grozījumi Augstskolu likumā un un likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 2020. gada 12. martā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.
Augstākās izglītības kvalitāte veicina valsts izcilību
Augstākā izglītība nosaka valsts konkurētspēju un ilgtspēju. Pārmaiņām ir jāveicina Latvijas zinātnes attīstība un konkurētspēja starptautiskā līmenī, veidojot pamatu nākotnes tautsaimniecības attīstībai un radot zināšanas, kas kalpo visas sabiedrības vajadzībām.
Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai katrs būtu motivēts saņemt augstākās kvalitātes zināšanas un dot tās tālāk, lai motivēti pasniedzēji augtu līdzi laikam, lai augstākās izglītības iestādes veicinātu absolventu konkurētspēju, sekojot vienotiem kritērijiem ar vadošajām pasaules universitātēm.
Lielākā valsts vērtība ir izglītots cilvēks – stipras, drošas un konkurētspējīgas valsts pamats globālajā laikmetā.Latvija pasaules kartē: konkurētspējīgas studiju programmas, augsta līmeņa pētniecība, projekti ar materiālu un intelektuālu segumu un pienesumu.Augstākā izglītība – tās ir labi apmaksātas darbavietas labākai dzīvei Latvijā.Zināšanu kultūra paaugstina emocionālā komforta un labklājības līmeni.Augstākās izglītības kvalitāte ir priekšnoteikums inovācijām un labākai dzīvei visai sabiedrībai tuvā un tālā nākotnē.Augstākās izglītības kvalitāte ietekmē augstākās izglītības internacionalizācijas pakāpi un eksportspēju.Pasaulē augstākā izglītība un zinātne ir kļuvusi par vienu no visdinamiskākajām nozarēm, kuras attīstību lielā mērā nosaka šādas tendences:
globalizācija (akadēmiskā personāla, studējošo, kā arī zināšanu un informācijas brīva aprite un globāla konkurence);tehnoloģiju attīstība (studiju procesa un pētnieciskās darbības digitalizācija un ātrums);strauji mainīgs darba tirgus pieprasījums (starpnozaru aktivitāte, moduļu pieeja, mūžizglītības nozīme, neformālā izglītība, spēja pielāgoties);augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas ir kļuvušas par attīstīto valstu inovāciju ekosistēmas galveno virzītāju;pieaugošs institūciju un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums, efektivitāte un atbildība;augstākās izglītības un zinātnes finansējuma avotu daudzveidība (publiskais, privātais, starptautiskais).Pārmaiņu soļi augstākajā izglītībā:
2020. gada februāris – jūnijs
Turpmākā rīcība plāns ietver grozījumu Augstskolu likumā sagatavošanu un sabiedrisko apspriešanu. Grozījumi paredzēs augstākās izglītības institūciju tipoloģiju, ārējo ekspertu iesaisti augstskolu pārvaldībā (padomju ieviešanu), kā arī citus jautājumus. Vienlaikus Pārresoru koordinācijas centrs izstrādās padomes atlases apstiprināšanas un atcelšanas kārtību valsts dibinātajās universitātēs un augstskolās, kā arī mākslas un kultūras augstskolās. To darbības uzsākšana iecerēta no 2020.gada beigām līdz 2023.gadam.
Rīcība jautājumā par koledžu statusu tiks piedāvāta atsevišķā ziņojumā līdz 2020. gada 30. jūnijam.
Pētījumi par pārmaiņu nepieciešamību
2019. gada septembris – 2020. gada janvāris
Hronoloģija:
2020.gada 18.februārī valdība atbalsta IZM konceptuālo ziņojumu* par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu.
2020. gada 28. janvārī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā prezentējot jaunāko, sociālajiem partneriem nosūtīto ziņojuma projekta versiju, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska aicināja līdz 2020. gada 30. janvārim nozares pārstāvjus iesniegt priekšlikumus jaunākajai konceptuālā ziņojuma versijai, pieliekot punktu pirmā soļa – konceptuālā ziņojuma izstrādei, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt darbu pie nepieciešamo normatīvo aktu izstrādes.
No 2019.gada 25.septembra līdz 2019.gada 20.decembrim IZM organizēja piecu diskusiju ciklu “Drosme mainīties”
1. diskusija “Kā restartēt akadēmisko karjeru – atbildīga un motivējoša cilvēkresursu politika”, 2019.gada 25.septembris. Dalībai diskusijā reģistrējās 108 dalībnieki.
2. diskusija “Kā veicināt atvērtību, iekļaušanu un iekļaušanos: Latvijas augstskolas uz pasaules kartes”, 2019.gada 23.oktobris. Dalībai diskusijā reģistrējās 91 dalībnieks.
3. diskusija “Kā vadīt starptautiski konkurētspējīgas augstskolas: pārvaldības un attīstības izaicinājumi”, 2019.gada 27.novembris. Dalībai diskusijā reģistrējās 78 dalībnieki.
4. diskusija “Kā veicināt augstākās izglītības sistēmas efektivitāti: sadarbība un resursu koplietošana”, 2019.gada 4.decembris. Dalībai diskusijā reģistrējās 66 dalībnieki.
5. diskusija “Augstākās izglītības pārvaldības un attīstības izaicinājumi”, 2019.gada 20.decembris. Dalībai diskusijā reģistrējās 70 dalībnieki.
Uzaicinājums piedalīties tika nosūtīts 70 institūcijām: augstākās izglītības institūcijām, sociālajiem partneriem, biedrībām un asociācijām, padomēm un apvienībām, valsts pārvaldes iestādēm u.c.
