Publicēts 15 jūnijs 2020

absolventi 100 fv 3

Nepieciešams mērķtiecīgāk pilnveidot kopējo augstākās izglītības nozares politiku - gan lielā institūciju, gan studiju programmu fragmentācija atsevišķās jomās rada speciālistu pārprodukciju, kas palielina jauniešu bezdarbu un nenodrošina jauno speciālistu iespējas strādāt atbilstoši savai kvalifikācijai – šāds secinājums izriet no absolventu monitoringa datiem par 2017.gadu.

“Iegūtie dati ir izšķiroši svarīgi IZM turpmākās rīcībpolitikas veidošanā un tiks izmantoti, plānojot nozares reformas, ieskaitot valsts budžeta piešķiršanu augstskolām. Vienlaikus tie noteikti palīdzēs jauniešiem izdarīt labāko izvēli, samērojot savas intereses un talantus ar reālajām darba tirgus vajadzībām,” šodien preses konferencē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Dati liecina, ka Latvijas studenti visbiežāk izvēlas studēt sociālās zinības, komerczinības un tiesības – šīs jomas programmas absolvē gandrīz katrs ceturtais students. Taču Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes liecina, ka jau 2022. gadā speciālistu pārpalikums sociālo zinātņu jomās būtiski palielināsies, savukārt liels iztrūkums veidosies pēc dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem.

Šie pirmie nodarbinātības dati arī apstiprina, ka īpaši populārākajās studiju jomās, kurās augstākās izglītības piedāvājums ir daudz augstāks par darba tirgus pieprasījumu, absolventu vidū vērojams augstāks bezdarba līmenis, kā arī strādājošie biežāk strādā zemākas kvalifikācijas amatos.

Tāpat secināts, ka Latvijā ir ļoti mazs doktora grāda ieguvēju skaits – četrreiz mazāks nekā vidēji Eiropas valstīs un vairāk nekā septiņas reizes mazāk kā Lielbritānijā. Lai šo situāciju risinātu, IZM izstrādājusi jaunu doktorantūras modeli, kas būs motivējošāks un mērķtiecīgāks gan topošajiem doktorantiem, gan arī valstij. Konceptuālo ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā” 2020. gada 16. jūnijā plānots izskatīt Ministru kabinetā.

2017. gadā 53 augstākās izglītības iestādes absolvēja 14 303 jaunie speciālisti. Galvenās tendences:
• Lielākā daļa (79%) absolvēja kādu no valsts augstskolām vai koledžām, privātā sektora institūcijas absolvēja 21%.
• Gandrīz katrs ceturtais absolvējis komerczinātņu un administrācijas jomu, STEM jomas absolvēja katrs piektais.
• Puse absolventu pabeidza vienu no 4 lielajām valsts universitātēm (LU, RTU, LLU, RSU).
• 75% privāto institūciju absolventu bija sociālo, komerczinātņu un tiesību jomā.
• Kopumā gadu pēc absolvēšanas (2018.gadā) 81% absolventu bija nodarbināti.
• Augstāks bezdarba līmenis ir jomās, kurās ir zemāks darba tirgus pieprasījums – sociālajās zinātnēs, humanitārajās zinātnēs.
• Kopumā vidējie ienākumi 2017. gada absolventiem bija par 22% augstāki nekā 2018. gada vidējā alga valstī.
• Latvijā ir īpaši zems absolventu īpatsvars ar doktora līmeņa izglītību (1% Latvijā salīdzinot ar vidēji 4% Eiropā).
Absolventu monitoringu veikusi IZM sadarbībā ar Centrālās statistikas pārvaldi. Šādu datu vākšana un analīze ir izplatīta pasaules prakse, un Latvijas absolventu monitoringa principi saskan ar Eiropas Komisijas ieteikumiem par absolventu apzināšanu. Informācijas ieguves, datu apmaiņas un publiskošanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”.

Pirmais apkopojums – Augstākās izglītības absolventu monitorings (2017.gada absolventu raksturojums), kam sekos vēl citi padziļināti pētījumi, pieejams IZM tīmekļvietnē.

15. jūnija preses konferences ieraksts pieejams IZM Facebook vietnē.

Prezentācija.