Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) ir publicējis pētījumu par prasmēm, konkrēti par digitālajām prasmēm. Publicējam pētījuma galvenās atziņas.
• Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Norvēģiju un Islandi, jauno tehnoloģiju ietekme uz veicamajiem darbiem ir viszemākā aiz Igaunijas. Tikai 20% no aptaujātajiem (strādājošajiem) ir atbildējuši, ka digitālās tehnoloģijas nākotnē veidos daļu vai pilnībā aizvietos veicamo darbu. Salīdzinājumam vidēji ES-27 apstiprinoši ir atbildējuši 36% strādājošo, Spānijā 65%, Maltā 58%, Grieķijā 45%. Pētījumā ir izteikts secinājums, ka strādājošo viedoklis par autonomām robotu sistēmām, kas aizvieto darbu, kļūst arvien negatīvāks.
• Tāds pats rezultāts ir atbildei uz jautājumu Cik lielā mērā digitālajām tehnoloģijām būs nepieciešamas jaunas zināšanas vai prasmes? Latvijai ir otrs zemākais rādītājs – tikai 33% ir atbildējuši, ka jaunās tehnoloģijas lielā mērā vai vidēji veicinās pieprasījumu pēc jaunām prasmēm, vidēji ES-27 tādu ir 45% strādājošo.
• Taču attiecībā uz digitālo tehnoloģiju pielietošanu darba procesā Latvija uzrāda tādu pašu tendenci kā vidēji ES-27. Gan vidēji ES-27, gan Latvijā informācijas tehnoloģijas (skaitļošanas mašīnas jeb datorus) izmanto 87% gadījumos. Nedaudz iepaliek Igaunija – 86% un vairāk iepaliek Lietuva – 81%.
• Internetu Latvijā lieto tikpat daudz kā vidēji ES-27 un Latvijā (75%), Somijā internetu darbā lieto 88% strādājošo. Microsoft Word un Microsoft Excel Latvijā darbā izmanto tikpat daudz kā vidēji ES-27, savukārt Microsoft PowerPoint Latvijā savā darbā izmanto retāk nekā vidēji ES-27 (attiecīgi 25% un 36%).
• 41% no Eiropas pieaugušajiem veic darbus, kuros ir jāizmanto maz vai vispār nav jāpielieto digitālās prasmes, 13% vispār nepielieto nekādas digitālās prasmes, 10% strādā profesijās ar ļoti zemu digitālo prasmju pielietojumu (e-pastu nosūtīšana, sociālie tīkli), 18% strādā profesijās ar zemu digitālo prasmju pielietojumu (tekstapstrāde, darbs ar MS Excel, prezentāciju sagatavošana). Cedefop digitālo prasmju indekss nodrošina iespēju salīdzināt digitālo prasmju intensitāti katrā no ES-27 valstīm. Latvijā vispār nav digitālo prasmju 13% pieaugušo, 34% ir zemas digitālās prasmes (attiecīgi vidēji ES-27 13% un 28%).
• Atbildot uz jautājumu Vai jūsu uzņēmumā ir notikušas šādas pārmaiņas: ieviestas jaunas digitālās tehnoloģijas, jauni datori, jaunas datorprogrammas? Latvijā ir notikušas pārmaiņas attiecībā uz 45% darbiniekiem, kas ir vairāk nekā vidēji ES-27 (43%). Visvairāk pārmaiņas ir notikušas Somijas uzņēmumos, tai seko Īrija (55%).
• Atbildot uz jautājumu Vai darba vietās notiek digitālo prasmju uzlabošana? Latvija ieņem vienu no zemākajām vietām, ja skatāmies uz to, cik aktīvi uzņēmumi apmāca darbiniekus jaunāko digitālo tehnoloģu, jauno datorprogrammu lietošanā, tālu atpaliekot no tādiem flagmaņiem kā Somija, Zviedrija u.c. Latvija šajā jomā atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas.
• Latvija atrodas virs ES-27 vidējā, atbildot uz jautājumu Vai pateicoties jaunajām tehnoloģijām vai jaunajai programmatūrai vairs nav nepieciešams veikt darbības pēdējo 12 mēnešu laikā, kuras tika veiktas pirms tam? Apstiprinoši ir atbildējuši 41% strādājošo, vidēji ES-27 tādu bija 39%. Papildu tam 59% strādājošo ir atbildējuši, ka ir veikuši jaunus darba uzdevumus, kas arī ir viens no augstākajiem rādītājiem starp ES-27 valstīm. Interesanti, ka labāki rezultāti ir tieši t.s. jaunajām ES-27 dalībvalstīm – Rumānijā (67%), Bulgārijā (60%), Lietuvā (64%), Polijā (67%), Maltā (59%).
• Latvija ievērojami atpaliek no ES-27 dalībvalstu vidējā attiecībā uz prasmju pieprasījumu darba vietās, t.i., Latvijā ir mazākas prasības pēc noteiktām prasmēm šeit domāts pieprasījums pēc vairākām prasmēm (lasītprasme, rēķināšanas prasmes, problēmu risināšanas prasmes, starppersonu darba prasmju prasības). Latvijā 58% gadījumu ir ļoti zems vai zems pieprasījums pēc prasmēm, Lietuvā tie ir 61% strādājošo, Igaunijā 54%. Salīdzinājumam Somijā tie ir 41%, Maltā 43%. Kopumā indekss atspoguļo, ka 52% gadījumos Eiropā (t.sk. Norvēģija un Islande) darba tirgū ir salīdzinoši zems prasmju pieprasījums – 16% gadījumos tas ir ļoti zems. Taču vairākās valstīs salīdzinoši liels skaits ir nodarbināti darbos ar augstu prasmju pieprasījumu – Somijā (25%), Īrijā, Luksemburgā, Kiprā un Slovēnijā (visās valstīs 23%), Latvijā tie ir 15%.
• Prasmju neatbilstības digitālajā darba tirgū kontekstā svarīgi ir saprast, kāds ir pieprasījums no darba devēju puses un kāds ir darba tirgus piedāvājums. Jautājums par nepieciešamo izglītības līmeni: ja vidēji ES-27 pieprasījums pēc augstākās izglītības darba vietā ir 38% gadījumos, Latvijā tas ir 44% gadījumos, 46% gadījumos Latvijā darba veikšanai ir nepieciešama vidējā izglītība (lielākoties profesionālā vai vispārējā izglītība). Pēc strādājošie domām pieprasījums pēc augstākās izglītības: Luksemburgā ir 57% gadījumu, Zviedrijā 53%, Īrijā 52%, Latvijā ir salīdzinoši augsts pieprasījums pēc labi izglītota darbaspēka, jo pieprasījums pēc pamata izglītības Latvijā salīdzinājumā ar citām ES-27 dalībvalstīm ir neliels – tikai 8%, vidēji ES-27 tie ir 19%.
• Atbildot uz diviem jautājumiem Kāds ir jūsu izglītības līmenis? un Kāds ir nepieciešamais izglītības līmenis, lai paveiktu konkrēto darbu? Latvijā ir viens augstākajiem rādītājiem, kad darbinieks ir pārāk kvalificēts – Latvijā šis rādītājs ir 33%, visvairāk tādu gadījumu ir Lietuvā – 38%, vismazāk Nīderlandē – 16%. Savukārt nepietiekami kvalificēti Latvijā ir 12%. Salīdzinājumam Lietuvā nepietiekami kvalificēti ir 6%, Igaunijā – 15%, Portugālē – 22%, Slovākijā – 5%. Kuri strādājošie ir pārāk kvalificēti? Galvenokārt tie ir augstākās izglītības absolventi – vienam no trijiem absolventiem ir kvalifikācija, kura pārsniedz darbā izvirzītās prasības. Valstīs ar augstas kvalitātes profesionālās izglītības sistēmu nodarbināto, kuri ir pārāk kvalificēti, īpatsvars nozīmē būtisku darba ražīguma zaudējumus.
• Taču, ja skatāmies, kāds ir darba prasmju pieprasījums, Latvija atrodas vienā no augstākajām pozīcijām, kur darba prasmju prasības ir zemas un ļoti zemas (58%). No otras puses, Somijā ir salīdzinoši augsta nodarbinātība uzņēmumos ar augstām prasmju prasībām (25%), savukārt Latvijā un Lietuvā tie ir 15%, Igaunijā – 16%. Kopumā nedaudz vairāk nekā pusē darba vietu (52%) Eiropā ir salīdzinoši zemas prasmju prasības.
• Atbildot uz jautājumu Cik lielā mērā jums ir nepieciešams uzlabot savas zināšanas un prasmes, lai paveiktu konkrēto darbu? Latvijā tāpat kā vidēji ES-27 dalībvalstīs tādu darbinieku, kuriem lielā mērā vai mēreni ir nepieciešams uzlabot savas zināšanas un prasmes, ir 63% strādājošo.
• Horizontālā griezumā – Vai izglītības virziens lielā mērā atbilst veicamajam darbam? ¬– Latvija starp ES-27 dalībvalstīm ierindojas pēdējā vietā – 55% ir atbildējuši, ka veicamajam darbam ir nepieciešamas vai lielākoties ir nepieciešams izglītības virziens, vidēji ES-27 tie ir 65%, Somijā tie ir 76%, Luksemburgā – 75%, Nīderlandē – 72%. Kopumā ņemot, tie, kuri nav pietiekami kvalificēti ir apmierināti ar veicamo darbu un saņem pietiekami cienīgu darba samaksu. Lielākoties tie ir zemu kvalificēti strādājošie, nodarbināti profesijās, kuras neatbilst viņu iegūtajai izglītībai, bet daļu no prasmēm apgūst darba vietā. Taču kopumā ES divas trešdaļas (65%) strādā profesijās, kurās ir nepieciešama viņu iegūtā izglītība.
• Atbildot uz jautājumu Cik lielā mērā ir nepieciešams papildināt savas zināšanas un pilnveidot prasmes, lai paveiktu darbu labāk? (rādītājs atspoguļo prasmju neatbilstību pēc darbinieku domām) Latvija uzrāda tādu pašu rezultātu kā vidēji ES-27 – 63% ir atbildējuši, ka ir gatavi papildināt zināšanas lielā un vidējā mērā. Sliktāki rezultāti ir Rumānijai, kur nepieciešams turpināt pilnveidot zināšanas un prasmes 80% strādājošo, šoreiz Somijai radītājs ir tuvu ES-27 vidējam rezultātam – 65%, kas liecina par nepieciešamību pilnveidot savas prasmes nepārtraukti. Pārliecinātāki par savām prasmēm ir Ungārija, 42% strādājošo uzskata, ka viņiem ir nepieciešams pilnveidot zināšanas un prasmes, tai seko Dānija ar 47%. Interesanti, ka tikai 54% ar zemu kvalifikāciju ir nepieciešams papildināt zināšanas un prasmes, iepretim ar augstāko izglītību tādu bija 71%. Savukārt digitālās prasmes ir nepieciešams uzlabot 43% strādājošo, vidēji ES-27 tie ir 52%.
• Pašreizējās zināšanas un prasmes lielā mērā izmanto pašreizējā darba vietā Latvijā 55% strādājošo, vidēji ES-25 tie ir 45%.
• Atbildot uz jautājumu Vai pēdējo 12 mēnešu laikā jūs esat piedalījies formālās vai neformālās apmācību aktivitātēs? Latvijā 65% ir atbildējuši apstiprinoši – tas ir vairāk nekā vidēji Eiropas valstīs. Visvairāk formālās un neformālās apmācību aktivitātēs ir piedalījušies strādājošie Nīderlandē un Zviedrijā (78%), savukārt vismazāk Kiprā (51%) un Itālijā (55%). Gan Igaunijā, gan Lietuvā strādājošie ir mazāk piedalījušies formālās un neformālās apmācību aktivitātēs nekā Latvijā, attiecīgi Igaunijā (60%) un Lietuvā (64%).
• 76% no Latvijas strādājošajiem ir atbildējuši apstiprinoši, ka vismaz vienu no apmācību aktivitātēm pilnībā vai daļēji apmaksāja darba devējs vai arī apmācības tika organizētas darba laikā. Igaunijā 88% ir atbildējuši apstiprinoši, Lietuvā 79%. Visvairāk darba devēji ir iesaistījušies darbinieku apmācībā Norvēģijā (89%), Igaunijā un Somijā – (87%), vismazāk Grieķijā un Spānijā – (59%).
• Atbildot uz jautājumu Vai vismaz viena no formālās vai neformālās izglītības aktivitātēm bija digitālo prasmju apguve, kuras ir nepieciešamas darbam? Latvija ierindojas zem Eiropas valstu vidējā.
• 51% no strādājošajiem Latvijā, kuri apguva digitālās prasmes, piedalījās apmācībās īsāku laika periodu par nedēļu, vidēji ES-27 49% strādājošo atbildēja apstiprinoši, ka ir piedalījušies apmācībās mazāk nekā nedēļu, visvairāk tādu bija Portugālē (56%), vismazāk Dānijā (38%).
• Savukārt 73% no Latvijas strādājošajiem ir atbildējuši apstiprinoši, ka vismaz viena no apmācību aktivitātēm ir notikusi tiešsaistē, tas ir vairāk nekā vidēji Eiropā, visvairāk tādu gadījumu, kad apmācības ir notikušas tiešsaistē ir bijis Īrijā (80%) un Somijā (77%), vismazāk Francijā – (44%) un Polijā – (50%).
Ar pētījumu var iepazīties šeit: https://www.cedefop.europa.eu/en/publications/3092
Linda Romele,
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība