4. IMK pārvaldības un administrēšanas modelis
4.1. Pakalpojuma partneru kartējums
IMK pārvaldītu un uzraudzītu valde, kurā pēc paritātes principa tiktu iesaistītas trīs puses – 2 darba ņēmēju pārstāvji, 2 darba devēju pārstāvji un 2 valdības puses pārstāvji. Valde sanāktu kopā ne retāk kā reizi divos mēnešos. Tā būtu augstākā institucionālā platforma. Valde arī sniegtu atskaiti par paveikto un problēmām Cilvēkkapitāla attīstības padomei un Apvienotajai pieaugušo izglītības koordinācijas komisija (APIKK). Ne retāk kā reizi pusgadā valde sagatavotu risku analīzi un priekšlikumus risku mazināšanai.
Nākamais solis būtu izveidot:
Projekta pieaugušo apmācību izvērtēšanas un piešķiršanas administrāciju, kurā pēc paritātes principa tiktu algoti 6 darbinieki – 2 darba ņēmēju pārstāvji, 2 darba devēju pārstāvji un 2 valdības puses pārstāvji. Viņu uzdevums būtu administrēt pilotprojektu, kas ietver:
• Izstrādāt atbalsta piešķiršanas kritērijus, nosacījumus personai atbalsta saņemšanai, un personu atlases kritērijus pilotprojektam
• Izskatīt prasmju pārvaldības platformā saņemtos pieteikumus, izvērtēt atbilstību atbalsta piešķiršanas kritērijiem
• Lemt par atbalsta piešķiršanu, paziņojot par lēmumu prasmju pārvaldības platformā
• Izstrādāt prasmju pārvaldības platformas pārveides tehnisko specifikāciju
• Veikt datu analīzi un informēt par rezultātiem valdi
• Sekot līdzi prasmju pārvaldības platformā reģistrēto lietotāju līdzekļu izlietojumam, ģenerēt elektroniskus atgādinājumus par virtuālās naudas atlikumu prasmju pārvaldības platformā
• Lemt par personu tālākvirzīšanas risinājumiem, elektroniski sniedzot informāciju par tālākizglītības risinājumiem un nosacījumiem, gadījumā, ja konta atlikums nesedz pilnu apmācību kursu
• Slēgt personas kontu prasmju pārvaldības platformā, ja persona nav ievērojusi nosacījumus atbalsta saņemšanai
• Organizēt un īstenot sabiedrības informēšanas stratēģiju par pieteikšanos individuālo mācību kontu pilotprojektam
• Izveidot koordinējošo komiteju/-as, kuras nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp galvenajām iesaistītajām pusēm individuālo mācību kontu pārvaldībā, noteikt tās darbības principus
• Definēt un sekot līdzi kvalitātes kritērijiem, izvirzīt sasniedzamus mērķus
Projekta apmācību piedāvājumu un atlases administrācija, kurā tiktu algoti 2-3 eksperti ar pieredzi apmācību organizēšanā un/ vai vadīšanā. Ekspertu uzdevums būtu administrēt pilotprojektu no apmācību ievades prasmju pārvaldības platformā puses, kas ietver:
• Kritēriju izstrāde apmācību uzņēmumu dalībai IMK pilotprojektā
• Pārbaudīt apmācību uzņēmumus pēc noteiktiem kritērijiem (darbības pieredze, nav nodokļu parādu utt.)
• Slēgt līgumus ar apmācību uzņēmumiem par izglītības programmu un apmācību kursu pievienošanu prasmju pārvaldības platformā
• Sekot līdzi līgumu izpildei un apkopot statistiku par izglītības programmu un apmācību kursu piedāvājumu/ pieprasījumu
Galvenā atbildība būtu jāuzņemas Izglītības un zinātnes ministrijai kā atbildīgai par izglītības politikas attīstību un virzību Latvijā (atbildība primāri gulstas uz tā pleciem, kurš ir iniciējis konkrēto pasākumu) - OECD, 2019. Individual Learning Accounts Panacea or Pandora's Box? Pieejams šeit: https://doi.org/10.1787/203b21a8-en. Nākamā atbildības loma jāuzņemas Valsts izglītības attīstības aģentūrai kā finansējuma saņēmējai un atbildīgai par projekta tiesu ieviešanu un īstenošanu.
Būtiski ir nodrošināt apmācības pietiekami augstā kvalitātē, tāpēc kā partneris būtu piesaistāms Valsts Izglītības kvalitātes dienests vai arī izveidota speciāla kvalitātes kontroles komiteja, kuras uzdevums būtu izstrādāt kvalitātes kritērijus mācību nodrošinājumam un pilotprojekta ietvaros izlases veidā pārbaudīt ne tikai apmācību uzņēmumu/ izglītības iestāžu apmācību kursu kvalitāti, bet arī izlases veidā monitorēt pieaugušo mācību delta sasniegumus, t.i., novērtēt zināšanas pirms apmācību kursiem un pēc tam. Tai pat laikā IMK sistēmai būtu jānodrošina darbības autonomija, vienlaikus ievērojot “darba devēju” principu, t.i., nodrošināt, ka IMK nemazina darba devēju lomu savu darbinieku izglītošanā, līdz ar to būtu nosakāms, ka pilotprojekts paredz īstenot tās mācības, kuras pēc likumdošanas nav jāveic darba ņēmējam un/ vai darba devējam obligāti.
Iespējams būtu jāapsver iespēja iesaistīt Nodarbinātības valsts aģentūru vai sociālos dienestus, jo IMK primāri būtu jāattiecina uz iedzīvotājiem ar zemām digitālajām prasmēm, tostarp ilgstošie bezdarbnieki un/ vai strādājošie ar zemām prasmēm. Nereti pieaugušie ar zemām prasmēm nezina kādas apmācības viņiem būtu nepieciešamas. Taču pieejai šai mērķauditorijai jābūt citādai nekā tas ir darbā ar pieaugušajiem ar augstām prasmēm, jo lielākoties pieaugušie ar augstām prasmēm paši iesaistās mācībās. Pretējā gadījumā var palielināties plaisa starp pieaugušajiem ar augstām prasmēm un tiem, kuru prasmes ir zemas.
4.2. Normatīvā bāze
Lai īstenotu un administrētu IMK prasmju pārvaldības platformu, būtu nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par IMK prasmju pārvaldības platformas pārveidi, ietverot šādus punktus:
• Vispārīgie jautājumi
• Lietotāja pieejas nosacījumi
• Reģistrācija elektroniskās deklarēšanas sistēmā, izmantojot elektronisko autentifikāciju
• Informācija par lietotāju, kura jāievada IMK prasmju pārvaldības platformā
• Virtuālā finansējuma piešķiršanas nosacījumi, tā apmērs
• Virtuālā finansējuma piešķīruma lietošanas nosacījumi
• Pieejas anulēšanas gadījumu atruna
• Viena virtuālā finansējuma piešķīruma derīguma termiņš, pāreja uz nākamo periodu (kalendārais gads vai gads kopš pieslēgšanas prasmju pārvaldības platformai)
• Mācību pakalpojumu sniedzēju pievienošanās IMK prasmju pārvaldības platformai
• Mācību pakalpojumu sniedzēju piedāvātās izglītības programmas un apmācību kursi, dokumenta veids par dalību mācībās (t.sk. mikroapliecinājumi)
• Lietotāja un mācību pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi
Lai nostiprinātu normatīvo regulējumu attiecībā uz pieaugušo izglītību, ir nepieciešams izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā (MK) apstiprināšanai likumu par pieaugušo izglītību. Iespējams, tas būtu viens no SAM 2.3.1.4.i. investīciju "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" projekta uzdevumiem. Likums noteiktu pieaugušo tiesības un pienākumus, kā arī darba devēju atbildību iesaistīt apmācībās darba ņēmējus, valstij uzņemoties koordinēšanas un administrēšanas vadītāja lomu.
Prasmju jeb apmācību fondi ļauj ātri reaģēt uz prasmju pieprasījumu un dod iespēju darba ņēmējiem apgūt nepieciešamās prasmes, IMK pēc būtības ir līdzīgs instruments. Itālija ir viens no piemēriem, kur ir izveidoti šādi prasmju fondi. Lai prasmju fondi, t.sk. IMK veiksmīgi pastāvētu un darbotos, ir jāizpildās vairākiem nosacījumiem - Ziderman A., 2016. Funding Mechanisms for Financing Vocational Training: An Analytical Framework. Institute of labour Economics, Policy Paper No 110 https://www.iza.org/publications/pp/110/funding-mechanisms-for-financing... :
Ieinteresēto personu līdzdalība/īpašumattiecības. Nodrošināt būtisku un atbilstošu valdes pārstāvību ar lielāko/ietekmīgāko spēlētāju līdzdalību, īpaši tas attiecas uz valsts puses pārstāvjiem
Autonomija un kontrole. Nodrošināt IMK pārvaldības valdes lēmumu pieņemšanas autonomiju un kontroli pār budžeta/līdzekļu izlietojumu
Ienākumu drošība/nodrošinājums . Nodrošināt pietiekamus, ilgtspējīgus un stabilus ienākumus IMK, diversificēt ienākumu avotus (teorētiski ir jābūt daudzveidīgiem avotiem)
Aktivitātes (un izmaksas) tikai nacionālajām apmācību vajadzībām. Nodrošināt mērķtiecīgu IMK politikas īstenošanu un līdzekļu izlietojumu atbilstoši noteiktajām nacionālajām apmācību vajadzībām, izvairīties no ārvalstu ietekmes/aktivitātēm, t.sk. mācību aktivitātēm .
Izvairīšanās no mācību pakalpojumu sniedzēja ietekmes un lomas . Ierobežot subsīdijas un atvieglojumus mācību centriem, ja mācības pārvalda (un finansē) IMK, lai nekavētu virzību uz atvērtu, konkurētspējīgu apmācības sistēmu.
Lēmumu pieņemšanas caurskatāmība. Lēmumu pieņemšanas procesam (īpaši attiecībā uz finansējuma plūsmu, izlietojumu) jābūt atvērtam un caurspīdīgam.
4.3. Personas datu aizsardzība, datu izmantošana
Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, pieeja IMK būs individualizēta, izmantojot pieslēgumu latvija.lv vai autentificējoties caur kādu no Latvijas komercbankām (AS Swedbank, AS SEB banka, AS Citadele banka, Luminor Bank AS Latvijas filiāle, AS Rietumu banka, AS LBP Bank, AS BluOr banka, AS Industra Bank, AS Reģionālā investīciju banka). Katram indivīdam reģistrējoties IMK prasmju pārvaldības platformā, automātiski tiks piešķirtas x virtuālās naudas vienības, kuras varēs iztērēt gada laikā pie kāda no izglītības pakalpojuma sniedzēja.
Ziņojumā teikts, ka: “Apstrādājot projekta dalībnieku personas datus tiks ievēroti normatīvo aktu par personas datu aizsardzību un apstrādi noteiktie ierobežojumi.”
Dati par personu dalību IMK tiks izmantoti statistikas nolūkos, lai apkopotu un analizētu tendences un sasniedzamo rezultātu progresu. Lai arī pilotprojektā piedalīsies 3 500 dalībnieki, tas būtiski neietekmēs kopējo Latvijas statistiku attiecībā uz pieaugušo iesaisti izglītībā. Lielākoties dati tiks izmantoti par 3 500 personu dalību pilotprojektā, par viņu profilu tiktāl cik to pieļauj personas datu aizsardzība. Dati tiks apkopoti, neizpaužot dalībnieku vārdu, uzvārdu. Būtiski akcentēt, ka dati par 3 500 tiks analizēti pirms mācību uzsākšanas un sešus mēnešu pēc mācību beigšanas, lai varētu novērtēt IMK ietekmi uz dalībnieku sociāli ekonomisko situāciju. Attiecīgi jāparedz, ka projekts beigsies sešus mēnešus pēc pēdējā dalībnieka dalības pilotprojektā.
Papildus iepriekš minētajam, tiks analizēts personu sniegums un dalības IMK rezultāti pirms mācībām un sešus mēnešus pēc tam. Lai iegūtu datus par personas nodarbinātību un citiem rādītājiem sešus mēnešus pēc tam, tiks izstrādāta speciāla anketa par personas sociālo un ekonomisko situāciju, pieņemot, ka projekts var sniegt personai arī nemateriālus ieguvumus. Līgums ar personu par dalību IMK pilotprojektā ietvers atsauci uz anketu un personas gatavību sniegt ziņas par nodarbinātību un citiem rādītājiem, saglabājot konfidencialitāti. Aptaujas dati būs anonīmi, t.i., aizpildot anketu tiešsaistē, nebūs jānorāda vārds, uzvārds vai citi personu identificējami dati.
4.4. Kvalifikācijas, mikroapliecinājumi, apliecinājumi (nozaru, starptautiskie)
Ziņojumā teikts, ka: “IMK ieviešanai ES Padomes ieteikums rosina veidot veicinošu atbalsta pasākumu ietvaru, kas sekmē individuālo tiesību uz mācībām efektīvu īstenošanu”, tostarp “mudināt formālās izglītības un neformālo mācību iespēju nodrošinātājus izstrādāt un paplašināt savu piedāvājumu, pamatojoties uz identificētajām vajadzībām, tostarp nodrošinot mikroapliecinājumus saskaņā ar ES Padomes ieteikumu par mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbinātībā”, tostarp “veicināt savu valsts reģistru atvēršanu tādu mācību iespēju iekļaušanai, kuras piedāvā pakalpojumu sniedzēji citās valstīs”.
Individuālo mācību kontu sākotnējais Ietekmes novērtējums ir izgaismojis divas pamatproblēmas: pirmkārt, pieaugušie saņem nepietiekamu finansējumu, t.sk. tas attiecas arī uz tādiem šķēršļiem kā laiks mācībām, otra problēma ir saistīta ar nepietiekamu strādājošo motivāciju mācīties.
Eiropas Komisija ir noteikusi, ka mikroapliecinājumu ieviešanas termiņš ir 2025.gads. Mikroapliecinājumu ieviešana neparedz jaunu sistēmu radīšanu, drīzāk izmantot jau esošos instrumentus, lai padarītu izglītību pieejamāku visiem. Mikroapliecinājumi neaizvieto profesionālās kvalifikācijas. Mikroapliecinājumi un individuālie mācību konti papildina viens otru, jo pirmais vairāk ir satura jautājums, savukārt otrs ir sistēma kā pēc iespējas efektīvāk pielietot piedāvāto saturu. Mikroapliecinājumi nozīmē “daļu no zināšanām, kuras izglītojamais ir apguvis pēc neliela apjoma mācībām”.
2022. gada 16. jūnijā Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma Ieteikumu par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā. Ieteikumā ir sniegti pamatelementi, ieskaitot definīciju, standarta elementus mikroapliecinājumu aprakstīšanai un mikroapliecinājumu izstrādes un izdošanas principus.
Lai saņemtu apliecinājumu, pastāv dažādi veidi. Vairākas asociācijas izdod savus apliecinājumus, piemēram, Latvijas Ārstu biedrība sertificē ārstniecības personas, Latvijas Veterinārārstu biedrība organizē veterināro zāļu izplatīšanas sertifikāciju utt.
Ja personai ir apmācību vai darba pieredze, taču trūkst apliecinājuma par prasmēm, tas var atzīt, ja valstī ir noteikta kārtība kā persona var atzīt savas prasmes. Prasmju atzīšana var ietvert gan intervijas, gan testus un praktiskā darba piemēru demonstrēšanu.
Runājot par digitālajām prasmēm, jānošķir trīs līmeņi:
1. Digitālās prasmes (digitālā pratība, digitālā mācīšanās, digitālā sadarbošanās, digitālā ētika).
2. Programmatūras lietošana un attīstīšana (programmēšanas pratība, datu analīze un statistika, skaitļošanas un algoritmiskā domāšana).
3. Izpratne par digitālajām sistēmām (datu pratība, viedās sistēmas, kiberdrošības pratība, tehnoloģiju tulkošana un iespējošana).
Tests var ietvert gan atvērtus, gan slēgta tipa jautājumus ar piedāvātiem atbilžu variantiem, piemēram:
Kuram no šiem ir maksimālā ietilpība:
A. 32 KB
B. 16 MB
C. 8 GB
D. Nevienam no minētajiem
Eiropas Komisija ir izveidojusi rīku, lai ikviens interesents varētu pārbaudīt savas digitālās prasmes un noslēgumā saņemt novērtējumu ar paskaidrojumiem. Taču ar to nepietiek, novērtējums sniegs informāciju par iespējām uzlabot savas digitālās prasmes - https://europa.eu/europass/en/europass-tools/test-your-digital-skills. Digitālās kompetences ietvars (DigComp) nodrošina kopēju izpratni, kas ir digitālā kompetence. DigComp identificē digitālo kompetenci 5 jomās un 21 specifiskās kompetencēs - https://joint-research-centre.ec.europa.eu/digcomp_en .
Informācija un datu pratība – formulēt informācijas vajadzības, atrast un iegūt digitālos datus, informāciju un saturu. Spriest par avota un tā satura atbilstību. Uzglabāt, pārvaldīt un sakārtot digitālos datus, informāciju un saturu
Komunikācija un sadarbība – sazināties un sadarboties, izmantojot digitālās tehnoloģijas, vienlaikus apzinoties kultūras un paaudžu daudzveidību. Piedalīties sabiedrībā, izmantojot publiskos un privātos digitālos pakalpojumus un līdzdalības pilsonību. Pārvaldīt savu digitālo klātbūtni, identitāti un reputāciju.
Digitālā satura radīšana – izveidot un rediģēt digitālo saturu. Uzlabot un integrēt informāciju un saturu esošajā zināšanu kopumā, vienlaikus izprotot, kā ir jāpiemēro autortiesības un licences. Prast dot saprotamus norādījumus datorsistēmai.
Drošība – aizsargāt ierīces, saturu, personas datus un privātumu digitālajā vidē. Aizsargāt fizisko un psiholoģisko veselību un apzināt digitālās tehnoloģijas sociālajai labklājībai un sociālajai integrācijai. Apzināties digitālo tehnoloģiju un to izmantošanas ietekmi uz vidi.
Problēmu risināšana – identificēt vajadzības un problēmas un risināt konceptuālas problēmas un problēmsituācijas digitālajā vidē. Izmantot digitālos rīkus procesu un produktu jauninājumiem. Sekot līdzi digitālajai attīstībai.
Attiecībā uz digitālajām prasmēm un to pārbaudi var izmantot arī atvērtus jautājumus https://jobs.iqvia.com/7-skills-to-future-proof-your-career :
1. Pazīsti sevi – precīzi izproti savas iespējas, stiprās un vājās puses attiecībā pret citiem. Tas nozīmē izprast savas aizraušanās un to, kas sniedz jums personisku gandarījumu, lai jūs varētu pieņemt efektīvus lēmumus par karjeru.
Jautājums: cik pārliecinoši jūs varat izskaidrot savas darba intereses, virzītājspēkus/ motivatorus un jomas, kurās jūs sniedzat pievienoto vērtību?
2. Atklājiet sevi – vēlmi un spēju uzņemties izaicinošus uzdevumus, redzot nepārtrauktas mācīšanās un attīstības ilgtermiņa ietekmi, kā arī zinātkāri un atvērtību riskēt. Ir viegli “iestrēgt uz vietas”, it īpaši, ja kādu laiku esat bijis tajā pašā lomā; uzņēmumam ir vajadzīga pārliecība un iedrošinājums izmēģināt jaunas lietas.
Jautājums: Cik regulāri jūs izkāpjat no savas komforta zonas, lai apgūtu jaunas prasmes vai pieredzi?
3. Pielāgošanās pārmaiņām — spēja mainīt savu pieeju, saskaroties ar mainīgām prasībām vai mainīgu darba vidi. Tas ir saistīts arī ar noturību un spēju pārvaldīt slodzi un jaunās prasības.
Jautājums: Vai jūsu prasmes vai personiskās īpašības ļauj jums pielāgoties jaunām situācijām un vajadzības gadījumā mainīties?
4. Atrodi iespējas – spēja noteikt un radīt sev darba iespējas. Tas tiek attīstīts, aktīvi izpētot iespējas sev apkārt; sekojot līdzi uzņēmuma attīstībai, apzināties jaunās vajadzības un pārliecināties, ka “esat cilvēku prātā”, kad rodas īstā iespēja.
Jautājums: Vai jūs identificējat un/ vai radāt sev profesionālās izaugsmes iespējas?
5. Veidojiet sociālo tīklu — veidojiet attiecības ar citiem līdzcilvēkiem sociālajam un profesionālajam atbalstam. Jūsu attiecību stiprums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina apmierinātību ar karjeru un panākumus. Galvenā efektīvas karjeras vadības joma ir attiecību veidošana, izmantojot sarunas.
Jautājums: Vai jums ir mentors vai sociāls tīkls, kas sniedz jums atbalstu, padomu un iedrošinājumu?
6. Veidojiet savu zīmolu — veidojiet aktīvu un redzamu reputāciju savā organizācijā un ārpus tās. Balstoties uz “zīmola” mārketinga koncepciju, tas mudina jūs skaidri saprast, kā vēlaties, lai citi jūs uztver un ko jūs piedāvājat. Šī prasme apliecina, ka ikvienam ir profesionāls zīmols, kas ietekmē viņu piekļuvi iespējām.
Jautājums: Vai esat izveidojis savu personīgo zīmolu un vai jūsu (iekšējā un ārējā) reputācija atspoguļo jūsu spējas, zināšanas un pieredzi?
7. Pārdomājiet un plānojiet – regulāri apstājieties, lai novērtētu, kas darbojas un kas ne, lai jūs varētu izveidot plānu nākotnei. Noteikti veltiet laiku, lai pārdomātu savus mērķus, noteiktu attīstības prioritātes un identificētu prasmes un pieredzi, kas jums nepieciešama, lai attīstītos.
Jautājums: cik regulāri jūs atlicināt laiku, lai pārdomātu apgūto, iezīmētu prasmes ilgtermiņa panākumiem un plānotu izaugsmes iespējas?
Iespējams nākotnē būtu skatāms jautājums kā savienot IMK ar citiem instrumentiem, kā, piemēram, Nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru, Europass, kas veicinātu gan kvalitāti, gan caurskatāmību un veicinātu zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu.
4.5. Prasmju atzīšana
Ārpus formālās izglītības sistēmas var novērtēt un atzīt apgūtās profesionālās kompetences un prasmes. Prasmju un kompetenču atzīšana ir viens no veidiem kā iegūt kvalifikāciju.
Vispirms ir jāidentificē prasmes. Prasmju identificēšana ir vienkārša, ja datu bāze vai sociālais tīkls piedāvā gatavus risinājumus vai prasmju sarakstu, no kura ir tikai jāizvēlas. Taču personīgā konta veidošana jeb sava dosjē veidošana tomēr ir komplicētāks process un visticamāk, ka darba devējs vēlētos, lai darbinieka uzrādītās prasmes tiktu apliecinātas nevis izvēloties no piedāvātā “groza” labākās, bet patiešām atbilstošas potenciālā darbinieka spējām.
Viena no atpazīstamākajām un populārākajām prasmju datubāzēm ir sociālā tīkla LinkedIn sadaļa Featured Skills & Endorsements, kur katrs LinkedIn dalībnieks var atzīmēt savas prasmes, savukārt citi var tās apstiprināt, taču tā nav oficiāla atzīšana. IMK gadījumā studējošais, kurš vēlas, lai atzītu tā iepriekšējā izglītībā sasniegtos studiju rezultātus, iesniegumam universitātē vai koledžā pievieno akadēmisko izziņu, apliecības vai diplomu ar pielikumu kopijām par nokārtotajiem apmācību kuriem. Būtiski pirms IMK dalībnieks izvēlas izglītības programmu vai apmācību kursus, noskaidro vai mācību iestāde izsniegs valsts atzītu izglītības dokumentu.
Pretendenta, kurš vēlas atzīt iegūtās zināšanas, prasmes, vispirms būtu jāsāk ar deleģējuma saņemšanu no Izglītības iestādes vai eksaminācijas centra. Tam seko Informācijas par profesionālās kompetences novērtēšanu sagatavošana un publiskošana, tālāk notiek Procesa plānošana un kvalitātes nodrošināšana, tiek sniegtas konsultācijas un atbalsts pretendentiem, Pretendents iesniedz iesniegumu IKVD un veic maksājumu atbilstoši IKVD cenrādim. Tam seko profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises nodrošināšana un Profesionālās kvalifikācijas eksāmena organizēšana un dokumenta izsniegšana. Noslēgumā seko Informācija par rezultatīvajiem rādītājiem.
Normatīvajos aktos tiešā veidā nav noteiktas prasības attiecībā uz pretendenta iepriekšējo izglītību, nodarbinātību vai vecumu. Nav noteiktas arī prasības pretendentam par profesionālās kompetences apliecināšanu ar iepriekšējo darba pieredzi un nodarbinātību, tādēļ nav pamata tādas izvirzīt - Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana. Valsts izglītības attīstības aģetūra, 2015. Pieejams šeit: https://www.ikvd.gov.lv/lv/media/1098/download?attachment.
Digitālās prasmes, apgūtas darba vietā vai apmācību kursos, var atzīt tāpat kā jebkuru citu iepriekšējo darba pieredzi. Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi nosaka rezultātu atzīšanu pielīdzināmu kursiem augstskolā vai koledžā.
Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos. IMK var un vajadzētu izmantot arī iepriekšējās izglītības apstiprināšanai un atzīšanai, un tam ir jābūt cieši saistītiem ar pieaugušā portfolio. Taču izvēloties mācības un veidojot to piedāvājumu, stingri būtu jānodala profesionālās mācības no t.s. “mīksto” prasmju piedāvājuma. Jāņem vērā, ka formālā izglītība netiktu tālāk attīstīta uz neformālās izglītības rēķina.
7. Pieaugušo iesaiste un mācīšanās motivācija
7.1. Iesaistes veicināšanas pasākumi
Mērķa grupas lielums un indivīda tiesības izvēlēties apmācību iespējas, ņemot vērā, ka IMK mērķis ir nodrošināt visus ekonomiski aktīvos iedzīvotājus ar mācību tiesībām personificētu kontu veidā. Mācību finansiālais novērtējums atbilst katra indivīda vajadzībām un atļauj katram indivīdam brīvi izvēlēties starp izglītotājiem, kuri ir atzīti un novērtēti ar atbilstošo dokumentāciju no valsts puses, lai tie varētu sniegt pakalpojums.
2020.gada maijā tika pabeigts darbs pie pētījuma “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums” (identifikācijas numurs: FM2019/48 (TP IZV)) (turpmāk – pētījums), kuru veica nodibinājums “Baltic Institute of Social Sciences” pēc Finanšu ministrijas pasūtījuma - Baltic Institute of Social Sciences, 2020. “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”, pieejams šeit: https://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/BISS_zinojums_... . Lai arī motivācija iesaistīties mācībās ir pētīta tikai pieaugušajiem ar zemu kvalifikāciju, tomēr dati atspoguļo kopējo tendenci. Pētījumā lielākā daļa uzskata, ka pārvalda savas mācību vajadzības, par ko liecina augstais piekrišanas atbilžu īpatsvars izteikumam “es pats varu izvēlēties, vai man mācīties vai nē”, kuram pilnīgi piekrīt 42% un drīzāk piekrīt 41% aptaujāto. Pēc pētnieku domām, rezultāts vērtējams kritiski, ņemot vērā, pirmkārt, piekrišanas atbilžu īpatsvaru uz citiem izteikumiem (sk. turpinājumā) un, otrkārt, ārvalstu ekspertu pieredzi, ka pieaugušie ar zemām prasmēm nespēj vai nevēlas atzīt savu prasmju trūkumus un attiecīgi – apzināties mācību vajadzības. Nodarbinātie pieaugušie ar zemu kvalifikāciju biežāks piekrītošo atbilžu īpatsvars izteikumā “mācības man dotu iespēju uzzināt kaut ko jaunu”, salīdzinot ar tādiem konkrētiem izteikumiem kā “mācības man dotu iespēju iegūt darbam nepieciešamās zināšanas”. Līdz ar to nodarbinātie pieaugušie ar zemu kvalifikāciju priekšroku dotu neformālās izglītības vai profesionālās pilnveides apmācību kursiem, kuriem nav tieša saistība ar veicamo darbu. Tas paver iespēju iesaistīt nodarbinātos pieaugušos profesionālās tālākizglītības programmā saistībā ar pārkvalifikāciju. It sevišķi ņemot vērā, ka apgalvojumam “mācības man dotu iespēju uzzināt kaut ko jaunu” visbiežāk piekrīt 25-44 gadus veci nodarbinātie ar zemu kvalifikāciju.
Potenciālie tiešie ieguvumi, t.i., iespēja nopelnīt vairāk, nedaudz vairāk kā pusē gadījumu tiek saistīti ar iesaistīšanos mācībās, tā apgalvojumam “mācības dotu man iespēju nopelnīt vairāk” piekrīt un drīzāk piekrīt vairāk nekā puse aptaujāto (63%) – nodarbinātie pieaugušie ar zemu kvalifikāciju, tas gan neattiecas uz pieaugušajiem ar augstāko izglītību. Vecumu kā mācību šķērsli biežāk saredz gados vecāki nodarbinātie, t.i., nodarbinātie biežāk piekrīt un drīzāk piekrīt apgalvojumam līdz ar vecumu.
Mācību iespējas meklējošo un mācības uzsākošo personu motivācija jeb galvenie mācību iemesli visbiežāk bija šādi (atbilžu sadalījums, %): Lai uzlabotu zināšanas/ prasmes par to, kas mani interesē (44,8%), Lai iegūtu ikdienas dzīvē noderīgas zināšanas/ prasmes (40,5%), Lai uzlabotu karjeras iespējas (31%) u.c. Starp iemesliem, kāpēc nodarbinātie pieaugušie ar zemu kvalifikāciju negāja mācīties, lai gan meklēja informāciju par mācību iespējām, visbiežāk tika nosaukti trīs iemesli – pietiekama apmēra naudas trūkums (32%), nespēja atvēlēt mācībām nepieciešamo laiku (30%) un piemērotu kursu vai mācību pasākumu trūkums (26%). 55% aptaujāto norādīja, ka viņus mudinātu iespēja nopelnīt vairāk, un vēl 51% norādīja, ka nozīmīga ir iespēja mācīties par brīvu. Apkopojot iepriekš rakstīto, varam secināt, ka iesaistes veicināšanas pasākumiem jābūt mērķētiem pēc izglītības un vecuma. Nodarbinātos ar zemu kvalifikāciju visbiežāk interesē mācības, kuru rezultātā būtu iespēja nopelnīt vairāk, līdz ar to, vēstījumam par mācību ieguvumiem jāietver arī monetārais aspekts. To arī apliecina statistika, pieaugot izglītības līmenim, pieaug arī darba samaksa. Lai arī individuālo mācību kontu gadījumā runa ir par profesionālās tālākizglītības programmām, arī to apguve var rezultēties kā darba samaksas pieaugums.
Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016.gadā (pēdējie pieejamie dati) 66,8% pieaugušo nevēlas mācīties, t.i., motivācija iesaistīties mācībās ir zema -Eurostat, 2016. Population not participating in education or training by main reason and sex. Online data code: TRNG_AES_195__custom_7630667. Pētījumā tika secināts, ka: “Viens no būtiskākajiem vājās motivācijas iemesliem ir neizpratne par ilgtermiņa ieguvumu no izglītības mūža garumā nodarbinātības kontekstā. Šai grupai ir raksturīgi sagaidīt tūlītējus ieguvumus no iesaistes mācībās, kas izpaužas atalgojuma pieaugumā, taču pētījuma rezultāti uzrāda, ka lielākajā daļā gadījumu šāda ieguvuma nav. Savukārt ieguvumi ir novērojami tādos rādītājos kā darba produktivitāte un darba uzdevumu daudzveidība. Turklāt šī grupa neapzinās, ka sabiedrībā notiek nodarbinātības paradigmas maiņa, atbilstoši kurai nav iespējams sekmīgi iekļauties darba tirgū visas dzīves garumā, balstoties tikai uz sākotnējo izglītību. Tas arī izskaidro apstākli, kāpēc šīs grupas motivēšanai nav pietiekami ar ārējiem atbalsta instrumentiem (daļā gadījumu tie pat nav nepieciešami un netiek izmantoti), daudz būtiskāk ir veidot nodarbināto iekšējo motivāciju. Vienlaikus kā šis, tā citi pētījumi par līdzīgām mērķa grupām, piemēram, ilgstošajiem bezdarbniekiem, sociālās atstumtības riska grupām, kā arī ārvalstu pētījumi par nodarbināto ar zemu kvalifikāciju situāciju parāda, ka personas atbildība par saviem dzīves apstākļiem, izglītību un nodarbinātības situāciju ir jāapgūst pēc iespējas agrīnākā vispārējās izglītības posmā, bet ne vēlāk kā pēc sākumskolas pabeigšanas.”
Tas nozīmē, ka individuālo mācību kontu gadījumā projekta ieviesējiem būs jāstrādā ar pieaugušajiem, kuru paradumus un vēlmi mācīties būs grūti izpildāms uzdevums, taču tas galvenokārt attiecas tikai uz pieaugušajiem ar zemu kvalifikāciju (ar pamata izglītību un nepabeigtu vidējo izglītību nevēlas mācīties 73,8%, ar augstāko izglītību – 53,1%) - Eurostat, 2016. Population not participating in education or training by main reason and educational attainment level. Online data code: TRNG_AES_197__custom_7630706 .
Pētījumā teikts, ka: “Šādu programmu apguvei noteikti ir nepieciešams arī mācībās iesaistīto finansiālais atbalsts (stipendija), kura mērķis būtu ne tikai motivēt, bet arī tiešām finansiāli atbalstīt, ņemot vērā, ka profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve būtiski samazina personas iespējas gūt ienākumus no darba.”.
Ņemot vērā pieaugušo ar zemu izglītības līmeni iesaistes nepieciešamību, individuālajos mācību kontos būtu jāparedz mācību piedāvājums pamatprasmju un mūžizglītības kompetenču apguvei – digitālās kompetences visos līmeņos, daudzvalodu kompetenci (profesionālās svešvalodas zināšanas) un sociālo kompetenci.
Pētījumā viens no priekšlikumiem ir mācību stipendijas piešķiršana kā vispārējo motivāciju sekmējošu instrumentu, bet jo īpaši tiem, kuriem ir zemi ienākumi. Ienākumu līmeņa noteikšanai iespējams izmantot dažādus rādītājus, t.sk. maznodrošinātas personas ienākumu līmenis (501 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā), trūcīgas personas ienākumu līmenis (313 EUR pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā), valstī noteiktās minimālās algas apmērs (2023. gadā – 620 EUR) vai valstī noteiktais garantētā minimālā ienākuma slieksnis, kas 2023. gadā pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā bija 125 EUR.
Pētījuma viens no ieteikumiem ir diferencēt mācību stipendijas piešķiršanu, t.sk. dēļ finanšu resursu ierobežojumiem, prioritāri piešķirot tiem nodarbinātajiem pieaugušajiem, kas atbilst, piemēram, šādiem kritērijiem: apgūst profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, apgūst izglītības programmas noteiktās (saskaņā ar darba tirgus prognozēm īpaši atbalstāmās) nozarēs, apgūst izglītības programmas konkrētu (saskaņā ar darba tirgus prognozēm īpaši atbalstāmu) profesionālo kvalifikāciju iegūšanai, reģionos nodarbinātajiem pieaugušajiem, mazo un vidējo uzņēmumu darbiniekiem u.c. kritērijiem, kas vērsti uz valsts noteikto prioritāro nozaru, kvalifikāciju apgūšanu un to mērķa grupu motivēšanu, kurām ir nozīmīgāki šķēršļi vai zemāka motivācija iesaistīties mācībās. Jānodrošina arī tādi atbalsta pasākumi kā transporta kompensācijas t.sk. reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumi, dienesta viesnīcas pakalpojumi. Nepieciešams būtu nodrošināt psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus.
Nepieciešams būtu nodalīt atbildības sfēras attiecībā uz iedzīvotājiem ar zemu kvalifikāciju, šeit būtu jāsadarbojas ar sociālajiem dienestiem un Nodarbinātības valsts aģentūru.
7.2. Motivācijas modelis
Motivācija būtu jāskata gan no darba ņēmēju puses, gan no uzņēmumu jeb darba devēju puses. Lai motivētu darba devējus iesaistīties individuālo mācību kontu administrēšanā vai uzraudzībā, vispirms jākonstatē, kas ir darba devēju galvenie motivatori jeb kādas prasmes ir nepieciešamas ideālajam darbiniekam, lai darba devējam būtu interese pieņemt darbinieku darbā. Pēc Eurostat datiem 2020.gadā (pēdējais gads, par kuru pieejami dati), vispārējas IT prasmes, lai uzņēmums varētu attīstīties, ir svarīgas 15,5% no visiem uzņēmumiem, profesionālās IT prasmes ir nepieciešamas 8,8% no visiem uzņēmumiem. Prasme strādāt komandā ir nepieciešamas 27,9% uzņēmumu, klientu apkalpošanas prasme ir nepieciešama gandrīz trešdaļai no visiem uzņēmumiem (30,5%), taču visvairāk uzņēmumiem ir nepieciešamas tehniskās, praktiskās jeb saistītas ar darbu prasmes (41,7%). Problēmu risināšanas prasmes ir nepieciešamas 17,3% uzņēmumu. Līdz ar to varam secināt, ka darba devēju motivācija ieguldīt naudu un laiku ir tādās prasmēs, kas ir praktiski pielietojamas darbā, un arī atsevišķās vispārīgās prasmēs, kuras būtu piemērotas vairākiem uzņēmumiem, kā, piemēram, klientu apkalpošanas prasmes.
Skatoties no otras puses, būtiski ir noskaidrot tos iemeslus, kas nav ļāvuši līdz šim piedalīties mācībās, pieņemot, ka, atrisinot iemeslus jeb šķēršļus, darba ņēmējs iesaistītos mācībās. Kaut arī pēdējie pieejamie dati ir par 2016.gadu, varam pieņemt, ka tendences nav mainījušās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem galvenais faktors, kas traucēja piedalīties pieaugušo izglītībā ir saistītas ar finanšu resursiem, t.i., apmācības bija pārāk dārgas, nevarēja atļauties. Tas nozīmē, ka individuālo mācību kontu gadījumā būtu jāsaglabā tāda pati pieeja kā ES Struktūrfondu SAM 8.4.1. projektā "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", kad darba ņēmējs veic līdzmaksājumu ne vairāk kā 10% apmērā no kopējām mācību izmaksām.
Otrs visbiežāk minētais šķērslis ir laika faktors, proti apmācības nevarēja savienot ar darba grafiku (42,4%). Līdz ar to mācību piedāvājumam ir jābūt elastīgam, ņemot vērā, ka daļai ir mērķauditorijas varētu būt maiņu darbs, kad neder mācības, piemēram, tikai vakaros vai tikai sestdienās. Trešais visbiežāk minētais šķērslis ir laika trūkums (30,5%), nespējot savienot mācības ar ģimenes pienākumiem. Starp citiem faktoriem/ šķēršļiem jāmin “Netika piedāvāts piemērots izglītības vai apmācības pasākums” (26,6%) un “Apmācības netika piedāvātas sasniedzamā attālumā” (26,5%). Jāņem vērā, ka gandrīz katrs sestais kā šķērsli ir norādījis darba devēja atbalsta vai sabiedrisko iestāžu atbalsta trūkumu. Tas nozīmē, ka informēšanas stratēģijai jābalstās uz darba devēju motivācijas stiprināšanu, t.sk. norādot būtiskus argumentus ar pierādījumiem kāpēc darba devējam vajadzētu iesaistīties un atbalstīt darba ņēmēju mācības. Individuālie mācību konti ļauj uzņemties atbildību par savu mācīšanās ceļu un karjeru.
Dānijas darba devēji saskata, ka individuālie mācību konti varētu mazināt sociālo partneru lomu, ja tas notiek centralizēti, nevis uz darba koplīgumu pamata. Papildu tam Dānijas darba devēji uzskata, ka profesionālajai tālākizglītībai lielāka loma drīzāk ir uzņēmumu līmenī, nevis indivīda līmenī. Vai profesionālā tālākizglītība būs vairāk fokusēta, ja izvēle tiks izdarīta indivīda līmenī?
Individuālie mācību konti Francijā tika izveidoti 2015. gadā, bet ieviešana uzsākta 2019. gadā. Individuālie mācību konti sniedz reālu autonomiju katram strādājošajam attiecībā uz mācībām. Taču, kā uzsver Francijas darba, nodarbinātības un ekonomikas lietu ministre Élisabeth Borne, izaicinājums bija arī nevienlīdzība jeb atšķirīga piekļuve mācībām. 2016. gadā Francijā profesionālajā tālākizglītībā piedalījās 48% pieaugušo, tas ir vairāk nekā vidēji ES, taču mazkvalificētie darbinieki iesaistījās būtiski mazāk – 22% (vidēji ES – 18%). Secināms, ka tie, kuriem visvairāk nepieciešams, vismazāk bija iesaistīti. Līdz ar to bija nepieciešams universāls instruments, kas būtu pieejams visiem neatkarīgi no darba līguma vai nodarbinātības veida. Atbalsts ir 500 eiro gadā, un katrs var uzkrāt mācību dienas (max. 5000 eiro). Par šo summu nodarbinātais var izvēlēties mācības no kursu kataloga. Individuālie mācību konti darbojas pēc tirgus ekonomikas principa, visu nosaka pieprasījums/ piedāvājums – 20 000 apmācību organizācijas piedāvā 300 000 dažādus kursus.
Individuālo mācību kontu īstenošanai ir vairāki nosacījumi, divi būtiskākie no tiem:
• Kvalitāte, tikai iestādes, kuras atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem, var pieteikties mācībām
• Piekļuve mācībām un lielāks atbalsts mazkvalificētiem darbiniekiem, t.i., mazkvalificētiem darbiniekiem atbalsts Francijas gadījumā ir 800 eiro gadā
Līdz ar to atbalsts mazkvalificētiem darbiniekiem Latvijā varētu būt lielāks. Francijā viena trešdaļa no kursiem ir valodu apguve, IT kursi un autovadītāju kursi.
Otrs individuālo mācību kontu piemērs ir tālu no Eiropas – tā ir Singapūra. Singapūrā sedz mācību izmaksas 50 līdz 90% apmērā, sedz arī virsstundu, ko pieaugušais pavada mācībās, apmaksu. Singapūrā individuālais mācību konts ir mācību kredīts ikvienam pieaugušajiem vecumā virs 25 gadiem, otra daļa no subsīdijas veido uzņēmumu izmaksas darbinieka mācībām. Mērķis ir panākt, ka katrs pieaugušais “pārņem savā īpašumā” tiesības uz mācībām. Programma tika uzsākta 2015. gadā, piešķirot katram pieaugušajam 500 Singapūras dolāru kredītu un atbalstot indivīda izvēlētās mācības, t.sk. programmas COVID-19 laikā. To visu atbalsta MySkillsFuture portāls, vienas pieturas izglītības portāls, sniedzot arī karjeras konsultantu atbalstu, kā arī piedāvājot pašnovērtējuma instrumentus, nozaru un prasmju pārskatus. 2021. gada 4. martā portālā bija pieejami 27 000 kursi. Kredīta beigu termiņš ir 2025. gada 31. decembris. Lai veicinātu strādājošo iesaisti un vēlmi pilnveidot savas prasmes arī vēlākajos mūža gados, pieaugušajiem vecumā no 40 līdz 60 ir pieejams papildu kredīts 500 Singapūras dolāru apmērā, taču par papildus kredītu var izvēlēties tikai noteiktus kursus karjeras izaugsmei. 2020. gadā prasmju kredītu jeb individuālo mācību kontu izmantoja vairāk nekā 188 000 pieaugušo, šim skaitlim pieaugot par 20% salīdzinājumā ar 2019. gadu.
7.3. Informēšanas stratēģija
Informēšanas stratēģija ietver informēšanas un izplatīšanas stratēģiju gan horizontāli (starp sociālajiem un sadarbības partneriem), gan arī vertikāli (Pasūtījuma izpildītājs – klients).
Lai individuālo mācību kontu sistēma darbotos pēc iespējas sekmīgāk, OECD rekomendē izveidot koordinējošas komitejas, kas nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp galvenajām iesaistītajām pusēm individuālo mācību kontu pārvaldībā. Otrs faktors ir saistīts ar iepriekšējo – iesaistīt galvenās puses pārvaldībā, vienlaikus nosakot ierobežojumus to skaitam. Trešais nosacījums būtu izveidot sasaisti un sinhronizāciju starp dažādām informācijas sistēmām un datubāzēm, papildinot kvantitatīvos datus ar kvalitatīvu informāciju. Visbeidzot ir nepieciešams koordinēt individuālo mācību kontu finansējumu – nodrošināt pietiekamus resursus, saskaņotību, kā arī vadīt/kontrolēt izglītības īstenotāju apmācību cenu noteikšanas stratēģiju.
Lai veicinātu pieaugušo līdzdalību PI Nīderlandē, tiek izmantoti dažādi informācijas izplatīšanas veidi: bukleti darba ņēmējiem un darba devējiem par neformālā ceļā gūto prasmju atzīšanu; semināri un konferences, dažādas tikšanās klātienē; tīkla kafejnīcas; reklāmas kampaņas; privāti karjeras konsultācijas punkti; apmācību palīdzības dienesti; organizāciju iekšējie izdevumi (avīzes, žurnāli); karjeras iespēju un konsultācijas centri; īsfilmas sociālajos medijos u.c - Baltic Institute of Social Sciences, 2020. “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”, 192.lpp.. Nīderlandes arodbiedrību federācija nodrošina karjeras konsultāciju punktus visos 35 darba tirgus reģionos. Tāpat iesaistītās puses aicina veicināt mācību kultūru darbavietās, kā vienu no pasākumiem ieviest valsts atbalstītus (projekta), neatkarīgus karjeras konsultantus- Baltic Institute of Social Sciences, 2020. “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”, 194.lpp. .
Pētījumā ir norādīts, ka pastāv vairāki ceļi jeb metodes kā veicināt pieaugušo līdzdalību PI, kā, piemēram, bukleti darba ņēmējiem un darba devējiem par neformālā ceļā gūto prasmju atzīšanu; semināri un konferences, dažādas tikšanās klātienē; tīkla kafejnīcas; reklāmas kampaņas; privāti karjeras konsultācijas punkti; apmācību palīdzības dienesti; organizāciju iekšējie izdevumi (avīzes, žurnāli); karjeras iespēju un konsultācijas centri; īsfilmas sociālajos medijos u.c.
Iespējams tie varētu būt sociālo partneru administrēti karjeras konsultanti, lai mazinātu pieaugušo bailes vai nedrošību no valsts iestādēm. Tie būtu valsts atbalstīti, neatkarīgi karjeras konsultanti- Baltic Institute of Social Sciences, 2020. “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”, 194.lpp..
7.4. Partneru kartējums
Lai veiktu partneru kartējumu, svarīgi ir noteikt sasniedzamos mērķus attiecībā pret esošo valsts politiku un situāciju. IMK projektā ir plānots veikt pilotprojektu, apmācot 3 500 pieaugušos. Tas būtu viens no instrumentiem, kas papildinātu Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam ''Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai'' politikas rezultātu rādītāju sasniegšanu pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, īpatsvara pieaugums no 7,4% 2019.gadā uz 12% 2027.gadā.
Projektam ir 7 (5) konsultatīvie sadarbības partneri:
Valsts izglītības attīstības aģentūra – vadīt Apvienoto pieaugušo izglītības koordinācijas komisiju (APIKK), uzturēt un pārraudzīt prasmju pārvaldības platformu, sniegt informāciju par projekta progresu, analizēt Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Ekonomikas ministrijas un Nozaru ekspertu padomju (NEP) sniegto informāciju par darbaspēka īstermiņa un ilgtermiņa prognozēm, sniegt Padomei priekšlikumus par kvalifikācijām/ izglītības programmām, kuras atvērt IMK platformā.
Izglītības un zinātnes ministrija – projekta pārraudzība, dalība Apvienotajā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā (APIKK).
Labklājības ministrija – dalība APIKK, sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru sniegt informāciju par bezdarba situāciju, vakancēm un īstermiņa prognozēm attiecībā darbaspēka pieprasījumu un to kvalifikāciju.
Ekonomikas ministrija (EM) – dalība APIKK, sniegt pārskatāmu un detalizētu informāciju par darbaspēka pieprasījumu ilgtermiņā, pieprasītajām kvalifikācijāM, sniegt informāciju par EM pārziņā esošo projektu rezultātiem attiecībā uz digitālajām prasmēm.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) – dalība APIKK, sniegt detalizētu informāciju par digitālajām prasmēm, digitālo prasmju indeksu un VARAM pārziņā esošo projektu rezultātiem attiecībā uz digitālajām prasmēm.
Nodarbinātības valsts aģentūra – projektā izstrādāto prasmju pārvaldības platformu perspektīvā būs iespējams izmantot arī bezdarbnieku un darba meklētāju mācībām un uzņēmumu pasūtītu mācību īstenošanai.
Latvijas Darba devēju konfederācija – dalība APIKK, analizēt NEP sniegto informāciju par iztrūkstošajām kvalifikācijām īstermiņā un ilgtermiņā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – dalība APIKK, analizēt VIAA sagatavotos priekšlikumus par tām kvalifikācijām/ izglītības programmām, kurās atvērt IMK platformā.
Lai izglītības programmu piedāvājums IMK prasmju pārvaldības platformā būtu pēc iespējas precīzāks un atbilstošs darba tirgus vajadzībām, VIAA būtu nepieciešams algot datu analītiķi vai līdzīgas profesijas pārstāvi.
7.5. Policy nudgies
Lai sasniegtu pēc iespējas efektīvāku izmaksu izlietojumu, VIAA reizi gadā vai reizi divos gados būtu nepieciešams veikt izmaksu – ieguvumu analīzi un prezentēt rezultātus APIKK.
Izmaksu un ieguvumu modelī jāiekļauj šādi rādītāji:
- IMK prasmju pārvaldības platformas apkalpošanas izmaksas (IT)
- www.macibaspieaugušajiem.lv platformas pielāgošanas izmaksas
- Vienas izglītības programmas izmaksas
- Dalībnieku skaits vienā programmā
- Empīriski aprēķināmie vidējie dalībnieka ieguvumi pēc izglītības programmas apguves x izglītības programmu skaits
- Empīriski aprēķināmie sociālie ieguvumi pēc izglītības programmu apguves
- Projektā iesaistīto cilvēkresursu izmaksas
- Negūtie ienākumi mācību laikā
- Mācību līdzmaksājums
- Darba alga mācību laikā, ja alga tiek saglabāta, tas ir ieguvums, ja netiek saglabāta, tad izmaksas
- Neparedzētie izdevumi
Lai veiktu aprēķinus, nepieciešams par katru dalībnieku uzskaitīt informāciju pirms mācību sākšanās un pēc tām. Tam būtu arī nepieciešams elektroniska datu bāze, pielāgojot IMK prasmju pārvaldības platformu.
6. Atbalsta pakalpojumu nodrošināšana
6.1. Karjeras atbalsts
P
ētījums liecina, ka: “Pieaugušo kā izglītības mērķa grupu vajadzību spektrs ir ļoti plašs, sākot no profesionālajām un karjeras vajadzībām līdz subjektīva rakstura personīgajām vajadzībām.” Tas nozīmē, ka ir nepieciešams karjeras atbalsts, lai primārā vajadzība būtu profesionālās un karjeras vajadzības, nenoliedzot, ka personiskas vajadzības motivē darbiniekus un ļauj tiem pašapliecināties. Ņemot vērā, ka darba vietas maiņa mūsdienās ir bieži sastopama un vēlama parādība, IMK var būt viens no risinājumiem, kas ļautu sekmīgi pārkvalificēties. Svarīgākie soļi izglītības izvēlē un karjeras veidošanā ir karjeras attīstības atbalsts, tāpēc būtu jānodrošina atbalsta pakalpojumi, kuru mērķis būtu piemērot labāko apmācību veidu un izglītības programmu. Tām nav jābūt klātienes konsultācijām, tās varētu notikt attālināti.
Saskaņā ar pētījumu, karjeras atbalsts jeb individuāla konsultācija (39,2%), lai izvēlētos piemērotāko mācību programmu, ir otrs visbiežāk pieminētais atbalsts zemu kvalificēto nodarbināto pieaugušo mācībām projekta ietvaros. Pirmajā vietā ir transporta izdevumu kompensācija. Līdz ar būtu ieteicams iekļauj mācību dalībnieku transporta izdevumus (43,2%) kā attaisnotos izdevumus. Bērnu vai citu ģimenes locekļu pieskatīšanas pakalpojumi ir aktuāli 6,8% (trešais visbiežāk minētais nepieciešamais atbalsts).
OECD izdevuma “Iegūt pareizās prasmes: pieaugušo izglītības sistēmas, kas sagatavo nākotnei” autori uzskata, ka bez pamatzināšanu un prasmju iegūšanas indivīds nevar attīstīt savu potenciālu un iegūt citas prasmes, kas būs nepieciešamas tālākajā viņa dzīvē un karjerā - OECD (2019). Getting Skills Right: Future-Ready Adult Learning Systems, Getting Skills Right, OECD Publishing, Paris, p.22. Pieejams: https://doi.org/10.1787/9789264311756-en sk. 17.10.2023..
Ņemot vērā, ka IMK mērķauditorija ir pieaugušie, to vajadzību spektrs ir ļoti plašs, sākot no profesionālajām un karjeras vajadzībām līdz subjektīva rakstura personīgajām vajadzībām. Pašvaldību dalībniekus kā SAM 8.4.1. nebūtu nepieciešam iesaistīt, jo Karjeras un izglītības izvēles konsultācijas sniedz tikai 19,3% no visiem pašvaldību darbiniekiem izglītības jomā. Salīdzinājumam neformālas sarunas ar iedzīvotājiem veic 60,5% no visiem pašvaldību darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par pieaugušo izglītību (BISS, 2020). Savukārt pašvaldībā īstenotie pasākumi PI jomā laikā no 2016. līdz 2018. gadam karjeras un izglītības izvēles konsultācijas pieaugušajiem nodrošināja 29,4% pašvaldību darbinieki. Salīdzinoši neliela daļa pašvaldību darbinieku veic PI situācijas izpēti.
Taču, aptaujājot mācību iespējas meklējošo un mācības uzsākošo personu motivāciju, starp galvenajiem mācību iemesliem (trešais rezultāts starp atbilžu variantiem) ir uzlabot karjeras iespējas, to kā motivācijas faktoru atzīmēja 31% respondentu. Savukārt analizējot Mācībās iegūto zināšanu vai prasmju ietekmes raksturojums rezultātus, tikai neliela daļa atbildēja, ka gūtas jaunas idejas personīgā biznesa veidošanai (11,8%), jaunas darba vietas atrašana (8,4%) vai paaugstinājums amatā (5,5%). Taču jāņem vērā, ka aptaujājot pieaugušos ar zemu kvalifikāciju pirms mācību uzsākšanas, 42,3% pieaugušo atbildēja, ka viņu mērķis ir uzlabot karjeras iespējas, taču tas nav piepildījies un te būtiska loma ir karjeras konsultantiem, lai mērķi saskanētu ar reālo praksi.
Pētījumā teikts, ka: “Vienlaikus dati rāda, ka pirms pieteikšanās izglītības pasākumiem personām ir nepieciešams pārvarēt dažādus šķēršļus, kuru risināšanai noderīgas būtu karjeras vai cita veida konsultācijas, kas palīdzētu pārvarētu nedrošību tiem nodarbinātajiem, kuri psiholoģiski nejūtas droši.” Tātad karjeras konsultantiem ir jāspēj arī psiholoģiski motivēt pieaugušos.
Kā rāda gan nodarbināto pieaugušo kopumā aptaujas dati, gan SAM 8.4.1. projekta dalībnieku ar zemu kvalifikāciju aptaujas dati, nozīmīgs mācību izvēli ietekmējošs faktors ir iespēja savienot mācības ar darbu, tāpēc mācību organizācijai – nodarbību dienām un laikiem – arī ir svarīga loma. grūtības atrast laiku (savienot darbu ar mācībām) var būt iemesls pārtraukt mācības, teikts pētījumā. Joprojām pastāv situācijas, ka mācību dalībniekam ir jāmaksā par darbu no savas atalgojuma daļas kolēģiem, kas viņu ir aizvietojuši, tādējādi mācību dalībnieks zaudē daļu ikmēneša ienākumus, taču projektā nav paredzēts segt darba devēju izmaksas, tas drīzāk attiecas uz prasmju fondiem, kur šāda izdevumu pozīcija varētu tikt apmaksāta no projekta līdzekļiem.
Latvijas ilgstpējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam nosaka, ka “Iedzīvinot sabiedrībā mūžizglītības kultūru, jāattīsta ikviena cilvēka, īpaši jauniešu, prasmes saskatīt nepieciešamību un izmantot izglītošanās un karjeras veidošanas iespējas visa mūža garumā.”. Kā norādīts pētījumā, lai iesaistītos mācībās un veidotu karjeru, nereti pieaugušajiem ir jāpārver psiholoģiski šķēršļi. Līdz ar to būtu nepieciešamas attiecīga rakstura konsultācijas. Ņemot vērā, ka pieteikšanās mācībām notiek elektroniski, pieaugušie būtu jāuzrunā reģistrēties IMK platformā un saņemt pieeju mācību kontam.
Izstrādājot IMK prasmju pārvaldības platformā, MK noteikumos jāiekļauj atbildes uz šādiem jautājumiem:
• Darba devējs uztraucās, ka es pēc mācībām varētu mainīt darba vietu, jo mācības nebija saistītas ar manu pamatdarbu - Baltic Institute of Social Sciences, 2020. “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”, 168.lpp.
• Apmaksāts darba laiks, kamēr darbinieks mācās
• Apmācību laiks, lielākas grūtības savienot mācības ar darbu ir tad, ja mācības sākās darba dienas vidū
Pieaugušo kā izglītības mērķa grupu vajadzību spektrs ir ļoti plašs, sākot no profesionālajām un karjeras vajadzībām līdz subjektīva rakstura personīgajām vajadzībām. Karjeras atbalstam jābūt nošķirtam no pašvaldību izglītības darbiniekiem, jo pašvaldībā īstenotie pasākumi PI jomā laikā no 2016. līdz 2018. gadam Nodrošinātas karjeras un izglītības izvēles konsultācijas pieaugušajiem ir tikai 29,4% gadījumos, salīdzinājumam pašvaldības mājas lapā informāciju par PI/ mūžizglītības aktualitātēm un piedāvājumu pašvaldībā un reģionā nodrošina 85,7% pašvaldību darbinieki; mutiski informācija par PI/ mūžizglītības aktualitātēm un piedāvājumu nodrošina 73,9% pašvaldību darbinieki.
Pašvaldību labās prakses piemērs būtu situācija, kad pašvaldību izglītības jomas darbinieks kopā ar izglītojamo dotos vizītē uz uzņēmumu un iepazītos ar profesijas pienākumiem un uzdevumiem klātienē. Pēc būtības tās ir darba vidē balstītas karjeras konsultācijas.
6.2. Vērtēšanas rīki
Skola 2030 tīmekļa vietnē ir teikts: “Vērtēšana ir neatņemama mācību procesa daļa, tās primārajam mērķim jābūt: dot nepieciešamo informāciju, lai varētu uzlabot mācīšanu un mācīšanos.” - Skola 2030 Vērtēšana, Pieejams šeit: https://www.skola2030.lv/lv/istenosana/macibu-pieeja/vertesana Plašāk izmantotas ir divas vērtēšanas sistēmas: formatīvā (ievadvērtēšanā un kārtējā vērtēšana) un summatīvā (nobeigumā) vērtēšana. Ieteicams pielietot abas vērtēšanas metodes, jo formatīvās vērtēšanas uzdevums ir uzlabot mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitāti, savukārt summatīvās vērtēšanas uzdevums ir izmērīt skolēna mācību sasniegumu kvalitāti. Vēl pielieto arī diagnosticējošo vērtēšanu, lai noskaidrotu skolēna stiprās un vājās puses, ko ir nepieciešams uzlabot. Atkarībā no izglītības programmas, vērtēšanā var izmantot testus, intervijas.
Attiecībā uz digitālajām prasmēm, pašlaik ir pieejami vairāki digitālo prasmju vērtēšanas rīki:
• Eiropas Digitālo prasmju un darbavietu platforma sāka darbu 2021. gada maijā, gada laikā šeit publicēti vairāk kā 2000 noderīgu resursu: pētījumi un statistika, mācību programmas un tiešsaistes kursi, zināšanu novērtēšanas rīki dažādām auditorijām. Platformā arī pieejama informācija par Eiropas dalībvalstu stratēģijām un labākajām praksēm digitālo prasmju veicināšanai, kā arī aktuāla informācija par digitālo prasmju jaunumiem un tiešsaistes semināriem un konferencēm. Šobrīd platformā reģistrēti jau vairāk kā 4000 regulārie lietotāji. - Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģiju asociācija, 2022. Pieejams šeit: https://likta.lv/tiessaistes-seminars-digitala-dekade-eiropas-un-latvija...
• Latvijas digitālo prasmju partnerības platforma pieejama no 2022. gada janvāra un apkopo gan digitālo prasmju resursus, kas pieejami Latvijā un ko izstrādājuši partneri – digitālie mācību centri, IKT nozares uzņēmumi, valsts un pašvaldību organizācijas, gan informē par aktuāliem notikumiem Latvijā un Eiropā. Platforma ir lieliska iespēja dalīties ar savu pieredzi, resursiem un atrast noderīgu informāciju. - Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģiju asociācija, 2022. Pieejams šeit: https://likta.lv/tiessaistes-seminars-digitala-dekade-eiropas-un-latvija...
• SIA Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA projekts sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un A/S “Transporta sakaru institūts”, SIA “Tilde”, SIA “Baltijas datoru akadēmija”, SIA “Datorzinību centrs”. Viena no projekta aktivitātēm ir “Studējošā vajadzībās, motivācijā un spējā apgūt jaunas prasmes, bāzētas digitālo prasmju novērtējuma un progresa monitoringa sistēmas adaptēšana un pilotēšana”
• MyDigiSkills pašnovērtēšanas tests. Digitālo prasmju līmeņa pašnovērtējums visās piecās DigComp jomās. Pēc testa iesniegšanas tiks saņemti rezultāti par esošajām prasmēm un iespējām digitālajā jomā. Testa jautājumi ietver 3 jautājumu tipus: zināšanas, prasmes un attieksme.
• Pašnovērtējuma rīks“Pārbaudiet savas digitālās prasmes!” Tests ļauj novērtēt savas kompetences piecās galvenajās Eiropas digitālo kompetenču ietvara DigComp 2.1, jomās:
- Informācijas un datu lietpratība
- Komunikācija un sadarbība
- Digitālā satura radīšana
- Drošība
- Problēmu risināšana
• IKANOS pašnovērtējuma testi. IKANOS pašnovērtējuma testi paredzēti dažādām mērķauditorijām, lai novērtētu digitālās prasmes, atbilstoši Eiropas digitālo kompetenču ietvara iedzīvotajiem DigComp 2.2 piecām jomām. Testi gan ir pieejami angļu valodā.
• IT Fitness pašnovērtējuma tests. Slovākijas IT asociācija (ITAS) izstrādājusi digitālo prasmju un zināšanu pašnovērtējuma testu “IT Fitness”. Tests ir pieejams divos grūtības līmeņos un galvenokārt tas ir paredzēts sākumskolu un vidusskolu skolēniem (pirmais līmenis ar 20 jautājumiem), kā arī viņu pedagogiem un augstskolu studentiem (otrais līmenis ar 25 jautājumiem). Arī šis tests ir pieejams angļu valodā.
• Digital Skills Accelerator pašnovērtējuma rīks. Tiešsaistes pašnovērtējuma rīks “Digital Skills Accelerator”, kas izstrādāts ar Eiropas Savienības programmas Erasmus+ līdzfinansējumu, palīdz labāk izprast digitālo prasmju līmeni, atbilstoši Eiropas digitālo kompetenču ietvara iedzīvotajiem DigComp jomām. Tā aizpildīšana aizņem apmēram 30 minūtes. https://www.digitalskillsaccelerator.eu/learning-portal/online-self-asse... Tests ir pieejams angļu valodā
• e-CF Explorer pašnovērtējuma rīks. E-CF Explorer ir IT profesionalitātes Eiropā (ITPE) iniciatīva, kuras mērķis ir palielināt Eiropas e-kompetences ietvara (e-CF) pamanāmību un pieejamību. E-kompetences ietvars ir Eiropas standarts un sniedz atsauci uz 41 kompetenci, kuras nepieciešamas IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju) profesionāļiem, izmantojot vienotu valodu kompetenču, prasmju, zināšanu un lietpratības līmeņiem. Šis bezmaksas tiešsaistes pašnovērtējuma rīks ļauj viegli novērtēt savas digitālās prasmes un izpētīt 30 IKT profesionālo lomu profilus, ko noteikusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN). Tās ir tipiskākās funkcijas, ko veic IKT speciālisti jebkurā organizācijā. Tests pieejams angļu valodā. https://ecfexplorer.itprofessionalism.org/
• www.testportal.net profesionāls novērtēšanas rīks, atlasot kandidātus darbam vai arī nomērot esošo darbinieku kompetences līmeni. 2,5 milj.lietotāju
• https://www.hurix.com viens no desmit labākajiem zināšanu novērtējuma rīkiem. Piedāvā novērtēt zināšanas gan studentiem, gan pasniedzējiem
Desmit populārākās vietnes un rīki digitālo prasmju novērtēšanai, to izstrādei:
1. Hurix
2. Socrative
3. Mentimeter
4. Poll Everywhere
5. Kahoot
6. Quizlet
7. Thinglink
8. TestGorilla
9. Google Forms
10. Moodle
6.3. AI risinājumi
Pētījumā tiek ieteikts veidot prasmju attīstības uzkrājumu kontu, kurā tiek uzkrāti nodokļu atvieglojumi, kas rezervēti, lai apmaksātu mācības. Šāds risinājums ir līdzīgs IMK iniciatīvai. Tāpat varētu tikt nodrošināta iespēja darba devējiem, nozaru apmācību un attīstības fondiem un pašam personām iemaksāt kontā, lai vēlāk būtu iespējams segt mācību maksu par kursiem, profesionālo vidējo izglītību, otru augstāko izglītību vai, piemēram, par karjeras konsultanta pakalpojumiem. Šāds instruments finanšu resursus piesaista konkrētai personai nevis darbavietai - CEDEFOP (2020). Financing adult learning database. Pieejams: https://www.cedefop.europa.eu/en/publications-andresources/ tools/financing-adult-learning-db/search/training-leave-2, sk. Taču šāds instruments mazāk sasniedz strādājošos ar zemām prasmēm vai kvalifikāciju.
Mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par būtisku daļu no Latvijas sabiedrības digitālo prasmju kopuma.
Sākot ar 2023. gada maiju, LIKTA ar Microsoft Philantropies finansiālu atbalstu piedāvā jaunus digitālo prasmju pilnveides kursus, kas palīdz pilnveidot darbinieku kvalifikāciju un paaugstināt efektivitāti darbā un ikdienā - https://eprasmes.lv/training-offer/jauni-bezmaksas-digitalo-prasmju-piln... .
Kopumā ir pieejami šādi kursihttps://eprasmes.lv/training-offer/jauni-bezmaksas-digitalo-prasmju-piln... . :
1. Datu analīze ar Power BI. Šajā kursā dalībnieki apgūst prasmes darbā ar datiem, datu vizualizāciju un analīzi, kas palīdzēs efektīvi izmantot datus ikvienā jomā. Pēc kursa apgūšanas dalībnieki prot veikt dinamisko un scenāriju analīzi, kas ir būtiski biznesa vidē. Kurss notiks tiešsaistē angļu valodā.
2. Ievads mākslīgajā intelektā. Šajā kursā dalībnieki iegūs iesācējiem viegli uztveramas zināšanas par mākslīgo intelektu, tā pielietojumu, mašīnmācīšanos un darbu ar Azure Machine Learning Designer. Kurss notiks tiešsaistē angļu valodā.
3. Mākslīgais intelekts vidējam līmenim. Šajā kursā dalībnieki iegūs jau padziļinātas zināšanas par mašīnmācīšanos, datu apstrādi mašīnmācīšanās nolūkiem, mašīnmācīšanās modeļiem un to veiktspējas novērtēšanu. Kursa dalībnieki risinās praktiskus uzdevumus pasniedzēja vadībā un varēs izveidot paši savu veiktspējīgu MI risinājumu. Kurss notiks tiešsaistē angļu valodā.
Mākslīga intelekta izmantošana uzdevumu, testu un praktisko darbu izstrādē. Rīgas Tehniskā universitāte piedāvā mācību kursu “Mākslīgā intelekta pamati”. 2020.gadā ir pieņemts Informatīvais ziņojums “Par mākslīgā intelekta risinājumu attīstību”.- https://likumi.lv/ta/id/342405-par-maksliga-intelekta-risinajumu-attistibu
Iepriekšējie pētījumi šajā jomā galvenokārt bija vērsti uz pašziņošanas un manuālas pārskatīšanas metodēm, piemēram, anketām, kas piedāvā ierobežotu novērtējuma vērtību - Yang, Tzu-Chi, 2023. Application of Artificial Intelligence Techniques in Analysis and Assessment of Digital Competence in University Courses. Educational Technology & Society https://www.jstor.org/stable/48707979 . Digitālās kompetences attīstība ir kļuvusi par nozīmīgu augstākās izglītības sastāvdaļu, un digitālo kompetenču novērtējumi ir piesaistījuši lielu uzmanību un bažas. šajā pētījumā tiek izmantota dabiskās valodas apstrāde (NLP) — pašreizējā daudzsološā mākslīgā intelekta (AI) tehnoloģija, lai analizētu mācību programmas digitālās kompetences novērtēšanai universitātēs. Analīzes rezultāti liecina, ka piedāvātā metode var sasniegt vidējo precizitāti un konsekvenci virs 80% ar izcilu efektivitāti. Turklāt metode demonstrē augstu konsekvenci ar manuālās novērtēšanas rezultātiem (kappa > 0,6) un nodrošina automatizētu liela mēroga objektīvu novērtējumu. Rezultāti liecina, ka piedāvātā metode ir efektīva, efektīva un uzticama, padarot to par vērtīgu risinājumu digitālās kompetences novērtēšanai.