Trešdien, 18. janvārī, uz kopīgu sēdi sanāca Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti un pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Latvijas Universitātes (LU), Valsts izglītības satura centra (VISC) un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā. Sanāksme tika rīkota, lai pārrunātu pērn saņemtos Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas OECD PISA 2015 rezultātus. Pētījums notiek reizi trijos gados un tas nosaka matemātikas, lasītpratības un dabaszinātņu izglītības kvalitātes līmeni 15 gadīgo skolēnu vidū, salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm.
Ar pētījuma rezultātiem iepazīstināja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieks, profesors Andris Kangro, norādot, ka, kopumā ņemot, Latvijas skolēnu kompetence minētajos mācību virzienos ir atbilstoša OECD elites valstu līmenim vai tuva tam. Vislabākais sniegums ir novērots dabaszinātnēs, tad – lasīšanā un, visbeidzot, matemātikā. Taču, lai arī Latvijas skolēnu zināšanu sniegums ir vērtējams kā labs un tas ir līdzīgs tādu valstu sniegumam kā ASV, Zviedrija, Francija, Austrija, Čehija un Spānija, tomēr, kā uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne - nedrīkstam samierināties ar vidējiem sasniegumiem. OECD pētījums Eiropas Savienības (ES) valstu griezumā parāda, ka starp ES valstu skolēnu rezultātiem ir vērojama plaša variācija un gadu gaitā nenotiek konverģence valstu starpā, atzina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis, piebilstot, ka kopumā Latvijas skolēnu sniegums PISA 2015 pētījuma ietvaros atrodas virs vidējiem ES rādītājiem, tomēr mēs aizvien atpaliekam no Eiropas līderiem – Igaunijas un Somijas. Salīdzinājumam, pēdējais PISA pētījums parāda, ka mūsu kaimiņvalsts Igaunija ir sasniegusi vienus no augstākajiem rezultātiem PISA vērtējumā, kas kalpo kā papildu signāls, ka Latvijai jārīkojas operatīvi un konstruktīvi vispārējās izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabošanā.
Kā secināja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele, “pētījums uzstādījis diagnozi Latvijas izglītības sistēmai - tas parāda noslāņošanos starp pilsētām un laukiem, ģimnāzijām un pamatskolām, kā arī meitenēm un zēniem. Latvijas izglītības sistēmas reformēšanā sāpīgākais būs jautājums par skolu tīklu un to, kādas kvalitātes skolas ir pilsētā un laukos.” Arī kā vienu no galvenajiem iemesliem augstajiem Igaunijas sasniegumiem PISA vērtējumā LU pētnieki un IZM pārstāvji min savlaicīgo skolu tīkla reformu un spēju sabalansēt vecās un jaunās izglītības metodes.
Ar plānoto rīcības scenāriju izglītības kvalitātes paaugstināšanai Latvijā iepazīstināja VISC vadītājs Guntars Catlaks, norādot, ka skolu tīkla sakārtošanas un optimizēšanas process ir iekļauts Izglītības attīstības pamatnostādnēs (IAP) 2014. – 2020. gadam kā viens no prioritārajiem rīcības virzieniem. Darbs jau ir uzsākts un tiks turpināts ar Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa (SAM) "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" ietvaros ar ERAF atbalstu. Darbības programmas primārais mērķis ir attīstīt valsts reģionus, nodrošinot sākumskolas izglītības pieejamību, kas būtu pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai; uzlabot pieeju pamatskolas izglītībai, ņemot vērā katra novada iestāžu tīkla specifiku, savukārt vispārējās vidējās izglītības iegūšanas iespējas koncentrējot reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Darbības programmas ietvaros paredzēta arī mācību vides ergonomiska iekārtošana un inovatīvu IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju) risinājumu ieviešana mācību procesā, dabaszinātņu kabinetu iekārtošana pamatizglītības programmai, skolu sporta infrastruktūras pilnveide, kā arī nacionālas vai reģionālas nozīmes vidusskolu un ģimnāziju dienesta viesnīcu modernizācija. Savukārt, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti un veicinātu mūsdienīgas metodikas izmantošanu izglītībā, paredzēts attīstīt metodisko centru darbību.
Vienlaicīgi, viens no šobrīd aktuālākajiem uzdevumiem ir kompetencēs balstīta vispārējās izglītības satura ieviešana. Šī uzdevuma īstenošanai pagājušā gada nogalē ir piešķirts ESF finansējums SAM 8.3.1. pasākuma 8.3.1.1. "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" īstenošanai.
Kompetencēs balstītam izglītības saturam jāattīsta skolēnos spēja izmantot iegūtās zināšanas, prasmes un paust attieksmi, risinot problēmas mainīgās un, kas pats būtiskākais, reālās dzīves situācijās. Tāpat kompetenču pieejai vispārējā izglītībā ir jāstiprina spējas adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā kontekstā – izglītības, darba, personīgā vai sabiedriski politiskā. G. Catlaks norāda uz faktu, ka ir daudz Latvijas skolēnu, kuri pētījumā demonstrējuši vidēju līmeni, taču maz to, kuri sasnieguši augstus rezultātus. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc pakāpeniski jānostiprina kompetenču pieejā balstīts pamatizglītības saturs un savlaicīgi jāidentificē un jāstrādā ar jaunajiem talantiem.
Kopumā pētījumā piedalījās 72 valstis, Latvijā tajā piedalījās 4876 skolēni no 250 skolām. Latvijas dalība OECD PISA 2015 pētījumā tika nodrošināta ES struktūrfondu 2007.-2013.gada perioda Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts izglītības pētījumiem” un ES struktūrfondu 2014.-2020. gada perioda Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Toms Treibergs
Izglītības un zinātnes ministrijas
Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta
komunikācijas koordinators
toms.treibergs@izm.gov.lv
tālr.: 67047975