Terminu vārdnīca pieaugušo izglītības kontekstā
Terminu vārdnīca tika izveidota ar mērķi skaidrot pieaugušo izglītībā izmantotos jēdzienus, lai šajā nozarē iesaistītajiem veicinātu vienotu izpratni par būtiskāko terminu nozīmi un lietojumu. Analizējot un atlasot terminus, ekspertu darba grupa (apzīmēta ar “Nacionālie koordinatori, 2019”) izmantoja vairākus informācijas avotus, galvenokārt normatīvos aktus, kā arī Akadēmiskās informācijas centra – Nacionālā koordinācijas punkta Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai 2016. gada publikāciju „Terminoloģija Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras kontekstā”. Terminu definīcijas tika pielāgotas pieaugušo izglītības kontekstam.
Termini ir sakārtoti alfabētiskā secībā latviešu valodā un iekavās norādīts termina atveidojums angļu valodā.
Apstiprināšana (validation)
Kompetentas iestādes veikts process, apstiprinot personas mācīšanās rezultātu (zināšanas, prasmes, kompetences) atbilstību attiecīgā standarta prasībām, saskaņā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem (AIC, 2016).
Atzīšana (recognition)
Mācīšanās rezultātu apliecināšanas process, kā rezultātā personas iegūtām zināšanām, prasmēm un kompetencēm piešķir oficiālu statusu:
1) atzīstot neformālos vai ikdienas mācīšanās rezultātus;
2) piešķirot kredītvienības vai pielīdzinot izglītības dokumentu;
3) piešķirot kvalifikāciju (AIC, 2016).
Brīvprātīgo mentoru programmas
Šo programmu ietvaros pieaugušie bez īpašas pedagoģiskās izglītības var pieteikties skolās kā brīvprātīgie mentori jeb padomdevēji un pēcpusdienās vai vakaros palīdzēt bērniem, kuri to vēlas, izpildīt mājas darbus un atkārtot skolā apgūto vielu. Īpaši atbalstāma ir pensionāru iesaiste šādās mentoru programmās, tādā veidā mazinot pensijas vecuma cilvēku sociālo izolāciju un stiprinot saikni starp paaudzēm. (Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam).
Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra
Kopēja Eiropas kvalifikāciju klasificēšanas sistēma, kas dod iespēju salīdzināt valstu kvalifikāciju sistēmas (AIC, 2016).
Formālā izglītība
Sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments (Izglītības likums, 1998).
Iepriekšējā mācīšanās (prior learning)
Mācīšanās, kas notikusi formālā, neformālā vai ikdienas veidā pirms iestāšanās izglītības programmā vai pretendējot uz kvalifikāciju (AIC, 2016).
Ikdienas mācīšanās (informal learning)
Izglītošanās, kas notiek apzināti vai neapzināti, ikdienā un darba pieredzē apgūstot jaunas vai papildinot esošās zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes un vērtības, kas bagātina un pilnveido personību (pielāgots no AIC, 2016).
Izglītība
Sabiedrības vēsturiskās pieredzes, kultūrvērtību apgūšanas, pārmantošanas, zināšanu apguves un radīšanas, prasmju un kompetenču, personības īpašību, pārliecību, attieksmju un vērtību veidošanās process un rezultāts (AIC, 2016).
Izglītības ceļš (education path/pathway)
Formālās un neformālās izglītības un ikdienas mācīšanās secīgs kopums, kas palīdz personai pilnveidoties un ļauj sasniegt noteiktu izglītotības pakāpi, vai ir priekšnosacījums noteiktas kvalifikācijas iegūšanai vai izglītības programmas uzsākšanai (AIC, 2016).
Izglītības dokuments (certificate)
Dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu (Izglītības likums, 1998).
Izglītības guvējs (learner)
Persona, kas mācās, iegūst izglītību (AIC, 2016).
Izglītības iestāde
Valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kurai izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem (Izglītības likums,1998).
Izglītības īstenotājs (provider)
Izglītības iestāde, cita juridiska vai fiziska persona, kura ir tiesīga piedāvāt un/vai īstenot izglītības programmas (AIC, 2016).
Izsniedzējiestāde (awarding body)
Kompetenta iestāde, kura ir tiesīga izsniegt izglītības dokumentus (AIC, 2016).
Kompetences
Zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību elastīgs un dinamisks kopums konkrētu darbību veikšanai (pielāgots no AIC, 2016).
Kompetenta iestāde (competent body)
Iestāde, kura ir pilnvarota īstenot normatīvajos aktos noteiktas funkcijas (AIC, 2016).
Kvalifikācija (qualification)
Oficiāls vērtēšanas un atzīšanas procesa rezultāts, t.i., dokumentāli apstiprināts novērtējums, ko iegūst, kad kompetenta iestāde konstatē, ka persona ir sasniegusi mācīšanās rezultātus atbilstoši iepriekš noteiktiem standartiem (AIC, 2016).
Kvalifikācijas daļa (partial/part qualification)
Pārbaudāmu un novērtējamu specifisku zināšanu, prasmju, kompetenču kopums, kas ir pilnas kvalifikācijas daļa (Nac.koord., 2019).
Kvalifikāciju caurskatāmība (transparency of qualifications)
Kvalifikāciju, mācīšanās rezultātu un to vērtības (nozares, reģiona, valsts vai starptautiskā) darba tirgū un izglītības sistēmā atpazīstamības un saprotamības pakāpe (AIC, 2016).
Kvalifikāciju ietvarstruktūra (qualifications framework)
Instruments kvalifikāciju klasificēšanai atbilstoši noteiktam kritēriju kopumam, kas ietverts mācīšanās rezultātu līmeņu aprakstos pieaugošā sarežģītības secībā. Kvalifikāciju ietvarstruktūras var veidot dažādiem mērogiem – reģiona (piemēram, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra), valsts (piemēram, Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra) vai izglītības sektora mērogā (piemēram, Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūra) (AIC, 2016).
Kvalifikāciju salīdzināmība (comparability of qualifications)
Iespēja noteikt kvalifikāciju līmeņa un mācīšanās rezultātu savstarpējo atbilstību nozarē, reģionā, valstī vai starptautiski (AIC, 2016).
Mācības (teaching/learning)
Integrēts mācīšanas un mācīšanās process, kurā vienlaicīgi notiek skolotāja darbība un izglītības guvēja mācīšanās (AIC, 2016).
Mācīšana
Skolotāja darbība, kas rada iespēju mācīties un vada un atbalsta izglītības guvēja mācīšanos (pielāgots no AIC, 2016).
Mācīšanās (learning)
Process, kurā persona iegūst informāciju, pilnveido un attīsta jaunas zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes, vērtības un uzvedības modeļus un kas var notikt dažādās izglītības, darba un/vai dzīves situācijās. Skatīt terminu „mācības” (AIC, 2016).
Mācīšanās rezultāti (learning outcomes)
Zināšanu, prasmju, kompetenču kopums, ko persona ir apguvusi mācīšanās procesā un spēj demonstrēt. Sasniedzamie rezultāti ir plānotie mācīšanās rezultāti (AIC, 2016).
Mūžizglītība (lifelong learning)
Izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm. (Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam).
Nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra
Kvalifikāciju klasifikācija saskaņā ar mācīšanās rezultātu līmeņu kritēriju kopumu ar mērķi integrēt un koordinēt valsts kvalifikāciju apakšsistēmas, uzlabot to pārskatāmību, piekļuvi tām, pāreju no viena kvalifikāciju līmeņa uz citu (AIC, 2016).
Neformālā izglītība (non-formal education)
Ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība (Izglītības likums, 1998).
Neformālā mācīšanās (non-formal learning)
Personas interesēm un vajadzībām atbilstoša izglītošanās, kuras rezultātā ir iespēja iegūt mācīšanās apliecinājumu (AIC, 2016).
Pieaugušais (izglītības sistēmā)
Pilngadīga persona, kas ir sasniegusi fizisko un garīgo briedumu (Nac.koord., 2019).
Pieaugušo izglītība (adult education)
Daudzveidīgs mācīšanās process, kas nodrošina pilngadīgas personas attīstību un konkurētspēju darba tirgū (Nac.koord., 2018).
Pilna kvalifikācija (full qualification)
Skatīt terminu „kvalifikācija” (AIC, 2016).
Prasmes
Māka veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei un apjomam (AIC, 2016).
Pielāgotā mācīšanās (tailored learning)
Individualizētas un personas vajadzībām pielāgotas mācības, kas plānotas un īstenotas, ņemot vērā personas dzīves un darba pieredzi, zināšanas, prasmes un kompetences (Nac.koord., 2019).
Skolotājs
Persona, kas māca un palīdz mācīties kādā izglītības pakāpē vai veidā; parasti ar atbilstošu izglītību un ir kompetenta konkrētajā jomā (Nac.koord., 2019).
Zināšanas
Atziņu kopums, kas ir apgūts mācīšanās, darba un dzīves pieredzē (AIC, 2016).
Mūžizglītības astoņas pamatprasmes
Ikviens cilvēks visa mūža garumā – sākot no bērnudārza līdz pensijas gadiem -- iegūst vai pilnveido zināšanas un prasmes, atbilstoši savām interesēm un vajadzībām. Tas raksturo mūsdienīgu izpratni par izglītību, pretstatā novecojušam uzskatam, ka izglītību iegūst vienreiz mūžā – jaunībā.
Pamatprasmes ir definētas kā zināšanu, prasmju, attieksmes kopums, kas atbilst katra cilvēka personībai un nodarbošanās sfērai. Galvenās kompetences ir tās, kuras nepieciešamas indivīdiem sevis pilnveidošanai un attīstībai, nodarbinātībai, pilsoniskajām aktivitātēm un sociālajai iekļaušanai.
Eiropas Komisija nosauc astoņas galvenās pamatprasmes mūžizglītībā (2018):
1. Daudzvalodu kompetence
2. Personīgā sociālā un mācīšanās mācīties kompetence
3. Pilsoniskuma kompetence
4. Uzņēmējdarbības kompetence
5. Kultūras izpratnes un izpausmes kompetence
6. Digitālā kompetence
7. Matemātiskā kompetence un kompetence dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs
8. Rakstītpratības kompetence
Foto: youthpass.eu, jaunatne.gov.lv
Izmantotie avoti:
Akadēmiskās informācijas centrs – Nacionālais koordinācijas punkts EKI (2016). Terminoloģija Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras kontekstā. Pētījuma ziņojums. Rīga: Akadēmiskās informācijas centrs.
Latvijas Republikas Saeima (1998). Izglītības likums. Pēdējie grozījumi spēkā no 26.06.2019., https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums
Materiāls izveidots ar Eiropas Komisijas atbalstu Erasmus+ programmas un IZM projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” (granta līgums Nr.2017-2292/001-001) ietvaros.