Eurostat ir publicējis jaunākos datus par pieaugušo izglītību un dati šoreiz “nāk” ar labām ziņām. 2021. gadā pēc krituma 2020. gadā to pieaugušo īpatsvars, kuri pēdējo 4 nedēļu laikā ir piedalījušies mācībās, ir pieaudzis un pārkāpis 8% slieksni (2020. gadā tie bija 6,6%, 2021. gadā 8,6%). Protams, lielu lomu te spēlē SAM 8.4.1. projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kurā iesaistās būtisks pieaugušo skaits.
Analizējot datus pēc dzimuma, redzams, ka vīrieši pieaugušo izglītībā piedalās mazāk nekā sievietes – 2021. gadā pieaugušo izglītībā piedalījās tikai 5,5% no visiem vīriešiem vecuma grupā 25-64 gadi, turpretī sieviešu īpatsvars ir bijis gandrīz divas reizes lielāks nekā vīriešu – 11,5% sieviešu vecuma grupā 25-64 gadi piedalījās pieaugušo izglītībā.
Pārsteidzoši, taču bezdarbnieki retāk piedalās mācībās nekā nodarbinātie. Tā, saskaņā ar Eurostat datiem, 2021.gadā no visiem bezdarbniekiem mācību aktivitātēs piedalījās vien 7,7%, turpretī no visiem nodarbinātājiem vecuma grupā 25-64 gadi mācībās piedalījās 9,3%, turklāt nodarbināto dalība mācībās ir pieaugusi par 2,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2020. gadu. Turklāt bezdarbnieku īpatsvars ir pat nedaudz samazinājies – bezdarbnieku īpatsvars, kuri piedalījās mācībās, 2020. gadā bija 7,3%.
Visvairāk mācībās piedalās pieaugušo ar augstāko izglītību, t.i., jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāka varbūtība, ka pieaugušais piedalās mācībās. Tā, 2021. gadā ar vidējo izglītību pieaugušo mācībās piedalījās vien 4,1% no visiem pieaugušajiem ar vidējo izglītību vecuma grupā 25 līdz 64 gadi. Savukārt ar augstāko izglītību tādu bija 15,6%, pie tam rādītājs ir būtiski palielinājies ar 2020.gadu, kad tādu bija 11,2%. Var apgalvot, ka kopējais pieaugušo izglītības dalībnieku pieaugums ir noticis, pateicoties pieaugušajiem ar augstāko izglītību. Nedaudz ir palielinājusies pieaugušo ar vidējo izglītību dalība pieaugušo izglītībā no 4,1% 2020. gadā uz 4,5% 2021. gadā. Taču, skatoties ilgākā laika periodā, īpatsvars nemainās, tas pēdējo desmit gadu laikā svārstās 4-5% robežās. Gandrīz katra piektā sieviete (18,3%) ar augstāko izglītību vecuma grupā 25-64 gadi ir piedalījusies mācībās, no vīriešiem tikai katrs desmitais ar augstāko izglītību ir piedalījies mācībās (10,9%).
Arī vadītāji mācās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2020. gadā 11,7% vadītāji piedalījās mācībās, tiesa gan, tas ir mazāk nekā iepriekšējos gadus. Kaut arī dati šādā griezumā par 2021. gadu nav pieejami, visticamāk, arī vadītāju dalība mācībās 2021. gadā ir pieaugusi.
Kaut arī dati profesiju griezumā nav pieejami par visām nozarēm, dati par atsevišķām nozarēm ļauj izdarīt secinājumus, kurās visbiežāk pieaugušie piedalās mācībās. Starp tādām nozarēm ir IKT nozare, kurā mācībās 2021. gadā piedalījās vairāk nekā vidēji valstī, t.i., 13,2%; gandrīz katrs piektais piedalījās mācībās valsts pārvaldē (18,3%). Saskaņā ar pieejamajiem datiem visvairāk mācībās piedalījās izglītības nozarē strādājošie 19,4%, taču, visticamāk, tas ir saistīts ar nepieciešamību regulāri uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju. Salīdzinoši zems rādītājs ir ražošanas nozarē (3,7%), kas liecina par būtiskām atšķirībām nozaru griezumā.
Interesanti, taču vairāk mācībās iesaistās pieaugušie, kuriem ir terminēts darba līgums. Tādu 2021. gadā bija 15,6%. Taču tas ir nedaudz mazāk nekā vidēji ES-27 – vidēji mācībās piedalījās 16,1% pieaugušo, kuriem bija terminēts darba līgums. Savukārt tie, kuriem bija beztermiņa darba līgums, mācībās piedalījās 9,3%. Liels ir to īpatsvars, kuri ir atbildējuši, ka nezina atbildi.
Liels ir arī to personu, kuri strādā nepilnu darba laiku, īpatsvars. Pēdējo četru nedēļu laikā mācībās ir piedalījušies 14,0% pieaugušo, kuri strādā nepilnu darba laiku. Turpretī to īpatsvars, kuri strādā pilnu darba laiku, bija 9,1% vecuma grupā 25-64. Pieaugušo, kuri strādā nepilnu darba laiku, īpatsvars palielinās līdz ar vecumu, kas skaidrojams ar to, ka nepilns darba laiks vairāk raksturīgs jauniešiem, kuri paralēli mācās.
Savukārt, ja aplūkojam pieaugušo dalību mācībās ilgākā laika periodā, tad pēdējo 12 mēnešu laikā vecuma grupā 25-64 mācībās ir piedalījušies 47,5%. Kaut arī tie ir 2016. gada dati, tie liecina par tendenci, ka izglītībā piedalās vairāk pieaugušo, taču viņi “neiekrīt” četru nedēļu periodā.
Vienlaicīgi jāsecina, ka to pieaugušo, kuri varētu piedalīties apmācībās, īpatsvars samazinās arī demogrāfisko cēloņsakarību dēļ – to īpatsvars, kuri “iekrīt” vecuma grupā no 0-25 un 65 un vairāk gadi, katru gadu palielinās. Turpretī samazinās iedzīvotāju skaits vecuma grupā 25-64 gadi. 2021. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu iedzīvotāju skaits vecuma grupā 25-64 gadi ir samazinājies par 8%.
Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos