1) OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma PISA 2015 un PISA 2018

Sagatavots un sniegts ziņojums “Skolēnu labklājība Latvijā starptautiskā salīdzinājumā – OECD PISA 2015 jaunākie rezultāti un secinājumi” IZM seminārā sakarā ar šo OECD jaunāko rezultātu paziņošanu pasaulē.

Noorganizēts zinātniski metodiskais seminārs “OECD PISA datu bāzes, resursi, datu apstrādes un analīzes iespējas un metodika” augstskolu pētniekiem ar mērķi dot tiem vairāk iespēju izmantot OECD PISA datus savā pētniecības darbā.

Turpinās PISA 2018 izmēģinājuma pētījuma datu savākšana – testēšana Latvijas skolās.

2) Starptautiskais mācību vides pētījums TALIS 2018

Šobrīd notiek darbs pie TALIS 2018 izmēģinājuma pētījuma sagatavošana - pilotpētījuma dati no Latvijas respondentiem savākti, pārbaudīti un nodoti Starptautiskajam pētījumu centram tālākai apstrādei. Latvijas pilotpētījuma dati tiek analizēti, lai iegūtu pamatpētījumam nepieciešamo informāciju.


3) Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums PIRLS 2016

Pārbaudīta informācija par Latviju, kas tiks ietverta starptautiskajā ziņojumā par pētījuma rezultātiem.
Organizēta un sekmīgi noslēgusies PIRLS 2016 nacionālo pētījuma vadītāju sanāksme Rīgā. Notikums atspoguļots Latvijas Universitātes mājas lapā https://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:rfkjTHqdCecJ:https://www.lu.lv/zinas/t/47166/+&cd=2&hl=lv&ct=clnk&gl=lv un Starptautiskā pētījumu centra mājas lapā https://timssandpirls.bc.edu/latest-news/latvia-pirls-meeting.html.
Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta pētnieki snieguši intervijas par Latvijas dalību TIMSS un PIRLS pētījumos https://timssandpirls.bc.edu/latest-news/spotlight-latvia-pirls.html.

4) Zinātņu doktoru karjeru apsekojums OECD SCDH

OECD SCDH apsekojums ļauj iegūt apkopotu un starptautiski salīdzināmu informāciju par zinātņu doktoriem Latvijā (vecumā līdz 69 gadiem), kas doktora grādu ieguvuši Latvijā vai ārpus tās. Apsekojumā tiek apkopota informācija par zinātņu doktoru izglītību, ekonomisko aktivitāti, ienākumiem u.c. Iegūtie dati paredzēti gan izglītības politikas veidotājiem, lai ierobežoto budžeta līdzekļu apstākļos varētu veikt nepieciešamās reformas augstākajā izglītībā, kuru galvenais mērķis ir Latvijas tautsaimniecības stiprināšana un izglītības konkurētspēja starptautiskā līmenī. Tāpat šie dati ir būtisks līdzeklis citiem ar augstākās izglītības kvalitāti saistītiem pētījumiem, no kuriem šobrīd aktuālākais ir pētījums par Latvijas augstskolu pārvaldību un finansēšanu.
Apsekojuma ietvaros tika veikta aptauja, kuru veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projekta sadarbības partneris – Centrālā statistikas pārvalde (CSP). No Latvijas zinātņu doktoru kopuma (3947 zinātņu doktori vecumā līdz 69 gadiem) tika atlasītas 1500 jeb 38% personas vecumā līdz 69 gadiem, kuras ir ieguvušas doktora grādu vai nu Latvijā, vai ārpus tās. Uz aptaujas anketas jautājumiem atbildēja 1221 jeb 81,4% respondentu. Informācija tika iegūta telefoninterviju (CATI) un klātienes interviju (CAPI) veidā, kā arī respondentiem bija iespēja aizpildīt apsekojuma veidlapu internetā (CAWI). Lauka darbi saskaņā ar apsekojuma ieviešanas plānu tika uzsākti 2016. gada septembrī.
Apsekojuma ieviešanas gaitā veikta apsekojuma veidlapas dizaina sagatavošana, tulkošana (angļu – latviešu, latviešu – krievu), interneta aptaujas metodoloģisko materiālu tulkošana, izstrādāta intervētāja rokasgrāmata lauka darbu veikšanai, sagatavots datu ievada kontroles apraksts un datu ievades programma, vēstules respondentiem par apsekojuma uzsākšanu un tā mērķiem, kā arī informācija masu medijiem, nodrošināta plaša aptauju veikšana tiešo interviju veidā un izmantojot telefonintervijas, veikta datu kvalitātes pārbaude. Rezultātā sagatavota Zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojuma datu bāze.
2017.gada pavasarī IZM notika darbs pie apsekojuma gaitā iegūto datu analīzes. Apsekojuma rezultāti tika prezentēti Pasaules bankas kārtējās vizītes Latvijā ietvaros. Prezentācija un infografika ar galvenajiem datiem ir pieejama IZM mājaslapā: http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_augst/Pasaules_Banka/Careers_of_Doctoral_Degree_holders_EN.pdf
https://infogram.com/doctorate_holders_general_description
Apsekojuma dati tiks arī turpmāk izmantoti Pasaules Bankas pētījuma ietvaros.

5) Pētījums par augstākās izglītības pārvaldību sadarbībā ar Pasaules Banku

Aprīlī tika precizēts un pieņemts ieteikumu ziņojums “Internal Funding and Governance in Latvian Higher Education Institutions: Recommendations”. Ziņojumā apkopoti Pasaules Bankas ekspertu ieteikumi Latvijas augstskolām to iekšējās finansēšanas modeļu un iekšējās pārvaldības pasākumu pilnveidošanai, kā arī ieteikumi politikas veidotājiem nozares finansēšanas reformu sekmīgai turpināšanai un izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Ieteikumu ziņojums tika sagatavots, balstoties uz iepriekš tapušajiem ziņojumiem “International Trends and Good Practices in Higher Education Internal Funding and Governance” un “Internal Funding and Governance in Latvian Higher Education Institutions: Status Quo Report”. Tas noslēdza pētījuma pirmo posmu par augstskolu iekšējo pārvaldību un finansēšanu.
25. aprīlī IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta (AIZID) pētījuma projekta pārstāvji piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē ar prezentāciju par pētījuma gaitu un pirmajā posmā saņemtajiem ziņojumiem. Informācija par paveikto, kā arī par plānotajām aktivitātēm pētījuma otrajā posmā tika sniegta arī informatīvajā ziņojumā “Augstākās izglītības pārvaldības modernizācija un jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanas gaita un rezultāti”.

Maijā notika gatavošanās ekspertu vizītei Latvijā un darba semināra organizēšana: tika ieplānotas sanāksmes, sastādīta semināra programma, nodrošināts tehniskais atbalsts. Notika Skype diskusijas ar ekspertiem gan par gaidāmo vizīti, gan arī par pētījuma otrā posma izpētes virzieniem un to aspektiem.
Turpinājās darbs ar ieteikumu ziņojumu: ekspertu rekomendācijas tika iestrādātas augstākās izglītības attīstības finansējuma (trešā pīlāra) programmas 8.2.3. „Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās” sākotnējā novērtējumā.
16. maijā Ministru kabineta izbraukuma sēdē Daugavpilī tika prezentēta pētījuma gaita, rezultāti un to aprobācija.
Pamatojoties uz tirgus izpētes rezultātā noslēgto līgumu, “Vārdotava” nodrošināja pētījuma pirmajā posmā saņemto ziņojumu tulkojumu korektūru un rediģēšanu. Valodas redaktore papildus sagatavoja glosāriju, kurā apkopoti ziņojumu oriģināltekstos visbiežāk lietotie nozares termini un to ekvivalenti latviešu valodā. Glosārijs būs noderīgs, latviskojot ziņojumus, kas taps pētījuma otrajā posmā. Aizsākās darbs pie ziņojumu tulkojumu sagatavošanas publicēšanai, kas plānota 2018. gada vidū – pēc pētījuma otrā posma ziņojumu saņemšanas.

Jūnijā turpinājās gatavošanās ekspertu vizītei un darba semināra organizēšana. Ekspertu vizītes laikā, 12. un 13. jūnijā, notika sanāksmes ar augstskolu cilvēkresursu specialistiem, kā arī ar Augstākās izglītības padomes, Latvijas Jauno zinātnieku un Latvijas Studentu apvienību pārstāvjiem, lai pārrunātu redzējumu par augstākās izglītības modernizācijas vadību. Tika noorganizēta telefonkonference ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” politikas atbalsta instrumenta ekspertiem.
14. jūnijā notika darba seminārs par augstskolu gatavību augstākās izglītības modernizācijas izaicinājumiem un pasākumiem to pārvaldības stiprināšanai. Semināra pirmajā daļā Pasaules Bankas eksperti prezentēja Latvijas augstskolu iekšējās pārvaldības un finansēšanas izpētes rezultātus un ieteikumus, kā stiprināt augstskolu darbību. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti arī ar plānotajām IZM iniciatīvām pētījuma rezultātu aprobācijā. Semināra otrā daļa ievadīja pētījuma otro posmu: tika diskutēts par akadēmiskā personāla attīstības tendencēm Eiropā un faktisko situāciju Latvijā.
Notika augstskolu apzināšana brīvprātīgai dalībai pētījuma otrajā posmā.
Aizsākās darbs pie pētījuma otrā posma īstenošanai nepieciešamās informācijas sagatavošanas ekspertiem.

6) Izglītības indikatoru programma OECD INES

Saskaņā ar OECD izglītības indikatoru programmas INES darba programmu, pārskata periodā tika sagatavota Latvijas informācija šādām aptaujām un datu pieprasījumiem:
- Sagatavota un nosūtīta informācija par Latvijas izglītības politikai aktuāliem tematiem, iekļaujamiem OECD INES sekretariāta veidotajā Latvijas aprakstā (Country Note), kas papildinās septembrī publicējamo ziņojumu Education at a Glance 2017 (“Pārskats par izglītību 2017”);
- Sagatavota un nosūtīta informācija OECD INES/NESLI aptaujai par reģionālo (subnational) datu pieejamību esošajiem NESLI indikatoriem;
- Sākta pakāpeniska tabulu un teksta pārbaude ziņojuma “Pārskats par izglītību 2017” projektam, nepieciešamos komentārus un labojumus nosūtot OECD INES sekretariātam. 
2017. gada aprīlī IZM PIAD eksperts, projekta INES komponentes vadītājs Viktors Kravčenko piedalījās Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta Pastāvīgās indikatoru un mērķrādītāju grupas (Standing Group on Indicators and Benchmarks, SGIB) sasauktajā pirmajā indikatoru ekspertu grupas sanāksmē, kas bija veltīta jautājumiem par izglītības indikatoru definēšanu un monitoringu laika posmam pēc 2020. gada. Sanāksmē, kas notika Briselē, visu klātesošo ES dalībvalstu pārstāvji sniedza informāciju par to kā esošie ES Izglītības un apmācības 2020 mērķrādītāji (ET 2020 benchmarks) ir integrēti valstu izglītības politikā, un kāds ir indikatoru ekspertu redzējums par jaunu izglītības mērķrādītāju definēšanu periodam pēc 2020. gada.
Maijā Viktors Kravčenko piedalījās Pastāvīgās indikatoru un mērķrādītāju grupas 43. sanāksmē, kas notika Sliemā, Maltā, un kurā tika diskutēts par Eiropas Komisijas izglītības uzraudzības ziņojumu Education and Training Monitor. Sanāksmes dalībnieki tika informēti par ES valstu interesi par ETM un rezultāti rāda, ka Latvijas interneta lietotāju interese par ETM 2016. gada materiāliem tiešsaistē bija viena no zemākajām ES. Dalībnieki tika informēti par Komisijas plāniem papildus regulārajiem ikgadējiem ziņojumiem publicēt monitoringa ziņojumu par 2010.-2020. gada dekādi. 2017. gada ETM temats ir vienlīdzīgums (equity) un ziņojumā tiks uzskaitīti pasākumi, kurus valstis īsteno vienlīdzīguma veicināšanai, t.sk. izglītības rezultātos. Konsultācijas ar SGIB dalībniekiem par ziņojuma projektu notiks no jūlija vidus līdz augusta beigām.
Jūnijā Viktors Kravčenko piedalījās Pastāvīgās indikatoru un mērķrādītāju grupas ārpuskārtas sanāksme par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu izglītībā (SDG4) monitoringa un ziņošanas procesiem. Sanāksmē, kurā piedalījās UNESCO Statistikas institūta, Eurostat, Eurydice, OECD, EK un ES dalībvalstu pārstāvji tika diskutēts par kopīgu redzējumu un nostāju SDG4 monitoringa un ziņošanas jautājumos. Dalībnieki uzklausīja reģionālo un starptautisko organizāciju viedokļus par to kādā veidā tiks ziņots par SDG4 progresu, un kādas būs nacionālo, reģionālo un starptautisko organizāciju lomas šajā ziņošanas procesā. UNESCO Statistikas institūts un OECD cieši sadarbosies SDG4 uzraudzībā, un atsevišķi indikatori, kas raksturo ilgtspējīgas attīstības izglītībā mērķus katru gadu tiks publicēti OECD INES ziņojumā Education at a Glance.