Pētījuma uzdevumi ir:
- vispusīgi izvērtēt Latvijas augstākās izglītības iestāžu jeb augstskolu iekšējo pārvaldību, ņemot vērā Eiropas valstu labo praksi un kvalitātes standartus;
- nodrošināt ekspertu diskusijas un konsultācijas ar Latvijas augstskolu pārstāvjiem, t.sk. augstskolu vadības pārstāvjiem, Rektoru padomi, Augstākās izglītības padomi (AIP), arodbiedrībām un studējošo organizāciju pārstāvjiem;
- veikt datu un dokumentu analīzi, lai izvērtētu augstskolu iekšējo pārvaldību, ņemot vērā Viedās specializācijas mērķus un prioritātes.
Latvijas augstskolām ir nozīmīga loma šo mērķu sasniegšanā, jo tās vienlaikus veido Latvijas cilvēkkapitālu, veicina uzņēmumu inovāciju spēju un sniedz zināšanas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.
PĒTĪJUMA MĒRĶIS
Pētījuma virsmērķis ir Latvijas augstākās izglītības modernizācijai atbilstoša augstskolu iekšējā pārvaldība. Lai realizētu nepieciešamās reformas, kā arī mērķtiecīgi un efektīvi izmantotu ierobežotos pieejamos resursus, LR Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir noslēgusi līgumu ar Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku (Pasaules Banka) par pētījuma veikšanu augstākās izglītības pārvaldības pilnveidei, kuras rezultātā Latvijas sabiedrībai būs pieejama visaugstākās kvalitātes augstākā izglītība.
Šī Latvijas augstākās izglītības sistēmai nozīmīgā pētījuma īstenošana notiek sadarbībā ar Pasaules Banku. Pētījuma projektu finansē Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”.
KAS IR PASAULES BANKA?
Pasaules Banka ir pasaulē lielākais institucionālais investors, kura primārie mērķi ir nabadzības apkarošana, jaunattīstības un attīstības valstu ekonomiskās izaugsmes stimulēšana. Tā ir dibināta 1944. gadā ANO konferencē Bretonvudā (ASV). Šodien Pasaules Bankas grupa sastāv no piecām savstarpēji cieši saistītām institūcijām:
- Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstība banka (International Bank for Reconstruction and Development);
- Starptautiskā attīstības asociācija (International Development Association);
- Starptautiskā finanšu korporācija (International Finance Corporation);
- Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūra (Multilateral Investment Guarantee Agency);
- Starptautiskais investīciju strīdu noregulēšanas centrs (International Center for Settlement of Investment Disputes).
PĒTĪJUMA GAITA
Pētījuma projekts tiek īstenots no 2016. gada maija līdz 2018. gada 30. decembrim.
Pētījumam ir trīs posmi, to rezultātā kopumā tiks sagatavoti seši ziņojumi, organizēti divi savstarpējās mācīšanās semināru cikli (peer learning).
Pirmajā posmā, kura īstenošana notika no 2016. gada maija līdz 2017. gada aprīlim, tika pētīta zemāk uzskaitīto valsts augstskolu iekšējā finansēšana un pārvaldība. Ekspertu uzdevums bija apzināt iespējas, kā Eiropas valstīs izmantotie, uz rezultātiem balstītie iekšējās pārvaldības modeļi var tikt piemēroti Latvijas valsts dibinātajām augstskolām, uzlabojot to darbību.
Pētījuma pirmajā posmā piedalījās septiņas valsts augstskolas:
- Daugavpils Universitāte
- Latvijas Mākslas akadēmija
- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
- Latvijas Universitāte
- Rīgas Stradiņa universitāte
- Rīgas Tehniskā universitāte
- Vidzemes Augstskola
Rezultātā tika izstrādāti trīs ziņojumi un viens starpziņojums.
Ziņojumā “Starptautiskās tendences un labā prakse augstākās izglītības iekšējā finansēšanā un pārvaldībā” detalizēti raksturotas prasību kopas labiem iekšējās finansēšanas modeļiem, kā arī labiem iekšējās pārvaldības pasākumiem.
Ziņojumā “Latvijas augstākās izglītības iestāžu iekšējā finansēšana un pārvaldība: ziņojums par faktisko stāvokli” sniegts analizēto valsts augstskolu iekšējās finansēšanas un pārvaldības stipro un vājo pušu izvērtējums (status quo ziņojums). Šī status quo analīze tika veikta, balstoties uz iepriekšminētajām prasību kopām.
Pētījuma pirmā posma noslēgumā, pamatojoties uz abiem iepriekš tapušajiem ziņojumiem, eksperti sagatavoja rekomendācijas Latvijas augstskolām to iekšējās finansēšanas modeļu un iekšējās pārvaldības pasākumu pilnveidošanai, kā arī Latvijas politikas veidotājiem nozares finansēšanas reformu sekmīgas īstenošanas turpināšanai un izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Rekomendācijas apkopotas ziņojumā “Latvijas augstākās izglītības iestāžu iekšējā finansēšana un pārvaldība: ieteikumi”.
Pētījuma pirmajā posmā iekšējās pārvaldības pasākumu izvērtēšanas kontekstā tika sagatavots arī starpziņojums “Doktora līmeņa studijas un promocijas sistēma Latvijā”. Starpziņojumā eksperti izvērtē Latvijas doktorantūras un promocijas sistēmas pārvaldības stiprās un vājās puses, kā arī sniedz ieteikumus tas uzlabošanai.
Pētījuma otrajā posmā, no 2017. gada maija un līdz 2018. gada aprīlim, tika pētīti sešu valsts augstskolu akadēmiskā personāla karjeras attīstības aspekti un nodarbinātības nosacījumi. Īpaša uzmanība pievērsta rūpēm par doktorantūras kvalitāti, t. sk., doktorantūras sasaistei ar Viedās specializācijas stratēģijas mērķiem un prioritātēm, kā arī akadēmiskā personāla atjaunotnes nodrošināšanai. Ekspertu uzdevums bija sagatavot faktiskās situācijas izvērtējumu un rekomendējamos modeļus, kas veicinātu inovācijas prasmju attīstību, stiprinātu akadēmiskā personāla atjaunotni, motivāciju un mobilitāti, kā arī nodrošinātu studiju procesa un pētniecības integrāciju.
Pētījuma otrajā posmā piedalījās sešas valsts augstskolas:
- Daugavpils Universitāte
- Latvijas Mākslas akadēmija
- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
- Latvijas Universitāte
- Rīgas Tehniskā universitāte
- Vidzemes Augstskola
Rezultātā tika izstrādāti trīs ziņojumi: ziņojums par labu starptautisko praksi akadēmiskās karjeras jomā “Akadēmiskās karjeras: laba starptautiskā prakse”, ziņojums par faktisko situāciju Latvijā akadēmiskās karjeras jomā “Akadēmiskā karjeras Latvijā: ziņojums par faktisko stāvokli” un rekomendāciju ziņojums cilvēkresursu politikas procesu pilnveidei Latvijas augstskolās “Akadēmiskās karjeras Latvijā: ieteikumi”.
Ziņojuma “Akadēmiskās karjeras: laba starptautiskā prakse” trīs sadaļās – doktorantūra un pēcdoktorantūra, akadēmiskā personāla atlase un karjeras attīstība, akadēmiskā personāla atalgošana – eksperti aplūko gan valsts līmeņa, gan arī iestādēs līmeņa regulējumu un praksi. Katru sadaļu noslēdz kritēriji labai valsts un iestāžu līmeņa akadēmiskā personālai politikai. Balstoties uz šiem kritērijiem, eksperti ir izvērtējuši faktisko situāciju Latvijā akadēmiskās karjeras jomā.
Ziņojumā “Akadēmiskā karjeras Latvijā: ziņojums par faktisko stāvokli” izvērtēti galvenie akadēmiskā personāla karjeras aspekti un nodarbinātības nosacījumi Latvijā, salīdzinot tos ar īpaši izstrādātiem kritērijiem labai valsts un augstskolu līmeņa akadēmiskā personālai politikai.
Faktiskās situācijas jeb status quo analīzes pamatā ir ministrijas un pētījumā brīvprātīgi iesaistīto sešu valsts augstskolu sniegtā informācija un dati, kā arī informācija, kas iegūta, apmeklējot pētījumā iesaistītās augstskolas, intervējot valsts un iestāžu līmeņa ieinteresētās puses, analizējot likumus, Ministru kabineta noteikumus u.c. veida dokumentus, kas nosaka akadēmiskā personāla karjeras politiku valsts un augstskolu līmenī. Arī šo ziņojumu veido trīs sadaļas – doktorantūra un pēcdoktorantūra, akadēmiskā personāla karjeras attīstība, atalgošana un snieguma izvērtēšana.
Pētījuma otrā posma noslēgumā, pamatojoties uz abiem iepriekš tapušajiem ziņojumiem, eksperti sagatavoja rekomendācijas Latvijas augstskolām, t. sk. personāla speciālistiem, un politikas veidotājiem akadēmiskā personāla nodarbinātības nosacījumu un karjeras attīstības aspektu pilnveidei. Rekomendācijas apkopotas ziņojumā “Akadēmiskās karjeras Latvijā: ieteikumi”.
Paralēli darbam pie pirmajiem diviem pētījuma otrā posma ziņojumiem, tika izstrādātas ES struktūrfondu programmas: SAM 8.2.1. “Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu”, SAM 8.2.2. “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” un SAM 8.2.3. “Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās”. Visi pētījumā izstrādātie ziņojumi ir noderīgi augstskolu attīstības un personāla speciālistiem, sagatavojot projektu pieteikumus minētajām ES programmām.
Augstskolu brīvprātīgajai dalībai pētījumā bija nozīmīga loma: status quo ziņojumos apkopotās informācijas analīze ļāva IZM mērķtiecīgāk izstrādāt minētās ES programmas, savukārt augstskolām – labāk saprast, kādās jomās tās jau ir īstenojušas labu praksi un kurās jāveic papildu pasākumi. Turklāt augstskolas katrā pētījuma posmā saņem individuālus un konfidenciālus Pasaules Bankas ekspertu ieteikumus savas attīstības sekmēšanai.
Pētījuma trešajā posmā, no 2018. gada augusta līdz oktobrim, tika organizēti divi savstarpējās mācīšanās semināru cikli Latvijas valsts dibināto augstskolu vadības personāla pārstāvjiem (rektori, prorektori, dekāni un struktūrvienību vadītāji) par 2016.–2018. gadā veiktā pētījuma rezultātā saņemto ekspertu ieteikumu īstenošanu. Mācību semināru mērķis bija uzlabot augstskolu vadītāju kompetenci tādu reformu īstenošanā, kas pilnveidotu Latvijas augstskolu darbību atbilstoši augstākās izglītības stratēģiskajiem mērķiem un saņemtajiem ekspertu ieteikumiem, mērķtiecīgi investējot pieejamos ES struktūrfondu programmu līdzekļus (SAM 8.2.1., SAM 8.2.2., un SAM 8.2.3.).
Ņemot vērā savstarpējās mācīšanās formu, semināru mērķgrupa tika aktīvi iesaistīta mācību organizēšanā. Augustā augstskolas aizpildīja Pasaules Bankas ekspertu izstrādātu anketu par mācību vajadzībām. Balstoties uz mērķgrupas aptaujas rezultātiem eksperti izstrādāja semināru metodiku, saturu un programmu. Izvēlētās mācību metodes nodrošināja, ka savstarpējās mācīšanās semināri ir maksimāli fokusēti uz mērķgrupas atbildības jomu un pienākumiem augstskolās.
ATGRIEZENISKĀS SAITES NODROŠINĀŠANA
- Pētījuma trešais posms noslēdzās ar diviem savstarpējās mācīšanās semināru cikliem Latvijas valsts dibināto augstskolu vadības personāla pārstāvjiem. 2018. gada 1. un 2. oktobrī, kā arī 9. un 10. oktobrī notika savstarpējās mācīšanās semināri augstskolu vadības personālam (rektoriem, prorektoriem u. c. administrācijas pārstāvjiem). Mācības notika ministrijā Vaļņu ielā 2, Rīgā, un tajās piedalīsies 14 valsts dibināto augstskolu pārstāvji. Pirmā savstarpējās mācīšanās semināru cikla, kas notika 1. un 2. oktobrī, tēma bija augstskolu iekšējā finansēšana un pārvaldība. Savukārt otrā cikla, kas notika 9. un 10. oktobrī, vadmotīvs bija akadēmiskā karjera un tās aspekti – doktorantūra, akadēmiskā personāla nodarbinātības nosacījumi, atalgošana u.tml. Abu savstarpējās mācīšanās semināru ciklu programmas pirmajā dienas pusē paredzēja ārvalstu ekspertu un Latvijas augstskolu pārstāvju prezentācijas, tostarp par Latvijas labo praksi un izaicinājumiem. Pēcpusdienā darbs noritēja grupās, kur katra grupa pievērsās vienam gadījumam Latvijas augstskolās (par pārmaiņu procesiem finansēšanā un pārvaldībā/akadēmiskās karjeras jomā; par kādu labās prakses piemēru vai par kādu izaicinājumu, ar kuru saskaras institūcija/personāls; par doktorantūru; par atalgošanu). Gadījumu piemēri tika iepriekš atlasīti, balstoties uz aptaujas rezultātiem. Savstarpējās mācīšanās semināri notika saskaņā ar pētījuma pirmā un otrā posma rezultātā saņemtajiem ieteikumiem par iekšējās finansēšanas modeļu un pārvaldības procesu pilnveidi. Ņemot vērā, ka pētījuma ieteikumi tika iestrādāti ES struktūrfondu programmās, kas vērstas uz augstskolu pārvaldības pilnveidi, savstarpējās mācīšanās semināri veicinās minēto ES fondu programmu kvalitatīvu un mērķtiecīgu īstenošanu, ilgtermiņā būtiski paaugstinot Latvijas augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju.
- Pētījuma otrā posma rezultātu prezentēšana augstākās izglītības nozares pārstāvjiem, t. sk. ārvalstu kolēģiem, notika pētījuma noslēguma konferencē 2018. gada 23. aprīlī. Ministrijas, augstākās izglītības nozares pārstāvji (RTU, AIP) un Pasaules Bankas eksperti prezentēja pētījuma pirmajā posmā saņemto rekomendāciju ieviešanas gaitu gan valsts, gan arī iestāžu līmenī, tika apspriesti otrā posma rezultāti, saņemtās rekomendācijas un to ieviešana. Konferences noslēgumā pētījumā iesaistīto augstskolu, kā arī ieinteresēto pušu pārstāvji saņēma visu līdz šim sadarbībā ar Pasaules Banku sagatavoto ziņojumu (2014. un 2016.–2018.) krājumu komplektu oriģinālvalodā. Konference noslēdzās 24. aprīlī ar slēgtu apaļā galda diskusiju, kurā ministrijas pārstāvji un ārvalstu kolēģi (Polija, Lietuva, Igaunija, Dānija, Somija, Horvātija, Baltkrievija) diskutēja par aktuālajiem augstākās izglītības jautājumiem reģionā, t.sk. par ieguvumiem un izaicinājumiem, kas saistīti ar augstākās izglītības internacionalizāciju.
- 2018. gada aprīļa sākumā saņemts rekomendāciju ziņojums akadēmiskā personāla nodarbinātības nosacījumiem un karjeras attīstību Latvijas augstskolās. Aprīļa vidū ziņojums izsūtīts pētījumā iesaistītajām augstskolām un citiem augstākās izglītības nozares pārstāvjiem.
- 2018. gada janvāra beigās saņemts ziņojums par faktisko situāciju (status quo) Latvijā akadēmiskās karjeras jomā. Februāra sākumā ziņojums izsūtīts pētījumā iesaistītajām augstskolām un citiem augstākās izglītības nozares pārstāvjiem.
- 2018. gada janvārī Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju centrā Kalpaka bulvārī 4 notika darba seminārs augstskolu attīstības un personāla speciālistiem “Akadēmiskā personāla stiprināšana: laba starptautiskā prakse”. Semināra pirmajā daļā trīs Pasaules Bankas eksperti prezentēja pētījumā par augstskolu pārvaldību tapušo ziņojumu “Academic Careers: Learning from Good International Practice” (“Akadēmiskā karjera: laba starptautiskā prakse”); prezentācijas papildināja komentāri par Latvijas situāciju aplūkoto jautājumu kontekstā. Semināra otrā daļa bija veltīta diskusijām par labas starptautiskās prakses ieviešanu Latvijas augstskolās akadēmiskās karjeras jomā, īstenojot ES struktūrfondu programmas akadēmiskā personāla kompetenču pilnveidei un augstskolu pārvaldības pilnveidei. Seminārā tika nodrošināta sinhronā tulkošana latviešu un angļu valodai.
- 2017. gada decembrī saņemts pirmais pētījuma otrajā posmā tapušais ziņojums – par labu starptautisko praksi akadēmiskās karjeras jomā. Janvāra sākumā ziņojums izsūtīts pētījumā iesaistītajām augstskolām un citiem augstākās izglītības nozares pārstāvjiem.
- No 2017. gada 4. līdz 8. septembrim Latvijā darba vizītē viesojās Pasaules Bankas ekspertu grupa, lai tiktos ar IZM, AIP, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA), Latvijas Studentu apvienības (LSA), kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem. Lai veiktu klātienes intervijas, eksperti apmeklēja sešas pētījuma otrajā posmā iesaistītās augstskolas. Katrā augstskolā eksperti tikās ar tās rektoru, prorektoriem, personāla departamentu vadītāju un speciālistiem, kā arī ar mācībspēkiem, jaunajiem zinātniekiem un doktorantiem. Sanāksmēs tika diskutēts par jautājumiem, kas skar akadēmiskā personāla atjaunotni (doktorantūru, pēcdoktorantūru), atlasi un karjeras attīstību, kā arī atalgošanu.
- Pētījuma pirmā posma rezultātu prezentēšana notika darba seminārā 2017. gada 14. jūnijā. Tajā augstskolu, ministriju, AIP, LJZA, LSA, Latvijas Darba devēju konfederācijas, arodbiedrību, kā arī citu pētījumā ieinteresēto pušu pārstāvji kopā ar Pasaules Bankas ekspertiem diskutēja par augstskolu gatavību augstākās izglītības modernizācijas izaicinājumiem un pasākumiem augstskolu pārvaldības stiprināšanai. Semināra pirmajā daļā Pasaules Bankas eksperti prezentēja Latvijas augstskolu iekšējās pārvaldības un finansēšanas izpētes rezultātus un ieteikumus, kā stiprināt augstskolu darbību. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti arī ar plānotajām IZM iniciatīvām pētījuma rezultātu aprobācijā. Semināra otrā daļa ievadīja pētījuma otro posmu: tika diskutēts par akadēmiskā personāla attīstības tendencēm Eiropā un faktisko situāciju Latvijā. Notika augstskolu apzināšana brīvprātīgai dalībai pētījuma otrajā posmā.
- Ekspertu vizītes laikā, 2017. gada 12. un 13. jūnijā, notika sanāksmes ar augstskolu personāla specialistiem, kā arī ar AIP, LJZA un LSA pārstāvjiem, lai pārrunātu redzējumu par augstākās izglītības modernizācijas vadību. Tika noorganizēta telefonkonference ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” politikas atbalsta instrumenta ekspertiem.
- 2017. gada februārī un martā notika darbs pie rekomendāciju ziņojuma satura saskaņošanas un pirmās versijas apspriešana. Pētījumā iesaistītās augstskolas tika lūgtas sniegt viedokli par rekomendācijām. Tika gatavota informācija Pasaules Bankas ekspertiem par ES Struktūrfondu programmām augstākās izglītības jomā.
- 2016. gada decembrī saņemti divi pētījuma pirmajā posmā tapušie ziņojumi: ziņojums par starptautiskajām tendencēm un labo praksi augstākās izglītības iekšējā finansēšanā un pārvaldībā, kā arī ziņojums par Latvijas augstskolu iekšējās finansēšanas un pārvaldības faktisko stāvokli.
- 2016. gada novembrī Pasaules Bankas eksperti sadarbībā ar IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta ekspertiem sagatavoja starpziņojumu par doktorantūras studiju un promocijas sistēmas pārvaldību Latvijā, sniedzot ieteikumus to pilnveidei.
- 2016. gada 23. novembrī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notika IZM rīkots seminārs par Latvijas augstskolu iekšējo finansēšanu un pārvaldību, t.sk. doktorantūras un promocijas sistēmas pārvaldību. Seminārā piedalījās augstskolu, Rektoru padomes, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Universitāšu asociācijas pārstāvji. Seminārā tika apspriesti Pasaules Bankas ekspertu ieteikumi augstskolām un izglītības politikas veidotājiem, ņemot vērā 2016. gada jūnija un septembra ekspertu vizītēs konstatēto. Tikšanās laikā tika izvērtētas iespējamās reformas, lai pilnveidotu augstskolu iekšējo finansēšanu un pārvaldību, kā arī efektīvāk organizētu studijas doktorantūrā. Tāpat arī eksperti dalījās labās prakses piemēros par iekšējās finansēšanas un pārvaldības principiem dažādās Eiropas augstskolās.
- Eiropas Universitāšu asociācijas vecākā padomniece Andrē Sursoka (Andrée Sursock) apkopoja informāciju par promocijas procesu un ar to saistītajiem administratīvajiem jautājumiem, par promocijas darbu iesniegušo un grādu ieguvušo studentu skaita tendencēm, kā arī iepazīstināja Latvijas augstskolu pārstāvjus ar promocijas procesa organizēšanu un labās prakses piemēriem citās Eiropas valstīs. Sarunās iegūtā informācija un viedokļi tika apkopoti un analizēti noslēguma seminārā IZM telpās 27. septembrī.
- 2016. gada 26. un 27. septembrī Rīgā strādāja trīs Pasaules Bankas augstākās izglītības eksperti, kuri tikās ar Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvjiem.
-
PĒTĪJUMA ZIŅOJUMI
Angliski: